2002. gads
Vikipēdijas lapa
| Gadsimti: | |
| Dekādes: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Gregora kalendārs | 2002 MMII |
| Ab urbe condita | 2755 |
| Armēņu kalendārs | 1451 ԹՎ ՌՆԾԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6752 |
| Bahá'í kalendārs | 158—159 |
| Bengāliešu kalendārs | 1409 |
| Berberu kalendārs | 2952 |
| Budistu kalendārs | 2546 |
| Burmiešu kalendārs | 1364 |
| Bizantiešu kalendārs | 7510—7511 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛巳年 (Metāla čūska) 4698 vai 4638 — līdz — 壬午年 (Ūdens zirgs) 4699 vai 4639 |
| Koptu kalendārs | 1718—1719 |
| Etiopu kalendārs | 1994—1995 |
| Ebreju kalendārs | 5762—5763 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2058—2059 |
| - Shaka Samvat | 1924—1925 |
| - Kali Yuga | 5103—5104 |
| Holocēna kalendārs | 12002 |
| Igbo kalendārs | 1002—1003 |
| Irānas kalendārs | 1380—1381 |
| Islāma kalendārs | 1422—1423 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4335 |
| Unix laiks | 1009843200—1041379199 |
2002. (MMII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Šis gads bija:
- Starptautiskais Ekotūrisma un Kalnu gads.
- Lielbritānijā Nacionālais Zinātnes gads.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Austrija, Beļģija, Grieķija, Francija, Islande, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija laida apgrozībā Eiro banknotes un monētas.
- 5. janvāris — 15 gadu vecais pilots Čārlzs Bišops ar privāto lidmašīnu ietriecās kādā augstceltnē Tampas pilsētā Floridā, ASV, izraisot bailes iedzīvotājos par 2001. gada 11. septembra terora aktu atkārtošanos.
- 22. janvāris — par Bulgārijas prezidentu tika iecelts Georgijs Parvanovs.
- 31. janvāris — No Larsena šelfa ledāja Antarktīdas pussalā, Antarktīdā atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² ledus šelfa.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. februāris — Kostarikā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
- 8. februāris līdz 24. februāris — Soltleiksitijā, ASV, notika Ziemas Olimpiskās spēles.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. marts — Uz I-75 šodejas netālu no Ringgoldas pilsētas Džordžijas štatā ASV notika milzīga auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas.
- 17. marts — Portugālē notika parlamenta vēlēšanas.
- 31. marts — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
- 31. marts — Zemestrīce Taivānā.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 20. aprīlis — Austrumtimora panāca starptautisku atzīšanu.
- 21. aprīlis:
- 25. aprīlis — startēja kosmosa kuģis Sojuz TM-34 ar otro "kosmisko tūristu" Marku Satlvortu un diviem profesionāliem kosmonautiem.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. maijs — Prezidenta vēlēšanu otrā kārta Francijā, kurā uzvarēja Žaks Širaks.
- 12. maijs — Baikonurā, remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju kosmoplāns Buran.
- 20. maijs — Austrumtimora atjaunoja tās neatkarību.
- 23. maijs — Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Marija Naumova no Latvijas.
- 31. maijs — Dienvidkorejā un Japānā tika atklāts FIFA Pasaules kauss 2002.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs — tika nodibināta Starptautiskā krimināltiesa, kas ļautu personām ierosināt lietas genocīda, noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos.
- 1. jūlijs — Krievijas pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme Vācijas dienvidos, bojā gāja 71 cilvēki, 45 no tiem bērni.
- 27. jūlijs — aviošova laikā Ļvivā, Ukrainā avarēja lidmašīna Su-27, nogalinot 77 un vairāk nekā 100 ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē).
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. septembris — Šveice, kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās ANO.
- 19. septembris — Kotdivuārā sākās pilsoņu karš.
- 22. septembris — Vācijā notika Bundestāga vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar Gerhardu Šrēderu priekšgalā.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. novembris — tankkugis Prestige nogrima pie Spānijas Galīcijas krasta, izraisot plašu naftas piesārņojumu.
- 15. novembris — Hu Dziņtao (Hú Jǐntāo) kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.
- 21. novembris — Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika NATO samits, kura laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija tika uzaicinātas pievienoties NATO blokam.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. decembris — Tika novērots pilns saules aptumsums.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nīderlandes valodnieks Janss van Stīnbergens izveidoja mākslīgu poļuromāņu valodu - Venēdiks.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. janvāris — Aleksandrs Prohorovs (Александр Михайлович Прохоров), krievu fiziķis (dzimis 1916.)
- 23. janvāris — Roberts Noziks ( Robert Nozick), ASV filozofs (dzimis 1938.)
- 28. janvāris — Astrīda Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907.)
- 6. februāris — Makss Perucs (Max Perutz), Austrijā dzimis molekulārbiologs (dzimis 1914.)
- 11. marts — Džeimss Tobins (James Tobin), ASV ekonomists (dzimis 1918.)
- 13. marts — Hanss Georgs Gadamers (Hans-Georg Gadamer), vācu filozofs (dzimis 1860.)
- 24. marts — Cēzars Milsteins (César Milstein), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks (dzimis 1927.)
- 27. marts — Billijs Vailders (Billy Wilder), ASV kinorežisors (dzimis 1906.)
- 30. marts — Elizabete Bousa-Laiona (Elizabeth Bowes-Lyon) Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900.)
- 1. aprīlis — Simo Heihe (Simo Häyhä), somu karavīrs (dzimis 1905.)
- 18. aprīlis — Tūrs Heijerdāls (Thor Heyerdahl), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914.)
- 17. maijs — Lāslo Kubala (Kubala Stécz László), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1927.)
- 20. maijs — Stīvens Džejs Gūlds (Stephen Jay Gould), ASV paleontologs (dzimis 1941.)
- 27. jūnijs — Jānis Labsvīrs, latviešu tautsaimnieks, vesturnieks (dzimis 1907.)
- 28. jūlijs — Ārčers Mārtins (Archer John Porter Martin), angļu ķīmiķis (dzimis 1910.)
- 6. augusts — Edsgers Deikstra (Edsger Dijkstra), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930.)
- 31. augusts — Džordžs Porters (George Porter), angļu ķīmiķis (dzimis 1920.)
- 18. oktobris — Nikolajs Rukavišņikovs (Николай Николаевич Рукавишников), PSRS kosmonauts (dzimis 1932.)
- 25. oktobris:
- Gunārs Cīrulis (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes Latvijas rakstnieks (dzimis 1923.)
- Ričards Hariss (Richard Harris), īru kinoaktieris, dziedātājs (dzimis 1930.)
Nobela prēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ekonomikā — Daniels Kanemans, Vernons Smits
- Fizikā — Raimonds Dēviss, Masatoši Košiba, Rikardo Džakoni
- Fizioloģijā vai medicīnā — Sidnijs Breners, H. Roberts Horvics, Džons Sulstons
- Ķīmijā — Džons Fens, Koiči Tanaka, Kurts Vitričs
- Literatūrā — Imre Kertēss
- Miera veicināšanā — Džimijs Kārters
