Jaunieši norāda uz faktu, ka filma saņēmusi atzinīgus vārdus no Latvijas politiskajām aprindām, filmu novērtējis arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Akcijas rīkotāji paziņojumā norādījuši, ka filmā izmantoti safabricēti videomateriāli.

Akcijas ietvaros pie Latvijas vēstniecības tika demonstratīvi sadedzināta lelle, kas simbolizēja "Padomju stāsta" režisoru Edvīnu Šņori.

Foto: Rossija molodaja

"Jaunās Krievijas" līderis, Krievijas Valsts domes deputāts Maksims Miščenko akcijas laikā Latvijas valdībai veltīja asus vārdus: "Šodien manam vectētiņam paliek 85 gadi. Viņš ir piedzīvojis karu un bieži man stāstījis par to, ko piedzīvojis. Man ir sāpīgi dzirdēt, ka Latvijā kārtējo reizi mēģina mūsu senčus pataisīt par okupantiem, bet fašistus, kas Latvijā iznīcināja 350 tūkstošus nevainīgu cilvēku, - par atbrīvotājiem. Šodien Latvijas prezidents cenšas izdabāt saviem "aizokeāna draugiem", viņiem šādā veidā pielabināties. Mēs esam pulcējušies šeit, lai izteiktu savu viedokli. Mēs esam atnākuši, lai teiktu: šādu skūpstu nacistiem nepiedosim!"

Foto: Rossija molodaja

Jau ziņots, ka "Padomju stāsta" veidošanā piedalījās EP deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere, bet finansiālu atbalstu šā darba tapšanai sniegusi Eiroparlamenta Nāciju Eiropas grupa (UEN). Tās pirmizrāde Briselē notika 9.aprīlī.

Filmā redzami gan unikāli dokumenti un hroniku kadri, gan izskan starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi, kā arī padomju totalitārisma režīmā cietušo latviešu, ukraiņu, krievu, somu dzīves liecības. "Padomju stāsts" ir patiesības meklējumi un pagātnes dokumentu analīze.

"Padomju stāsts" tapis divus gadus, bet E. Šņore tam materiālus vācis veselus desmit gadus, vēl būdams starptautisko attiecību students. "Pētot vēstures materiālus, asi izjutu netaisnību, kāda ir pagājušā gadsimta notikumu attēlojumā un vērtējumos. Arvien vairāk iedziļinoties dokumentos, atklājās arvien ciešākas saites starp abiem totalitārajiem režīmiem - nacistisko un komunistisko. Tie bija ne tikai savstarpēji līdzīgi, bet abu režīmu vidū valdīja arī laba sadarbība un saprašanās. Taču tam visam ir vēl dziļākas saknes, kas meklējamas Marksa un Engelsa filozofijā, kas izauga Eiropas kultūrā."

Foto: Rossija molodaja

Bet pirms divarpus gadiem bija tikai ideja un tika meklēti tās finansiāli atbalstītāji. Kristovskis stāsta: kad viņš izlasījis tēmas pieteikumu, tas šķitis pārliecinošs. Ideju, ka filmu finansiāli varētu atbalstīt Eiroparlamenta UEN grupa, atbalstīja arī Inese Vaidere. Kopīgiem spēkiem nācies pārliecināt politiskās grupas vadību, ka "Padomju stāsts" būs jauns skatījums uz visas Eiropas pagātni. Taču tolaik EP deputāti vēstures jautājumiem lielu uzmanību nepievērsa. Abiem deputātiem izdevās panākt nepieciešamo atbalstu. Tas bija ne tikai materiāls atbalsts, bet nereti – iespēja, pateicoties eirodeputāta ietekmei, piekļūt arhīviem, satikt vajadzīgos cilvēkus. Tā bija abpusēja sadarbība, ne tikai finansējums. Liels bija gandarījums, ka UEN grupas vadība "Padomju stāstu" vērtē ļoti augstu un cer, ka ar to iepazīsies visi EP deputāti.

Vaidere ar lepnumu saka: deputāti jūtoties gandrīz kā gaišreģi, noticējuši Edvīnam Šņorem, kurš līdz šim nevienu filmu nebija uzņēmis. "Jūtos gandarīts, ka mums izdevies palīdzēt šim jaunajam un talantīgajam cilvēkam, un tagad jau viņa vārdam ir savs svars," piekrīt Kristovskis.

"Uzskatu, ka "Padomju stāsts" būs nozīmīgs lūzuma punkts izpratnē par Eiropas vēsturi," vērtē Vaidere. "Edvīns Šņore ir atradis jaunu, kvalitatīvi augstāka līmeņa skatu punktu uz pagātnes notikumiem. Līdz šim Eiropas vēsturi rakstījuši uzvarētāji, bet tie priekšstati, kurus viņi izveidoja par Otro pasaules karu, bija tālu no patiesības. Taču tā stāsta arī par tā dēvēto reālpolitiku, kuru tik bieži piemin arī mūsdienu politiķi. Ekonomiskais izdevīgums, labu attiecību uzturēšana, uz daudzām parādībām pieverot acis - tas viss raksturīgs ne tikai pirmskara, bet diemžēl arī mūsdienu Eiropai."

Jau laikā, kad Krievijā filmu neviens vēl nebija redzējis, "Padomju stāsts" nekavējoties saņēma asu kritiku no šīs valsts oficiozajiem medijiem. E. Šņore stāsta: "Ir pat izvērsta vajāšanas kampaņa pret krievu vēsturniekiem, kas filmā piedalījušies. Piemēram, apvienības „Memoriāls" vadītājam Roginskim likts publiski nožēlot savu dalību "valstij naidīgajā" lentē, neskatoties uz to, ka Roginskis filmā nemaz nepiedalās..." Autors uzskata: "Tas ir pat komiski, ka Krievijas propagandas mašīna jau detalizēti atmasko „Padomju stāstā" it kā redzamās falsifikācijas, kā pierādījumu viltojumam norādot uz kļūdainiem organizāciju nosaukumiem, militārpersonu pakāpēm nacistu un padomju sadarbības dokumentos, kas it kā filmā tiek demonstrēti. Šādi dokumenti patiešām filmā redzami, taču bez norādītajām kļūdām! Bet viens no galvenajiem „Padomju stāsta" kritiķiem Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs vēsturisko disputu sāka vēl pirms filmas pirmizrādes, nodēvējot tās autorus par neliešiem (padonki). Vēsturnieku aprindās Djukovs ir plašāk pazīstams, ar to, ka viņš apšauba Ribentropa-Molotova pakta slepeno protokolu īstumu."

Foto: Rossija molodaja

"Filma vēsturi parāda no Eiropas perspektīvas, kurā Latvijas notikumi ir mums ļoti nozīmīga, bet tikai daļa kopīgo procesu. Uzskatu, ka "Padomju stāsts" liek daudz plašākā perspektīvā paskatīties arī uz to, kas notiek šodienas Krievijā, un tas tikai vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir apzināt un analizēt visus vēstures procesus, jo tie atbalsojas mūsdienās," ir pārliecināts Kristovskis. "Neskatoties uz to, ka Eiropā ir populāri runāt par Eiropas kopīgajām vērtībām un vēsturi, daudziem nav īstas izpratnes, ko šāda kopīga vēstures izpratne nozīmē. Tiklīdz kāds jautājums tieši skar Krieviju, joprojām daudzi ES ierēdņi nepatikā saraujas. Filma "Padomju stāsts" ir tikai sākuma risinājums, kam jāiekustina sabiedriskā doma."