Moldova
Moldova (rumāņu: Republica Moldova), oficiāli Moldovas Republika ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.
Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu.
Valsts teritorija vēsturiski bijusi Moldāvijas grāfistes sastāvā. Daļa teritorijas, kā Besarābija, 1812. gadā iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Impērijai sabrūkot, 1918. gadā Besarābija pievienojas Rumānijai. 1940. gada vasarā provinci ieņem Sarkanā armija un tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Moldovas teritoriju senatnē apdzīvoja dāki. Tā kā tā atradās stratēģiskā vietā starp Āziju un Eiropu, Moldova cieta no Kijevas Krievzemes un Mongoļu impērijas iebrukumiem.
14. gadsimtā radās Moldāvijas kņaziste. Viduslaiku beigās tā aptvēra teritoriju starp Karpatu kalniem rietumos un Dņestras upi austrumos. 1387. gadā kņazs Petru I kļuva par Lietuvas lielkņazistes vasali. Moldāvija piedzīvoja uzplaukumu Stefana III vadīšanas laikā 15. gadsimta otrajā pusē. 1511. gadā Moldāvijā iebruka Krimas tatāri, taču ar poļu palīdzību tie tika uzvarēti. Lai nodrošinātos pret tālākiem tatāru iebrukumiem, 1514. gadā kņazs Bogdans III kļuva par Osmaņu impērijas vasali.
Krievijas impērijas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ar 1812. gadā noslēgto Bukarestes līgumu starp Osmaņu un Krievijas Impērijām Moldāvijas grāfistes austrumu daļa kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. No 1828. gada teritorija tika saukta par Besarābijas guberņu. Moldāvijas ziemeļaustrumu daļu Bukovinu anektēja Habsburgu impērija. Rietumu daļa saglabāja savu autonomiju, lai 1856. gadā, apvienojoties ar Valahiju, izveidotu Rumānijas karalisti.
1856. gada Parīzes līgums divas no deviņām Besarābijas grāfistēm atdeva jaunajai karalistei, taču pēc 1878. gada Berlīnes līguma tās atkal kļuva par Krievijas Impērijas daļu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam Krievijas armijā tika iesaukti 300 000 besarābu, kuri 1917. gada revolucionāro notikumu ietekmē sāka veidot "moldāvu kareivju komitejas".
Rumānijas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piedņestras teritorijā, kas sākotnēji bija Ukrainas PSR sastāvdaļa, no 1924. līdz 1940. gadam pastāvēja Moldāvijas APSR. 1917. gada oktobrī-novembrī notika Besarābijas parlamenta vēlēšanas. Jaunā parlamenta pirmā sēde notika 21. novembrī. 1917. gada 2. decembrī tika pasludināja Moldāvu Demokrātiskās republikas izveidošanu, kas 1918. gada 24. janvārī pasludināja neatkarību no Krievijas.
1918. gada 27. martā parlaments nolēma par jaunās republikas pievienošanos Rumānijai. Lai arī Antantes valstis šo apvienošanos atzina 1920. gada Parīzes miera līgumā, Rumānijai ar PSRS neizdevās noslēgt vienošanos par jauno robežu abpusēju atzīšanu.
Moldāvijas PSR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atbilstoši Molotova-Rībentropa paktam, kas paredzēja Austrumeiropas sadalīšanu starp PSRS un Vāciju, 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza ultimātu Rumānijai, kurā pieprasīja Besarābijas un Ziemeļbukovinas teritoriju. Lai izvairītos no kara, Rumānija piekrita izvirzītajām prasībām. Pirms rumāņu karaspēks un administrācija paspēja evakuēties, 28. jūnijā tām uzbruka Sarkanā armija. Uzbrukuma rezultātā bojā gāja vai gūstā tika saņemti tuvu pie 43 tūkstošiem rumāņu militārpersonu. Teritorijas ziemeļu un dienvidu daļas tika iekļautas Ukrainas sastāvā. Vienlaikus tika izbeigta Moldāvijas APSR pastāvēšana. Tās rietumu daļu pievienoja jaunizveidotajai Moldāvijas PSR, bet austrumu daļu pievienoja Ukrainai.
Pēc PSRS—Vācijas kara sākšanās Besarābija atgriezās Rumānijas kontrolē. 1944. gada februārī—augustā karadarbības rezultātā teritorija atkal nonāca PSRS kontrolē. Staļina varas periodā gandrīz pilnībā tika iznīcināta vietējā inteliģence, ierēdņi, uzņēmēji un turīgie zemnieki. 1941. gada 12. jūnijā un 1949. gada 5. jūlijā notika masu deportācijas uz Sibīriju un Kazahstānu. Katrā reizē deportēti tika aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Papildus vēl terora laikā 10 tūkstoši politisko ieslodzīto tika nošauti.
Zemniekiem noteiktās pārmērīgi augstās graudu piegādes kvotas, kā arī ar varu veiktās labības rekvizīcijas 1946.-1947. gadā izraisīja badu, kurā mira gandrīz 216 000 cilvēku.
Padomju laikā tika veicināta teorija par to, ka moldāvi etniski ir atšķirīgi no rumāņiem. Latīņu alfabēta vietā tika ieviesta kirilica.
1989. gadā tika izveidota Moldovas Tautas fronte, kura ieguva vairākumu 1990. gada vēlēšanās. 1991. gada 27. augustā tika pieņemta Neatkarības deklarācija un Moldāvijas PSR ķluva par Moldovas Republiku.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Moldova atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, otrajā laika joslā. Kaut arī Moldovai nav pieejas jūrai, to tomēr var uzskatīt par Melnās jūras piekrastes valsti. Cauri Moldovai ļoti īsā posmā tek Donavas upe (950 m).
Ziemeļos, austrumos un dienvidos Moldova robežojas ar Ukrainu, rietumos ar Rumāniju. Valsts platība ir 33 843 km2. Moldovas teritorija ir izstiepta ziemeļu-dienvidu virzienā 350 km garumā, bet platums rietumu-austrumu virzienā ir 150 km.
Moldovas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kišiņeva, kas atrodas valsts vidusdaļā. Otra lielākā pilsēta ir Tiraspole, kas atrodas Dņestras krastā. Valsts ir sadalīta 32 rajonos, 5 municipalitātēs un 1 autonomā. Moldovā ir 60 pilsētu un 917 ciematu.
Moldovas klimats ir mēreni kontinentāls. Ziema ir maiga, īsa, bet vasara karsta un gara. Gada vidējā gaisa temperatra ir no +7,5 °C ziemeļos līdz +10 °C dienvidos. Janvārī temperatūra ir ap -4 °C, jūlijā +21 °C. Absolūtais minimums ir -36 °C, bet maksimums +41 °C. Gada nokrišņu daudzums nav liels - 380—550 mm.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.svg){kind=small} |
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||
|
|
||||||
|
