Zagreba
Zagreba |
|||
---|---|---|---|
galvaspilsēta | |||
Zagreb | |||
Bana Jelačiča laukums
|
|||
|
|||
Koordinātas: 45°49′N 15°59′E / 45.817°N 15.983°EKoordinātas: 45°49′N 15°59′E / 45.817°N 15.983°E | |||
Valsts | Horvātija | ||
Dibināta | 1242. gadā | ||
Platība | |||
• galvaspilsēta | 171 km2 | ||
Augstums | 158 m | ||
Iedzīvotāji (2011. gadā) | |||
• galvaspilsēta | 686 568 | ||
• blīvums | 4 015/km² | ||
• adm. rob. | 792 875 | ||
• aglomerācija | 1 288 000 | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Pasta indekss | HR-10000 | ||
Mājaslapa | www |
||
Zagreba Vikikrātuvē |
Zagreba (horvātu: Zagreb, izrunā: [zǎːɡrɛb]) ir Horvātijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, Medvednicas kalna dienvidu nogāzē pie Savas upes. Pilsēta atrodas 122 metrus virs jūras līmeņa. Zagreba ir galvenais Horvātijas politiskais un ekonomiskais centrs. Zagrebas administratīvajās robežās pēc 2011. gada datiem dzīvo 792 875 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 1,288 miljoni iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Horvātijas lielākā pilsēta un 24. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1094. gadā Ungārijas karalis Lāslo I Kaptola pakalnā, mūsdienu pilsētas centrā, nodibināja bīskapiju, bet blakus Griča kalnā radās neliela apmetne. 1242. gadā to nopostīja mongoļi—tatāri. Lai stimulētu apmetnes atjaunošanu, ungāru karalis Bēla IV piešķīra Zagrebai pilsētas tiesības. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. 14. un 15. gadsimtā divas kopienas (pilsēta Gričā kalnā un bīskapa rezidence Kaptolā) bieži konfliktēja, līdz 17. gadsimtā apvienojās vienā kopienā.
1669. gadā jezuīti nodibināja akadēmiju (šis gads tiek uzskatīts par Zagrebas universitātes dibināšanas gadu).
1776. gadā Zagreba kļuva par Horvātijas galvaspilsētu (pirms tam tā bija Varaždina).
1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību.
Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gadā Zagrebā dzīvoja 687 tūkstoši iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tā ir Horvātijas lielākā pilsēta. Zagrebas aglomerācijā dzīvo aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāji. Aptuveni 92% no iedzīvotājiem ir horvāti. Lielākās minoritātes ir serbi (2,4%), musulmaņi (1,0%), albāņi (0,8%) un bosnieši (0,8%).
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zagrebā ir dzimuši šādi ievērojami cilvēki:
- Jovans Karamata (1902–1967) — matemātiķis;
- Janica Kosteliča (1982) — kalnu slēpotāja;
- Miroslavs Krleža (1893–1981) — rakstnieks.
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2008. gadā pilsētā tika atklāta daudzfunkcionālā halle Arena Zagreb, kurā notiek virkne dažādu sporta pasākumu.
Nozīmīgākie sporta klubi, kas bāzējas Zagrebā, ir šādi:
- GNK Dinamo Zagreb (futbols)
- NK Zagreb (futbols)
- KHL Medveščak (hokejs)
- RK Croatia Osiguranje Zagreb (handbols)
- KK Cibona (basketbols)
- KK Zagreb (basketbols)
- KK Cedevita Zagreb (basketbols)
- Hrvatski akademski vaterpolski klub Mladost (ūdenspolo)
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zagrebai ir šādas sadraudzības pilsētas (iekavās norādīts gads, kad tās ir kļuvušas par sadraudzības pilsētām):
- Amdāvāda, Indija (1962);
- Boloņa, Itālija (1963);
- Mainca, Vācija (1967);
- Sanktpēterburga, Krievija (1968);
- Trumse, Norvēģija (1971);
- Buenosairesa, Argentīna (1972);
- Kioto, Japāna (1972);
- Lisabona, Portugāle (1977);
- Pitsburga, Amerikas Savienotās Valstis (1980);
- Šanhaja, Ķīna (1980);
- Budapešta, Ungārija (1994);
- Vīne, Austrija (1994);
- Lapasa, Bolīvija (2000);
- Sarajeva, Bosnija un Hercegovina (2001);
- Ļubļana, Slovēnija (2001);
- Londona, Apvienotā Karaliste (2009);
- Prizrena, Kosova (2010).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Zagreba |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Zagreba" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šis ar Horvātiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|