Virsraksts
Atjaunots: 16-Mar-2001 NATO informâcijas apkopojums

Informâcija
labota
2000. gada septembrî

Kas ir NATO?

Saskaòâ ar 1949. gada aprîlî Vaðingtonâ parakstîto Ziemeïatlantijas lîgumu tika izveidota alianse, kurâ ietilpa desmit Eiropas valstis un divas neatkarîgas Ziemeïamerikas valstis, kas uzòçmâs savstarpçjas aizsardzîbas saistîbas.

No 1952. lîdz 1982. gadam aliansei pievienojâs vçl èetras Eiropas valstis, palielinot dalîbvalstu skaitu lîdz 16. Pçc Èehijas Republikas, Ungârijas un Polijas uzòemðanas 1999. gada 12. martâ organizâcijas dalîbnieku skaits pieauga lîdz 19.

NATO dalîbvalstis ir ASV, Beïìija, Èehijas Republika, Dânija, Francija, Grieíija, Islande, Itâlija, Kanâda, Lielbritânija, Luksemburga, Nîderlande, Norvçìija, Polija, Portugâle, Spânija, Turcija, Ungârija un Vâcija.

Ziemeïatlantijas lîgums

Ziemeïatlantijas lîgums, kas bûtîbâ ir vienkârðs dokuments, atbilst Apvienoto Nâciju hartas garam, un tâ likumîgo spçku nosaka harta.

Saskaòâ ar lîgumu dalîbvalstis apòemas saglabât un attîstît savas aizsardzîbas spçjas gan individuâli, gan kopçjiem spçkiem, nodroðinot kopîgas aizsardzîbas plânoðanas pamatu.

Cits lîguma pants nosaka kârtîbu, kâdâ jânotiek dalîbvalstu konsultâcijâm, ja kâdas valsts droðîba ir apdraudçta. Tieði ðajâ pantâ ir uzsvçrts, cik bûtiski svarîgs ir plaðs konsultâciju process alianses ietvaros un paskaidrots, kâpçc savienîba veic jaunus pasâkumus, kas vçrsti uz droðîbas palielinâðanu visâ Eiroatlantijas reìionâ.

Savukârt 5. pants attiecas uz kopîgas paðaizsardzîbas tiesîbâm, kas paredzçtas Apvienoto Nâciju hartâ. Tajâ noteikts, ka bruòots uzbrukums vienai vai vairâkâm NATO dalîbvalstîm ir uzskatâms par uzbrukumu visâm dalîbvalstîm.

Jaunu dalîbvalstu uzòemðana aliansç ir saskaòâ ar lîguma 10. pantu, kurâ noteikts, ka citas Eiropas valstis, kas atbalsta lîguma principus un sekmç Ziemeïatlantijas reìiona droðîbu, var tikt aicinâtas iestâties. Pçc Èehijas Republikas, Ungârijas un Polijas nesenâs iestâðanâs NATO alianses vadîtâji norâdîja, ka nâkotnç durvis paliks atvçrtas arî citâm valstîm.

Saskaòâ ar pârçjiem lîguma pantiem katra dalîbvalsts apòemas sekmçt mierîgu un draudzîgu starptautisko attiecîbu attîstîbu vairâkos veidos, tostarp arî stiprinot brîvas organizâcijas un veicinot stabilitâtes un labklâjîbas apstâkïus. Lîgumâ tâpat nodroðinâts pamats pûliòiem, kas vçrsti uz dalîbvalstu konfliktu novçrðanu starptautiskajâ ekonomikas politikâ savstarpçjas sadarbîbas atbalstîðanu.

Alianses pârveidoðana

NATO ir alianse, kas paredzçta dalîbvalstu kolektîvai aizsardzîbai kâ miera saglabâðanas un nâkotnes droðîbas garantçðanas pamats, taèu pçc nozîmîgâm izmaiòâm Eiropâ 1990. gadâ, tâ ir kïuvusi par droðîbas un stabilitâtes veicinâtâju visâ Eiropâ. Pçc “aukstâ kara” un Eiropas sadalîðanas procesa beigâm NATO pârveidoðana ir vçrsta uz tâda augstâka sadarbîbas lîmeòa un savstarpçjas uzticçðanâs radîðanu, kas labvçlîgi ietekmçtu visu Eiropu.

