Džibutija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džibutijas Republika
République de Djibouti
جمهورية جيبوتي
Džibutijas karogs Džibutijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaDžibutija
Location of Džibutija
Džibutijas Republikas atrašanās vieta
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Džibuti
11°36′N 43°10′E / 11.600°N 43.167°E / 11.600; 43.167
Valsts valodas arābu un franču
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Ismails Omārs Guellehs
 -  Premjerministrs Dileita Mohameds Dileita
Neatkarība no Francijas 
 -  Atzīta 1977. gada 27. jūnijā 
Platība
 -  Kopā 23 200 km² (149.)
 -  Ūdens (%) 0,09
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 496 000 (160.)
 -  Blīvums 99/km² (168.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $1,641 mijardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2 070 
HDI (2007) 0.516 (vidējs) (149.)
Valūta Džibutijas franks (DJF)
Laika josla EAT (UTC+3)
Interneta domēns .dj1
Tālsarunu kods +253

Džibutija (arābu: جيبوتي), oficiāli Džibutijas Republika (arābu: جمهورية جيبوتي), ir valsts Āfrikas austrumu piekrastē, viena no mazākajām valstīm Āfrikā, kādreizējā Francijas kolonija. Robežojas ar Somāliju, Etiopiju un Eritreju, no austrumu puses to apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra.

Džibutija ir multi-etniska nācija, kuras divas galvenās nācijas ir somāļi un afari. Džibutija ir Āfrikas savienības un Arābu līgas dalībvalsts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajos m.ē. gadsimtos apdzīvoja nomadu ciltis, kas runāja kušītu valodās. No 5. - 6. gs. ietilpa Aksūmas valstī. 7. gs. tagadējo Džibutijas teritoriju pārvaldīja arābu sultāni. Vietējo iedzīvotāju vidū izplatījās islāms un arābu valoda. 16. gs. Džibutijas teritoriju iekaro portugāļi, taču jau 17. gs. tā atkal nonāca arābu pārvaldē.

1946. gadā tā iegūst Francijas aizjūras teritorijas statusu.

1977. gadā kļūst par neatkarīgu valsti. 1981. gadā ieviesta vienpartijas vēlēšanu sistēma.

No 1992. - 2000. gadam norisinājās Džibutijas pilsoņu karš.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezidentāla republika. Prezidentu ar pilnvaru termiņu uz 6 gadiem ievēl balstiesīgie vēlētāji. Prezidentu ir iespējams pārvēlēt uz vēl vienu termiņu pēc kārtas. Likumdevējvara funkcijas ir deliģētas parlamentamNacionālajai sapulcei (65 deputāti), kas tiek ievēlēts uz 5 gadiem. Izpildvara deliģēta Ministru Padomei, kas pakļauta valsts prezidentam.

Adminstratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts administratīvi ir sadalīta 5 reģionos un 1 pilsētā, kas pielīdzināma reģionam.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]