Libērija

Libērijas Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: The love of liberty brought us here
Himna: All Hail, Liberia, Hail!
-
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Monrovija 6°19′N 10°48′W
Valsts valodas		angļu valoda
Valdība		Republika
-	Prezidents	Elena Džonsone-Serlīfa
-	Viceprezidents	Džozefs Boakais
-	Augstākās tiesas priekšsēdētājs	Džonijs Luiss
Platība
-	Kopā	111 369 km² (103.)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. g.	3,476,608 (130.)
-	Blīvums	29/km² (180.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$1.469 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$372
HDI (2008)		▲0.364 (zems) (176.)
Valūta		Libērijas dolārs1 (LRD)
Laika josla		GMT
Interneta domēns		.lr
Tālsarunu kods		+231
1	ASV dolārs arī ir apgrozībā.

Libērija (angļu: Liberia, IPA: [laɪˈbɪəriə]), oficiāli Libērijas Republika (Republic of Liberia), ir valsts Āfrikas rietumos, pie Atlantijas okeāna, kas apskalo valsts rietumdaļu. Ziemeļos Libērija robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju, bet austrumos ar Kotdivuāru. Libērijas galvaspilsēta ir Monrovija, kurā dzīvo aptuveni pusmiljons no nedaudz vairāk kā 3 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem: tropiskiem kokmateriāliem, dzelzsrūdu, zeltu un dimantiem.

§Vēsture

Libērija vienmēr kopš oficiālās pasludināšanas 1847. gadā bijusi neatkarīga republika. Valsti dibinājuši ASV atbrīvotie vergi, kuri izlēmuši repatriēties uz Āfriku.

ASV tika izveidota pat īpaša sabiedriskā organizācija, kas vāca naudu vergu atbrīvošanai un repatriācijai. Tika atrastas teritorijas, uz kurām vismaz oficiāli neviena Eiropas koloniālvalsts nebija pieteikusi savas kolonizatoru pretenzijas, un tieši tur XIX gs. sākumā ieradās pirmie kuģi ar melnādainajiem amerikāņiem. Attiecīgi, Libērijas valsts iekārta ir gandrīz precīza ASV valsts iekārtas kopija — arī Libērijā ir spēcīgs prezidents, kas vada valdību (premjera amats neeksistē), parlaments ir sadalīts Senātā un Pārstāvju palātā.

Bijušie amerikāņi un viņu pēcteči kļuva par valdošo kārtu, lai gan viņu nebija vairāk par 5% no visiem iedzīvotājiem, bet vietējās etnolingvistiskās grupas tika pakļautas. Elitei piederošie iedibināja tradīciju doties studēt uz ASV, kas nodrošināja sakarus un vadošus amatus, savukārt iedzimtie afrikāņi bija darbaspēks, kam ilgu laiku tika liegtas pat vēlēšanu tiesības.

Vergu pēcteču valdīšanu 1980. gadā izbeidza Semjuels Do no krahnu cilts - ASV apmācīts jūras kājnieks, kurš kādu laiku dienējis amerikāņu armijā, bet pēc atgriešanās Libērijā kopā ar domubiedru grupu ielauzās toreizējā prezidenta Viljama Tolberta mājā un nocirta viņam galvu. Do režīms cirta nost galvas bijušajiem ministriem un augstākajiem ierēdņiem nevis etnisku vai politisku motīvu dēļ, bet gan sodot par kukuļņemšanu. Turklāt Do bija "īsts" vietējais, un sabiedrība viņa nākšanu pie varas uztvēra kā vienlīdzības sākumu. Pavisam drīz režīms kļuva vēl ļaunāks par iepriekšējo: slēdza presi, likvidēja nevalstiskās organizācijas un ieviesa sistēmu, kur eliti veidoja tikai krahnu piederīgie.

1989.gada Ziemassvētkos no dumpinieku bāzes pierobežā Libērijā iebruka pirms tam uz ASV aizbēgušais bijušo vergu pēctecis Čārlzs Teilors ar 100 vīru grupu. Ar valdību neapmierinātie pievienojās Teilora vadītajai labējai Nacionāli patriotiskajai frontei, kas strauji guva uzvaras - pusgada laikā fronte jau kontrolēja pusi valsts teritorijas un drīz aplenca galvaspilsētu. Dzīvi palikušie Do atbalstītāji aizbēga uz Gvineju un Sjerraleoni, kur izveidoja divas karojošas frakcijas. Tikmēr pašā Libērijā par varu jau cīnījās vismaz septiņi dažādi grupējumi. Neatkarīgi no nosaukuma un ideoloģijas karojošo grupējumu mērķis bija ekonomisko resursu sagrābšana - tropiskie kokmateriāli, dzelzsrūda, zelts un jo īpaši dimanti. Teilors un viņa fronte pirmā pilsoņu kara laikā (1989.-1996.) ieņēma stratēģiski svarīgākos dimantu ieguves rajonus Lofas apgabalā un kalnos, mazāk ienesīgo piekrasti atstāja citu grupējumu kontrolē. Teilors izveidoja mākslīgu nemiernieku grupējumu RUF, kas 1992. gadā iebruka kaimiņvalstī Sjerraleonē un ātri vien sagrāba visas dimantu atradnes.

Organizācija Global Witness nāca klajā ar iniciatīvu, kas tagad pazīstama kā Kimberlijas process un ko ratificējusi lielākā daļa pasaules valstu, arī Latvija. Saskaņā ar šo procesu katram dimantam nepieciešams sertifikāts par legālu izcelsmi - bez tā dimantus teorētiski vairs nav iespējams pārdot. Tas dažu gadu laikā asiņaino dimantu īpatsvaru pasaules tirgū samazināja četrkārtīgi, un Teiloram vairs nebija iespējams finansēt karadarbību - vispirms Sjerraleonē, bet 2003. gadā krita viņa režīms arī Libērijā. Global Witness tika izvirzīta Nobela Miera prēmijai. Patlaban (2009.) Čārlzs Teilors īpašajā ANO tiesā Hāgā tiek tiesāts par Sjerraleonē pastrādātajiem noziegumiem (Libērijā pabeigta tikai pirmstiesas izmeklēšana).

2004. gada vēlēšanās uzvarēja Hārvardas ekonomiste Elena Džonsone-Sērlīfa (atstājot aiz sevis Libērijas futbola izlases treneri bijušo pasaules gada labāko futbolistu Džordžu Veu).