Ūdens
| Ūdens | |
|---|---|
.jpg) Ūdens molekula. |
|
| Ķīmiskā formula | H2O |
| Molmasa | 18,01528 g/mol |
| Blīvums | 1000 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 273,15 K (0 °C) |
| Viršanas temperatūra | 373,15 K (100 °C) |
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kuram nav ne garšas, ne smaržas. Tā ir ķīmiska viela, kuru veido ūdeņradis un skābeklis, tā ķīmiskā formula ir H2O. Ūdens ir visas dzīvības pamatā,[1] tādēļ, iespējams, tas ir vissvarīgākais šķidrums pasaulē. Ir zināms, ka visām pazīstamajām dzīvības formām ir vajadzīgs ūdens (izņemot dažu veidu baktērijas), un tiek uzskatīts, ka dzīvība ir radusies tieši ūdenī. Ūdens ir sastopams trīs agregātstāvokļos: kā cieta viela (ledus), kā šķidra viela (ūdens), un kā gāzveida viela (ūdens tvaiks).
Uz Zemes ūdens ir sastopams daudzos veidos - debesīs mākoņu veidā, jūrās sālsūdens un aisbergu veidā, ezeros un upēs utml. Iztvaikošanas un lietus veidā ūdens cirkulē pa visu planētu. Ūdens tvaiks, kas atrodas atmosfērā, kondensējoties veido mākoņus.
Neskatoties uz to, ka ūdens ķīmiskā formula ir ļoti vienkārša, tā ķīmiskās un fizikālās īpašības ir ļoti īpatnējas, un tās pat ir stipri savādākas nekā vairumam citu vielu, kas atrodas uz Zemes. Piemēram, daudzas vielas sacietējot kļūst blīvākas un nogrimst, nokļūstot šķidrumā, bet ūdens sacietējot kļūst par ledu, kam ir mazāks blīvums nekā ūdenim, un tādēļ peld tajā. Tieši šis fakts ir ļoti nozīmīgs dabā, jo ledus kārta atrodas ūdenstilpnes virspusē, tādā veidā radot aizsargbarjeru, kas nodrošina to, lai dzīvie organismi nenonāktu saskarē ar aukstumu.
Satura rādītājs
Ūdens izplatība un izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdens klāj aptuveni 71% no Zemes virsmas.[2] No kopējā ūdens daudzuma Zemes garozā gandrīz puse atrodas ķīmiski saistītā veidā iežos (kristālhidrātu ūdens) un tādēļ nav pieejams lietošanai[3]. No šī pieejamā ūdens daudzuma 2,1% veido sniegi un ledāji, bet 97,3% - pasaules jūras un okeāni. Pārējais ir Zemes atmosfēras tvaiku, pazemes ūdeņu, ezeru un upju saldūdens krājumi.
Lai uzturētu dzīvību, cilvēkam dienā jāizdzer apmēram 1-2 l ūdens, neskaitot to, ko viņš uzņem ar ēdienu.[nepieciešama atsauce] Cilvēkiem, kuri cieš badu, ir nepieciešams krietni lielāks ūdens daudzums.
Saldūdens trūkums ir pati nopietnākā problēma, ar kuru saduras cilvēce. Vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo neapmierinošos sanitāros apstākļos, kur viņiem nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. Nekvalitatīvs ūdens ir cēlonis daudzām epidēmijām.
Nesalīdzināmi vairāk ūdens ir vajadzīgs pārtikas produktu audzēšanai un pārstrādei. Pasaulē uz vienu iedzīvotāju, kopumā ņemot, tiek izlietots ap 900 l ūdens dienā. Lielā pasaules daļā tik daudz ūdens nemaz nav pieejams, un tā trūkums ir nopietns šķērslis attīstībai.
Pasaulē kopumā mājsaimniecības, mājdzīvnieku, rekreācijas un ražošanas vajadzībām patērē 565 km³ ūdens gadā. Ar pārtikas ražošanu saistītā apūdeņošana prasa vēl 3300 km³. Kopā ņemot, tas ir apmēram 4000 km³ ūdens gadā, kas atbilst 44% no aktīvajā apritē esošā ūdens daudzuma.
Smago ūdeni veido D2O molekulas, kuru dabīgais saturs parastajā ūdenī ir 0,5·10−7.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ūdens |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- (angliski) OECD Water statistics
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ (angliski) Water for Life. ANO. Atjaunināts: 2010. gada 14. aprīlī.
- ↑ (angliski) CIA- The world fact book. Centrālā izlūkošanas pārvalde. Atjaunināts: 2008. gada 20. decembrī.
- ↑ Д. Эйзенберг, Г. Кауцман. Структура и свойства воды. Ленинград:, Гидрометеоиздат, 1975. (krieviski)
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
