Vides Vēstis
GMO-free Europe
Alternative Shop
Weleda
Baltic Bright Birds
Ekopreces

Ekovirtuve
Viss atpūtai dabā
VV iesaka:
Latvijas Daba
Atomenerģija? Nē, paldies.
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Izlasi, pirms pērc veikalā gaļu

Kristīne Apsīte


Sen jau pagājuši tie laiki, kad katra ģimene sev ruksi izaudzēja pati: sivēns visu vasaru rakņājās pa zemi, dzēra vājpienu, mielojās ar vārītiem kartupeļiem, miltiem un kapātu zāli, bet rudenī kraukšķināja ozolzīles un kastaņus. Un pēc gada tika rīkotas cūku bēres. Nu cūkgaļa maksā grašus un ekonomiski domājoši ļaudis cūkkopību pārvērtuši par industriju: selekcionāri izveidojuši krustojumus, kas nobarojas pusgada laikā – guļ metāla redeļu būrī un aug kā gurķi. Cūkas nobaro ar zinātnieku prāt’ sabalansētu kombinēto spēkbarību, kas uzlabota ar augšanas stimulatoriem un antibiotikām.


 

ASV Toksikoloģijas pētniecības centrs ziņo, ka intensīvi ražota cūkgaļa un putnu gaļa satur 14 reižu vairāk pesticīdu atlieku kā intensīvi ražotie augļi un tieši šie pārtikas produkti ir galvenais cēlonis lielajam vēža slimnieku skaitam attīstītajās valstīs. Turklāt aknas var saturēt ne tikai medikamentu atliekas, bet arī palielinātu dioksīna daudzumu. Cūkgaļas ražošana nav iedomājama bez antibiotiku lietošanas, jo tikai regulāra medikamentu pievienošana barībai ļauj dzīvniekiem izturēt dzīvi stresā, saspiestībā un mazkustībā. Visplašāk pasaulē lieto sulfametazīnu, kas arī ir kancerogēna viela. Kaut daudzās valstīs tā jau ir aizliegta, tomēr joprojām šī augšanas stimulatora atliekas atrod gaļas paraugos. Kā jau esat dzirdējuši, tad liesa gaļa maksā dārgāk. Lai samazinātu tauku slāņa biezumu, tad cūku barībai pievieno augšanas hormonu Porcin Samotrotin PST.

Kaitīgās britu cūkas

1.septembrī Lielbritānijas organizācija «Zemes asociācija» nāca klajā ar paziņojumu, ka britu fermeri joprojām audzē cūkas ar augšanas hormonu palīdzību, neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus to lietošanu ir aizliegusi Eiropas Savienība. Izrādās, ka, neskatoties uz aizliegumu un bažām par ietekmi uz cilvēku veselību, joprojām tiek izmantotas antibiotikas, lai cūkas augtu nedabiski ātri. ES veselības ministri panāca noteikumu par zāļu pārdošanas ierobežojumu pieņemšanu, jo ir bažas, ka tās var samazināt cilvēku pretestību pret līdzīgām zālēm. ES fermeriem kopš 1999.gada ir aizliegts izmantot vairākas antibiotikas, taču pēdējos gados augšanu paātrinošo zāļu pārdošanas apjomi ir kāpuši. Turklāt cūku audzētāji izmanto caurumus noteikumos: lai arī zāles nevar legāli izmantot augšanas veicināšanai, veterinārārsti tās var izrakstīt, lai novērstu veselīgu dzīvnieku saslimšanu. Valdības dati parāda, ka britu veterinārārstu izrakstītais antibiotiku daudzums ir palielinājies no 23 tonnām 1995.gadā līdz 55 tonnām 2001.gadā.

«Zemes asociācija» paziņojusi, ka īpašs satraukums ir par plašo aizliegtā augšanas veicināšanas medikamenta Tylosin lietošanu. Britu fermeri izmanto četras reizes vairāk antibiotiku nekā viņu dāņu kolēģi, un britu saražotajā gaļā vienā tonnā ir vairāk antibiotiku nekā jebkurā citā ES valstī.

