Sanktpēterburga
Vikipēdijas raksts
Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 4 039 745 | ||
| Dibināta | 1703.g | ||
| Citi nosaukumi | Petrograda (Петроград) (1914 - 1924) Ļeņingrada (Ленинград) (1924 - 1991) Peterburi (igauņu) Pietari (somu) |
||
| Federācijas subjekts (субъект Федерации) | federālas nozīmes pilsēta | ||
| federālais apgabals (федеральный округ) | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Mājaslapa | gov.spb.ru | ||
| Koordinātes | |||
No 1712.gada līdz 1918.gada Sanktpēterburga bija Krievijas galvaspilsēta.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. - Ļeņingrada (Ленингра́д), savukārt sarunvalodā pilsētu bieži dēvē par Piķeru (Питер).
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
No dibināšanas līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta.
Pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas prezidentu, var runāt par Sanktpēterburgas politiskās ietekmes palielināšanos, jo daudzas pašreizējās Krievijas augstākās amatpersonas ir dzimušas vai studējušas pilsētā.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Krievijas cars Pēteris I, Ziemeļu kara rezultātā ieguvis Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703.gadā pavēlēja celt pilsētu zviedriem atņemtajās teritorijās. Jau 1712.gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I attaicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās pilsētas radīšanā.
1825.gadā Sanktpēterburgas Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās.
1881.gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas cars Aleksandrs II.
1905.gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9.janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).
Sākoties 1.pasaules karam, pilsēta tika nosaukta par Petrogradu, lai izvairītos no vecā nosaukuma vāciskuma.
Kad, sākoties 1917.gada revolūcijai, cars Nikolajs II Pleskavā atsakas no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļūst par Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917.gada 25.oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.
1918.gada 5.martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Krievijas galvaspilsētu pārceļ uz Maskavu.
1924.gada 24.janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvē par Ļeņingradu.
1934.gada 1.decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai.
2.pasaules kara laikā pilsēta no 1941.gada 8.septembra līdz 1944.gada 18.janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira no 0,5 līdz 1,5 miljona pilsētas iedzīvotāju.
1991.gadā iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Pils laukums ar Ziemas pili - bijusī cara ziemas rezidence, tagad ievērojams mākslas muzejs - Ermitāža
- Pētera-Pāvila cietoksnis - Krievijas caru kapa vietas
- Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) - Sanktpēterburgas simbols
- Ņevas prospekts - centrālā iela
- Īzaka katedrāle
- Paceļamie tilti pār Ņevu
- Pēterburgas pilis
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Sanktpēterburgā dzimuši:
- Aleksandrs Bloks (Александр Александрович Блок, 1880-1921) - dzejnieks
- Josifs Brodskis (Иосиф Александрович Бродский, 1940-1996) - dzejnieks
- Viktors Cojs - mūziķis
- Mihails Čehovs - teātra režisors
- Peters Faberžē - juvelieris
- Aleksandrs Frīdmans - matemātiķis
- Boriss Grebenščikovs - mūziķis
- Georgs Kantors - matemātiķis
- Aleksandrs Kolčaks - admirālis
- Mihails Kutuzovs - karavadonis
- Jurijs Lotmans - semiotiķis
- Vasilijs Ļeontjevs - ekonomists
- Vladimirs Nabokovs (Владимир Владимирович Набоков, 1899-1977) - rakstnieks
- Anna Pavlova - baletdejotāja
- Vladimirs Putins - politiķis
- Eina Renda - filozofe
- Nikolajs Rērihs - mākslinieks
- Aleksandrs Rodčenko - mākslinieks
- Viktors Šklovskis (Виктор Борисович Шкловский, 1893-1984) - rakstnieks
- Dmitrijs Šostakovičs - mūziķis
- Vladimirs Vernadskis - zinātnieks
- Mihails Zoščenko - rakstnieks
Lai arī daudzi izcili krievu kultūras pārstāvji (Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis, Aleksandrs Puškins kā daži no tiem) nav dzimuši Sanktpēterburgā, tomēr šo cilvēku dzīve cieši saistīta ar pilsētu.
