Meksika
| Meksikas Savienotās Valstis
Estados Unidos Mexicanos
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "La Patria es Primero" ("Tauta ir pirmā") | ||||||
| Himna: "Himno Nacional Mexicano" ("Meksikāņu nacionālā himna") |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Mehiko 972 550) 19°03′N 99°22′W / 19.050°N 99.367°W |
|||||
| Valsts valodas | spāņu valoda | |||||
| Valdība | Federāla prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Enrike Penja Njeto | ||||
| Neatkarība | no Spānijas | |||||
| - | Deklarēta | 1810. gada 16. septembrī | ||||
| - | Atzīta | 1821. gada 27. septembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 972 550 km² (15.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,5 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. g. | 108 700 891 (11.) | ||||
| - | Blīvums | 55/km² (142.) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $1,149 triljoni | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $12 775 | ||||
| Džini koef. (2006) | 47,3 (augsts) | |||||
| HDI (2007) | ▲ 0,829 (augsts) (52.) | |||||
| Valūta | Meksikas peso (MXN) |
|||||
| Laika josla | (UTCno -8 līdz -6) | |||||
| Interneta domēns | .mx | |||||
| ISO 3166-1 kods | 484 / MEX / MX | |||||
| Tālsarunu kods | +52 | |||||
Meksika (oficiāli - Meksikas Savienotās Valstis) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar ASV, rietumos to apskalo Klusais okeāns, dienvidos ar to robežojas Gvatemala un Belize, bet austrumos to apskalo Karību jūra un Meksikas līcis.
Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kuri pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.
Satura rādītājs
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats — no kalnu virsotnēm, kuras patstāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 m virs jūras līmeņa sauc par „karsto zemi”, 910 — 1800 m — par „mēreno zemi” un virs 1800 m — par „auksto zemi”. Mehiko pilsēta atrodas „mērenajā zemē”. Tur ir vēss un sauss klimats ar minimālām temperatūras svārstībām (vidēji 12 līdz 17 °C). Uz ziemeļiem no Mehiko temperatūras svārstības ir izteiktākas un maksimālā temperatūra var pārsniegt 45 °C. Tveice un niecīgais nokrišņu daudzums — mazāk nekā 250 mm gadā — izraisa lielu tuksnešu un pustuksnešu izveidošanos. Relatīvi sauss klimats ir arī Meksikas centrālajā un dienvidu daļā, un tikai tropiskajos apgabalos Meksikas pašos dienvidos un dienvidaustrumos bieži un pamatīgi līst. Mitrākie Meksikas reģioni ir dienvidu un Jukatana; šie apgabali saņem vairāk nekā 3000 mm nokrišņu gadā.
Fauna un flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meksikas daudzveidīgais reljefs un klimats ir piemērota vide dažādiem dzīvniekiem un augiem. Pat viskarstākajos un sausākajos tuksnešos Meksikas ziemeļos krāšņi aug jukas un daudzu sugu kaktusi. Sausos apgabalos dzīvo arī kukaiņi, ķirzakas, koijoti un bruņneši. Meksikā ir apmēram 550 000 km2 mežu. Karstajos un mitrajos Meksikas dienvidos ir lietus meži, kur dzīvo pērtiķi, jaguāri, skudrulāči, daudzu sugu putni un ķirzakas. Sjerraamadres un citu kalnu nogāzēs zemāk par 400 m virs jūras līmeņa klāj lieli priežu un citu skujkoku meži. Šajos kalnos dzīvo lāči, mežacūkas un oceloti. Izcērtot mežus, daudzu dzīvo radību eksistence tiek apdraudēta, jo viņu dabiskās dzīvotnes ir izpostītas.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meksika ir bijusi mājvieta vairākām senām civilizācijām, arī olmekiem, maijiem un actekiem. Acteki Meksikā apmetās ap 1200. gadu un vietā, kur tagad atrodas Mehiko, uzbūvēja galvaspilsētu Tenočtitlanu. Acteku civilizāciju sagrāva spāņu iekarotāji 16. gadsimta sākumā. Dēvēta par Jauno Spāniju, Meksika bija spāņu pakļautībā līdz 1821. gadam, kad ieguva neatkarību. Tagad no 98 miljoniem meksikāņu Amerikas pirmiedzīvotāji ir 30%. Lielākā etniskā grupa ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji, kas sastāda 60% iedzīvotāju.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