Alianses kodolu veido tajâ ietilpstoðâs dalîbvalstis. Ðo valstu valdîbas kopîgâs sanâksmçs pârstâv alianses augstâkâs politiskâs varas iestâdes.

Kosovas krîze bija svarîgâkais darba kârtîbas jautâjums augstâko vadîtâju apspriedç Vaðingtonâ 1999. gada aprîlî. NATO vadîtâji novçrtçja situâciju ar nolûku sniegt atbalstu starptautiskâs sabiedrîbas lçmumam panâkt ilglaicîgu politisku noregulçjumu un radît nosacîjumus miera atjaunoðanai un turpmâkas droðîbas garantçðanai ðajâ reìionâ.

Augstâko vadîtâju apspriedi iezîmçja arî NATO 50. gadadiena. NATO vadîtâji no jauna apstiprinâja transatlantiskâs saiknes nemainîgo vçrtîbu un noteiktus alianses pamatmçríus — tâs dalîbvalstu brîvîbas un droðîbas garantçðana, Apvienoto Nâciju hartas principu ievçroðana, demokrâtijas atbalstîðana un pastâvîga cîòa par strîdu noregulçðanu miera ceïâ.

Augstâko vadîtâju tikðanâs Vaðingtonâ deva arî iespçju nostiprinât izmaiòas, kas norisinâjuðâs NATO deviòdesmitajos gados, jo alianse ir piemçrojusies mûsdienu pasaules prasîbâm. Izmaiòas ietver paplaðinâðanâs procesu; alianses militâro struktûru pârveidoðanu tâ, lai bûtu iespçjams pildît jaunas funkcijas krîzes situâciju vadîbâ, miera uzturçðanâ un miera atbalstîðanâ Eiroatlantijas reìionâ; kâ arî stiprinât Eiropas nozîmi droðîbas jautâjumos.

Ðî pârveidoðanas procesa ietvaros NATO dibina praktiskas partnerattiecîbas ar daudzâm valstîm, kas neietilpst NATO, lai padarîtu Eiropu atklâtâku, samazinot pârpratumu un neuzticçðanâs iespçjamîbu.

Ðîs idejas pamatâ ir programma "Partnerattiecîbas mieram", (PfP) kas veicina sadarbîbu starp NATO sabiedrotajâm valstîm un 26 partnervalstîm daudzos ar droðîbu saistîtos pasâkumos.

Eiroatlantijas sadarbîbas padome (EAPC), kurâ ietilpst 46 valstis, arî NATO dalîbvalstis, nodroðina programmas “Partnerattiecîbas mieram” politisko struktûru un forumu ar droðîbu saistîtu jautâjumu apsprieðanai. Valstu un valdîbu vadîtâji no 46 valstîm tikâs Eiroatlantijas sadarbîbas padomes sçdç Vaðingtonâ nâkamajâ dienâ pçc NATO augstâko vadîtâju apspriedes.

Daþu pçdçjo gadu laikâ Krievijai un Ukrainai ir izveidojuðâs îpaðas neatkarîgas attiecîbas ar aliansi, tâdçjâdi tâm ir bijusi iespçja daþâdos veidos iesaistîties kopçjâs programmâs par plaðu spektru ar droðîbu saistîtiem praktiskiem jautâjumiem, gûstot labumu gan savâm valstîm, gan visai Eiropai kopumâ. Abas valstis ir Eiroatlantijas sadarbîbas padomes dalîbvalstis.

Krievija pârtrauca piedalîties vairâkâs programmâs pçc tam, kad alianse pieòçma lçmumu militâri iejaukties, lai darîtu galu Kosovas konfliktam. Tomçr neatkarîgi no atðíirîbâm militâro spçku izmantoðanâ NATO valstis ir cieði sadarbojuðâs ar Krievijas valdîbas pârstâvjiem, lai diplomâtiskâ ceïâ izbeigtu Kosovas konfliktu un rastu stabilu politisku risinâjumu. Ziemeïantlantijas lîguma organizâcija ir pârliecinâta, ka NATO un Krievijas sadarbîba atjaunosies arî plaðâkâ mçrâ un turpinâs pozitîvi attîstîties. Sekmîgi sadarbîbas pûliòi, pirmâm kârtâm miera nodroðinâðanas spçku (IFOR) un pçc tam arî miera stabilizâcijas spçku sastâvâ ( SFOR) Bosnijâ un Hercegovinâ, kâ arî daudzâs citâs jomâs, ir bijuði daudzsoloði.