Mēslu jūra

Lielajos kompleksos neviens neķēpājas ar pakaišiem: cūkas dzīvo uz redeļu grīdām, kam mēsli izkrīt cauri. Pēcāk izkārnījumus aizskalo ar ūdeni. Kur daudz dzīvnieku, tur liela iespēja izplatīties infekcijas slimībām, tāpēc būri pēc barokļu aizvešanas uz kautuvi tiek dezinficēti. Un arī šīs ķimikālijas nonāk mēslu dīķī. Kompleksos uz 1000 barokļiem jāplāno 100 ha zemes, bet tā ir mirusi zeme, jo tā šļura, ko izkliedē un, labākajā gadījumā iear, nav nekāds mēslojums, bet gan kodīga inde. Var jau atrunāties, ka šajos laukos audzē graudus nākamās cūku paaudzes barībai un tāpēc nav jāizmanto minerālmēsli, bet, zinot barības ķēžu pamatprincipus, diez vai pašā spicē esošais cilvēks varētu priecāties par lēto gaļiņu, kas nopērkama veikalos. Turklāt cūku mēsli satur palielinātu fosfora daudzumu, kas, ieskalojoties ūdenstilpēs, veicina eitrofikāciju.

Rukša mūžs

Kaut arī pēdējā laikā varam lasīt pat diskusijas par to, vai cūkām ir nepieciešamas rotaļlietas un maiga mūzika, tad naivi iedomāties, ka košas bumbas un Mocarta skaņdarbus kompleksa īpašnieks gādā, lai viņa lopu simtiem būtu interesantāka dzīve. Bet vispirms tikko dzimušie kuilīši tiek izkastrēti un visiem sivēniem nogriež astes, lai vēlāk kaimiņš to dusmās nenokož. Kādu mēnesi sivēni cītīgi zīž māti, bet tad tiek pārvietoti uz nobarojamo mītni. Jaunie apstākļi gan mātei, gan sivēniem sagādā lielu stresu, tāpēc arī fermā atskaņo mūziku, lai cūka nedzird bērnu kviecienus. Rukši ir ļoti jautri un žiperīgi radījumi, metāla būrī viņi nevar ne parakties, ne paspriņģot. Tad nu kopēji tur iemet kādu bumbu, lai šiem ir ko ņemties. Bet citādi: ēd, guli un kakā, vienīgais mērķis ir visiem līdzekļiem pēc iespējas ātrāk sasniegt 100 kg svaru. Sivēnmāte pēc nedēļas tiek aplecināta un pēc trim mēnešiem, trim nedēļām un trim dienām atkal laiž pasaulē nākamos koncentrācijas nometnes iemītniekus.

Ko izvēlēties?

Cilvēki par veģetāriešiem lielākoties kļūst ētisku ideālu rosināti. Es negribu piekrist tiem, kas sludina, ka gaļa ir daudzu slimību cēlonis. Pieindētā gan, bet godprātīgi pašu audzēta gan nē. Nezinu, vai daudzi no jums kaut reizi mūžā bijuši kādā cūku vai putnu kompleksā, kur nu vēl kautuvē. Domājot par dažādu gaļu kvalitāti, nevienam nespēju ieteikt pirkt cūkgaļu vai vistu gaļu, ja vien personīgi nepazīstat saimnieku un viņa lopus. Tieši cūkas un vistas tiek turētas visrūpnieciskākajos apstākļos un barotas ar kombinēto spēkbarību, kas satur 75% graudu, 15% sojas, 3% minerālvielu, bet par tiem atlikušajiem 7% varam tikai minēt. Reiz man lauku veikalā bija saruna ar pārdevēju. Vaicāju: «No kurienes gaļa?» – «Pašu fermā izaudzēta.» – «Ar ko tad cūkas baro?» – «Ar pašu audzētu graudu miltiem.» – «Neko klāt neberat?» – «Kā nu bez tā! Premiksus jau vajag...» Kaut arī zemnieki dievojas, ka ir tik nabadzīgi, ka neko pirkt nevar atļauties, tomēr nav izslēgts, ka viņi neļaujas kārdinājumam. Pats jau to cūku neēdīs un, pat, ja ēdīs, tad nenojautīs par ļaunumu, ko ēdienreizē sevī uzņem. Ja nevarat saņemties sadraudzēties ar kādu bioloģiski sertificētu zemnieku un pirkt no viņa pilnīgi drošus produktus, tad iesaku veikalos lūkot pēc Latvijā audzētiem zālēdājiem: teļiem, jēriem, kazlēniem un trušiem. Viņi noteikti visu vasaru ir pavadījuši, čakli plūcot zālīti. Bet, iespējams tomēr, ka saimnieks lopiņus piebarojis ar veikalā pirktu kombinēto barību. Un esmu droša, ka tai pievienotā soja vai kukurūza ir lēti ievesta no valstīm, kur audzē ģenētiski modificētas kultūras. Toties bioloģiskie zemnieki drīkst lopus barot tikai ar bioloģiskām metodēm audzētu barību.

Bet, kamēr Eiropā pastāvēs subsidēta lauksaimniecība un produkti būs atkritumu cenā, mums nevajadzētu apvainoties, ka par šo cenu arī mūs baro ar atkritumiem. •