Grenlande

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Grenlande
Kalaallit Nunaat
Grønland
Grenlandes karogs Grenlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna"Nunarput utoqqarsuanngoravit"
Location of Greenland
Grenlande pasaules kartē iekrāsota zaļā krāsā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Nūka (Gothoba)
166 086) 64°10′N 51°43′W / 64.167°N 51.717°W / 64.167; -51.717
Valsts valodas grenlandiešu valoda (kalālisuta)
Etniskās grupas  88% inuīti un inuītu-dāņu pēcteči,
12% eiropiešu, galvenokārt dāņi
Valdība Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju
 -  Monarhs Margrēte II
 -  Premjerministrs Kims Kīlsens (Kim Kielsen)
Autonoma valsts no Dānijas Karalistes 
Platība
 -  Kopā 2 166 086 km² 
 -  Ūdens (%) 81,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 56 968[1] 
 -  Blīvums 0,027/km² 
IKP (PPP) 2001. gada aprēķins
 -  Kopā $1,1 miljards 
 -  Uz iedzīvotāju $20 000 
HDI (1998) 0,927 (augsts
Valūta Dānijas krona (DKK)
Laika josla (UTCno -4 līdz +0)
Interneta domēns .gl
ISO 3166-1 kods 304 / GRL / GL
Tālsarunu kods +299

Grenlande (grenlandiešu: Kalaallit Nunaat; dāņu: Grønland) ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni km2, līdz ar to sala ir aptuveni tikpat liela kā Saūda Arābija. Gandrīz visa Grenlande atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Grenlande ir reti apdzīvota (0,16 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Nūkā (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas. Tur nav ne ceļu, ne dzelzceļu, pārvietoties var tikai ar lidmašīnu vai kuģi.

Grenlandes pamatiedzīvotāji ir inuīti (tulkojumā nozīmē "cilvēks"). Inuīti vēl joprojām ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par iglu. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas. Galvenā reliģija Grenlandē ir kristietība. Luterāņi ir 99% Grenlandes iedzīvotāju, bet 1% ir katoļi.

Grenlandes zvejas zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. Golfa straumes ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendrs, arktiskā magone, akmeņlauzīte un mellene.

Greenland-location-map-variant.svg

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500 p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.

Sākot ar 986. gadu, Grenlandes rietumu krastā ieradās islandieši un norvēģi Ērika Rudā vadībā, izveidojot trīs apmetnes. Tie ilgu laiku dalīja Grenlandi ar eskimosu tautām, bet 13. gadsimtā Grenlande nokļuva norvēģu pakļautībā, 1980. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Dāniju, bet no 1397. gada kļuva par Kalmāras ūnijas teritoriju.[2]

Vairākus gadsimtus norvēģi un dāņi cīnījās par tiesībām uz šo teritoriju, kas bija vairāk piederīga norvēģiem, kamēr pēc Ķīles miera līguma 1814. gadā tā oficiāli kļuva par Dānijas koloniju, bet 1953. gadā konstitucionāli par Dānijas daļu.

Grenlande 1973. gadā kļuva par daļu no Eiropas Ekonomikas kopienas, tomēr 1982. gada vietējo iedzīvotāju referendumā no savas dalības tajā atteicās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://countrymeters.info/en/Greenland/
  2. Boraas, Tracey (2002). Sweden. Capstone Press. 24. lpp. ISBN 0-7368-0939-2. (angliski)