Antigva un Barbuda
| Antigva un Barbuda
Antigua and Barubuda
|
||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
| Devīze: Each Endeavouring, All Achieving | ||||
| Himna: Fair Antigua and Barbuda Karaliskā himna: God Save the Queen |
||||
 |
||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Sentdžonsa 17°3′N 61°48′W / 17.050°N 61.800°W |
|||
| Valsts valodas | Angļu valoda | |||
| Etniskās grupas (2001) | melnie 91% jauktas rases 4,4% baltie 1,7% citi 2,9% |
|||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija | |||
| - | Karaliene | Elizabete II | ||
| - | Ģenerālgubernatore | Rodney Williams | ||
| - | Premjerministrs | Gaston Browne | ||
| Dibināšana | 1981. gada 1. novembrī no Lielbritānijas | |||
| Platība | ||||
| - | Kopā | 442,6 km² (198) | ||
| Iedzīvotāji | ||||
| - | iedzīvotāji 2008. g. | 69 842 (197) | ||
| - | Blīvums | 184/km² (57) | ||
| IKP (PPP) | 2005. gada aprēķins | |||
| - | Kopā | 875,8 miljoni $ | ||
| - | Uz iedzīvotāju | 12,586 $ | ||
| HDI (2007) | ▲ (augsts) (57) | |||
| Valūta | Austrumkarību dolārs (XCD) |
|||
| Laika josla | (UTC-4) | |||
| Interneta domēns | .ag | |||
Antigva un Barbuda ir salu valsts Karību jūrā.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmie iedzīvotāji salās ieradās apmēram 2400 p.m.ē. bija sibonī. Viņiem sekoja avaraki, kas apdzīvoja salas 1493. gadā, kad tās sava otrā ceļojuma laikā apmeklēja Kristofors Kolumbs, dodams Antigvai vārdu Santa Maria de la Antigua. Kareivīgie Karībi, kuri bija piespieduši avarakus pamest citas salas, šeit acīmredzot uz dzīvi neapmetās. Sākumā salās apmetās spāņu un franču kolonisti, tomēr vēlāk viņu vietā nāca angļi, kuri savu pirmo koloniju šeit izveidoja 1667. gadā. 1674. gadā tika izveidota pirmā lielā cukurniedru plantācija. Cukura plantācijas tika izmantots vergu darbs. Verdzība tika atmesta 1834. gadā, tomēr brīvlaisto vergu ekonomiskās izaugsmes iespējas ierobežoja zemes trūkums un uz lauksaimniecību, nevis ražošanu orientētā ekonomika. Situācija uzlabojās tikai 1939. gadā, kad sāka veidoties arodbiedrības. 1981. gadā salas kļuva par neatkarīgu valsti Britu sadraudzības sastāvā.
Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts teritorijā ir trīs salas - Antigva, Barbuda un neapdzīvotā Redonda. Salas lielākoties veido koraļi un kaļķakmens, reljefs ir zems, ja neskaita augstākos vulkāniskos apgabalus. Augstākais punkts ir 402 m augstais vulkāns Bogīpīks. Antigvā un Barbudā valda tropisks piejūras klimats. No jūlija līdz oktobrim var būt Viesuļvētras un tropiskās vētras, reizēm novērojami arī sausuma periodi. Nopietnas problēmas sagādā ūdens trūkums - salās trūkst dabīgu saldūdens avotu, turklāt mežu izciršanas dēļ, ātrāk aiztek arī lietusūdens.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Antigvā un Barbudā ir 69 842 iedzīvotāji, no tiem 91% ir melnie, 1,7% - baltie, jaukta rase ir 4,4% iedzīvotāju, bet 2.9% pieder citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju, kuri nav melnādainie, ir britu, portugāļu un tuvo austrumu arābu pēcteči. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši: 25,7% ir anglikāņi, 12,3% - septītās dienas adventisti, 10,6% - piecdesmitnieki, 10,5% - hermhūtieši, 10,4% - katoļi, 7,9% - metodisti, 4,9% - baptisti, bet 9,9% pieder citiem kristietības novirzieniem, cita reliģija 2% iedzīvotāju, savukārt 5,8% nepieder nevienai reliģijai. Lielākā daļa iedzīvotāju (69.5%) ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 26.9% ir vecumā līdz 14 gadiem, bet 3.6% ir vecāki par 65 gadiem. Vidējais mūža ilgums ir 30,5 gadi, bet paredzamais mūža ilgums piedzimstot — 72,69 gadi.
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstij, salīdzinot ar citām Karību valstīm, ir relatīvi augsts iekšzemes kopprodukts. Kopš 2003. gada valsts ekonomika ir attīstījusies, pateicoties viesnīcu un dzīvokļu būvniecības bumam, kuram vajadzētu pierimt 2008. gadā. Klimats ir piemērots tūrisma attīstībai - tas sastāda vairāk nekā pusi no iekšzemes kopprodukta. Lauksaimniecības produkcija galvenokārt nonāk iekšējā tirgū. Šajā nozarē problēmas rada ūdens un darbspēka trūkums (vairums iedzīvotāju strādā tūrisma un būvniecības nozarēs, kur ir labāks atalgojums). Galvenie lauksaimniecības produkti ir kokvilna, augļi (piemēram, ananasi, banāni un mango), kokosrieksti, cukurniedres, dārzeņi (piemēram, gurķi), kā arī lopkopības produkti. Savukārt ražotas tiek galvenokārt eksporta preces - amatniecības izstrādājumi un elektropreces. Visvairāk (2006. gada dati) eksportē uz Spāniju (34% visa eksporta), Vāciju (20,7%), Itāliju (7,7%), Singapūru (5,8%) un Lielbritāniju (4,9%), savukārt importē no ASV (21,1%), Ķīnas (16,4%), Vācijas (13,3%), Singapūras (12,7%) un Spānijas (6,5%).
Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija, kas ietilpst Britu sadraudzības sastāvā - valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karaliene Elizabete II. Karalieni valstī pārstāv viņas iecelts ģenerālgubernators, kuru izvēlas pamatojoties uz valsts premjerministra ieteikumu. Savukārt ģenerālgubernators ieceļ premjerministru, par kuru parasti kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis.Likumdevējs ir divpalātu parlaments, kas satstāv no Senāta, kura 17 locekļus ieceļ ģenerālgubernators un pārstāvju palātas, kuras 17 locekļus ievēl uz pieciem gadiem proporcionālās vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības ir visiem pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem. Lielākās partijas ir Antigvas darba partija, Barbudieši labākai Barbudai, Barbudas tautas pārmaiņu kustība, un Apvienotā progresīvā partija. Valsts uztur diplomātiskās attiecības ar ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī vairumu Latīņamerikas un Austrumkarību valstu. Antigva un Barbuda ir ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalsts.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- CIA World Factbook (angliski)
- Geographica World atlas & encyclopedia (2007) ISBN 978-3-8331-4125-6 (angliski)
- Background Note: Antigua and Barbuda (angliski)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