Ðobrîd tiek izstrâdâta arî îpaðas sadarbîbas programma saistîbâ ar NATO Vidusjûras baseina dialogu ar septiòâm Vidusjûras baseina valstîm, kas neietilpst NATO (Alþîrija, Çìipte, Izraçla, Jordânija, Mauritânija, Maroka un Tunisija). Vidusjûras baseina dialoga mçríis ir sekmçt droðîbu un stabilitâti Vidusjûras reìionâ. Droðîba un stabilitâte Vidusjûras baseina valstîs skar arî Eiropas droðîbu.

NATO ietvaros komitejas ir atbildîgas par perspektîvu plânoðanu politisko konsultâciju, aizsardzîbas plânoðanas un operâciju, bruòoto spçku sadarbîbas un citâs jomâs. Komitejas sniedz ieteikumus Ziemeïatlantijas padomei — NATO augstâkajam lçmumu pieòemðanas orgânam — vai NATO Aizsardzîbas plânoðanas komitejai, kas galvenokârt risina jautâjumus, kuri ir saistîti ar NATO kopîgo militâro struktûru.

Notiek arî konsultâcijas par ekonomiskiem ar droðîbu saistîtiem jautâjumiem, arî par aizsardzîbas izdevumiem un aizsardzîbas rûpniecîbas piemçroðanu civiliem mçríiem.

NATO nodroðina arî forumu aktîvai sadarbîbai starp dalîbvalstîm un partnervalstîm tâdâs jomâs kâ civilo ârkârtçju situâciju plânoðana, palîdzîba katastrofas gadîjumâ, kâ arî zinâtnes un vides programmas. Lai gan katra valsts uzòemas galveno atbildîbu par plânoðanu ârkârtçju situâciju gadîjumâ, NATO palîdz nodroðinât, lai vajadzîbas gadîjumâ alianses civilie resursi tiktu izmantoti visefektîvâkajâ veidâ.

Ðâdos gadîjumos NATO bieþi vien veic koordinçðanas funkcijas. 1998. gada novembrî Eiroatlantijas katastrofu likvidçðanas koordinâcijas centrs (EARDCC), kas tika atklâts iepriekðçjâ gada jûnijâ, koordinçja palîdzîbas operâciju plûdu skartajâs Rietumukrainas daïâs. Pasliktinoties situâcijai Kosovâ un tâs apkârtnç, Eiroatlantijas katastrofu likvidçðanas koordinâcijas centram bija galvenâ loma humânâs palîdzîbas sniegðanas koordinçšanâ no NATO un partnervalstîm, lai atvieglotu Kosovas bçgïu noþçlojamo stâvokli un sniegtu atbalstu kaimiòvalstîm.

NATO vada arî vairâkas starptautiskas apmaiòas programmas attiecîbâ uz zinâtnes un vides problçmâm, kas skar NATO un partnervalstis. Ðîs programmas ar starptautiskas sadarbîbas palîdzîbu nodroðina atbalstu augsta lîmeòa zinâtniskiem pçtîjumiem, sekmç valsts zinâtnisko un tehnoloìisko resursu attîstîbu un dod iepçju samazinât izdevumus. Vairâkas aktivitâtes ir sagatavotas, lai risinâtu tâdas ar aizsardzîbu saistîtas vides problçmas, kuras ietekmç kaimiòvalstis un kuras var atrisinât tikai ar kopîgiem pûliòiem.


Šis teksts nav formâli akceptçts NATO dokuments, un lîdz ar to tam nav jâatspoguïo atseviðíu valdîbu locekïu oficiâlais viedoklis par visiem ðeit minçtajiem politiskajiem jautâjumiem.