Fidžiešu valoda

Fidžiešu Na vosa vaka-Viti
Valodu lieto:	Fidži
Reģions:	Kā pirmajā valodā runā Vanualevu, Vitilevu austrumu daļā un mazākajās salās Kandavu, Najau, Lakembā, Oneatā, Mozē, Komo, Namukā, Kambarā, Vulanā, Oneā un Vatoā; kā otrajā valodā runā pārējā Fidži daļā Arī Jaunzēlandē, Austrālijā
Runātāju skaits:	Dzimtā valoda: 350 000 Otrā valoda: 200 000
Valodu saime:	Austronēziešu  Malajiešu-Polinēziešu (MP)   Centrālaustrumu MP    Austrumu MP     Okeānijas      Centālaustrumu okeāniskās       Attālās okeāniskās        Centrālās Okeānijas         Austr. fidžiešu-polin.          Austrumu fidžiešu           Fidžiešu
Rakstība:	Latīņu alfabēts (fidžiešu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Fidži
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	fj
ISO 639-2:	fij
ISO 639-3:	fij

Fidžiešu valoda ir Austronēziešu saimes valoda, kurā runā Fidži. 350 000 fidžiešu tā ir dzimtā valoda (mazāk kā pusei no valsts iedzīvotājiem), bet vēl 200 000 runā kā otrajā valodā. 1997.gada konstitūcija noteikusi fidžiešu valodu kā oficiālo valsts valodu līdzās angļu un hindustāņu valodām.

Normētā fidžiešu valoda ir veidota uz Mbau salā runāto valodas paveidu, kurš pieder Austrumu Fidžiešu valodām.

Fonoloģija

Fidžiešu valodas līdzskaņu fonēmas parādītas sekojošajā tabulā:

	Bilabiāli		Labiodentāli		Dentāli un alveolāri		Palatāli		Velāri		Labiovelāri
Eksplozīvi	(p)	mb			t	nd			k	ŋg
Nazāli		m				n				ŋ
Berzeņi		β	(f)		s	ð			(x)
Vibranti						r
Prenazalizēti vibranti						nr
Spraudzeņi								j				w
Laterāli spraudzeņi						l

Skaņas [p f] sastopamas tikai aizguvumos no citām valodām. Skaņas [x h] sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados.

Patskaņi:

Vienskaņi	Īsi		Gari
	Priekšējie	Pakaļējie	Priekšējie	Pakaļējie
Augsti	i	u	iː	uː
Vidēji	e	o	eː	oː
Vaļēji	a		aː

Divskaņi	Beidzas ar [i]	Beidzas ar [u]
Pirmais komponents [i]		iu
Pirmais komponents [e]	ei	eu
Pirmais komponents [o]	oi	ou
Pirmais komponents [a]	ai	au

Ortogrāfija

Fidžiešu alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata un sastāv no sekojošiem burtiem.

A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y

a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y

Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst sekojošas fonēmas:

b = [mb] c = [ð] d = [nd] f = [f] g = [ŋ] j = [x] k = [k] l = [l] m = [m]

n = [n] p = [p] q = [ŋɡ] r = [r] s = [s] t = [t] v = [β] w = [w] y = [j]

Papildus tam digrāfs dr apzīmē postalveolāru skaņu [n̠d̠], dažreiz precīzi izrunātu kā [n̠d̠r̠].

Patskaņu burti a e i o u pamatā atbilst to attiecīgajām IPA vērtībām. Patskaņu garums parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tiek apzīmēts ar makronu (garumzīmi) virs patskaņa kā latviešu valodā.

Avoti

• R. M. W. Dixon. A Grammar of Boumaa Fijian. Chicago : University of Chicago Press, 1989. ISBN 0-226-15428-9.
• Albert J. Schütz. The Fijian Language. Honolulu : University of Hawaii Press, 1985. ISBN 0-8248-1005-8.

Ārējās saites

• Ethnologue par fidžiešu valodu
• Fidžiešu valodas alfabēts, rakstība un izruna (angliski)
• Fidžiešu-angļu un angļu-fidžiešu vārdnīca (angliski)