1956. gads
Vikipēdijas lapa
| Gadsimti: | |
| Dekādes: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1956 MCMLVI |
| Ab urbe condita | 2709 |
| Armēņu kalendārs | 1405 ԹՎ ՌՆԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6706 |
| Bahá'í kalendārs | 112—113 |
| Bengāliešu kalendārs | 1363 |
| Berberu kalendārs | 2906 |
| Budistu kalendārs | 2500 |
| Burmiešu kalendārs | 1318 |
| Bizantiešu kalendārs | 7464—7465 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙未年 (Koka kaza) 4652 vai 4592 — līdz — 丙申年 (Uguns pērtiķis) 4653 vai 4593 |
| Koptu kalendārs | 1672—1673 |
| Etiopu kalendārs | 1948—1949 |
| Ebreju kalendārs | 5716—5717 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2012—2013 |
| - Shaka Samvat | 1878—1879 |
| - Kali Yuga | 5057—5058 |
| Holocēna kalendārs | 11956 |
| Igbo kalendārs | 956—957 |
| Irānas kalendārs | 1334—1335 |
| Islāma kalendārs | 1375—1376 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4289 |
1956. (MCMLVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Sudānā beidzās Anglijas un Ēģiptes kondomīnija.
- 25.-26. janvāris — Somijas karavīri iegāja Porkalā pēc tam, kad PSRS atstāja militāro bāzi.
- 26. janvāris — Kortinadampreco, Itālijā sākās Ziemas Olimpiskās spēles.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. februāris — britu spiegi Gejs Bērdžess (Guy Burgess) un Donalds Maklīns (Donald Maclean) uzradās Padomju Savienībā pēc piecu gadu pazušanas.
- 25. februāris — Ņikita Hruščovs PSKP 20. kongresā uzstājās ar runu, kurā nosodīja Staļina darbību, novērtējot to kā "personības kultu".
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. marts — Maroka pasludināja neatkarību no Francijas.
- 20. marts — Tunisija pasludināja neatkarību no Francijas.
- 23. marts:
- Pakistāna kļuva par pirmo islama republiku.
- par Pakistānas 1. prezidentu kļuva Iskanders Mirza.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. aprīlis — Spānija atteicās no protektorāta Marokā.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. maijs — tika lauzta Indonēzijas un Nīderlandes konstitucionāla savienība.
- 21. maijs — virs Bikini atola, Klusajā okeānā pirmoreiz notika ūdeņraža bumbas izmēģinājuma sprādziens gaisā.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūnijs — Vjačeslavs Molotovs atkāpās no PSRS ārlietu ministra amata.
- 18. jūnijs — pēdējie ārzemju karavīri atstāja Ēģipti.
- 23. jūnijs — Gamals Abdels Nasers (Gamal Abdel Nasser) kļuva par otro Ēģiptes prezidentu.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. jūlijs — Ēģiptes prezidents Gamals Abdels Nasers pasludināja par Suecas kanāla nacionalizāciju.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. augusts — Rietumvācijā tika aizliegta Vācijas komunistiskā partija.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. septembris — tika atklāts zemūdens Transatlantijas telefona kabelis.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. oktobris — Ungārijā sākās protesta demonstrācijas pret propadomiski orientēto valdību.
- 26. oktobris — PSRS karaspēka daļas iegāja Ungārijā.
- 29. oktobris:
- Izraēla iebruka Sinajas pussalā un atspieda Ēģiptes spēkus uz Suecas kanālu;
- Tanjēras pilsēta tika atkalpievienota Marokai;
- IBM tika radīts pirmais cietais disks (5 MB).
- 31. oktobris — Apvienotā karaliste un Francija sāka Ēģiptes bombardēšanu, lai piespiestu to atvērt Suecas kanālu.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. novembris — Izveidots Rietumbengāles, Karnātakas, Tamilnādas un Keralas štats Indijā.
- 4. novembris — PSRS bruņotie spēki apspieda sacelšanos Ungārijā. Tūkstošiem cilvēku tika nogalināti, gandrīz ceturtdaļmiljona pameta valsti.
- 7. novembris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pēc kuras Apvienotajai karalistei un Francijai un Izraēlai nekavējoties jāatvelk bruņotie spēki un arābu zemēm.
- 22. novembris — Melburnā, Austrālijā sākās Vasaras Olimpiskās spēles.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. decembris — Apvienotās karalistes un Francijas spēki atstāja Suecas kanāla reģionu.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Polijas pilsēta Katovice atguva savu iepriekšējo nosaukumu — Katovice. No 1953.gada tā tika saukta par Staļinogrodu.
- izveidota Lībijas Centrālā banka.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — Mels Gibsons (Mel Gibson), ASV aktieris
- 21. janvāris — Ārijs Ūdris, latviešu politiķis un ekonomists
- 18. februāris — Rīdigers Abramčiks (Rüdiger Abramczik), vācu futbolists, treneris
- 1. marts — Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Lietuvas politiķe
- 3. marts — Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek), poļu futbolists, treneris
- 14. marts — Gunārs Dāboliņš, latviešu virsnieks, robežsardzes priekšnieks
- 23. marts — Žuze Manuels Barozu (José Manuel Barroso), Portugāles politiķis
- 16. aprīlis — Deivids Brauns (David McDowell Brown), ASV kosmonauts (miris 2003)
- 23. aprīlis — Māris Abiļevs, Latvijas grafiķis un Austrumu cīņu meistars
- 30. aprīlis:
- Žoržu Hamine (Jorge Chaminé), portugāļu baritons
- Larss fon Trīrs (Lars von Trier), dāņu kinorežisors
- 10. maijs — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Николаевич Листьев), Krievijas žurnālists (miris 1995)
- 13. maijs — Aleksandrs Kaleri (Александр Юрьевич Калери), Krievijas kosmonauts
- 15. maijs — Mireks Topolāneks (Mirek Topolánek), čehu politiķis
- 20. maijs — Boriss Akuņins (Grigorijs Čhartišvili), Krievijas rakstnieks
- 23. maijs — Ojārs Kehris, latviešu ekonomists un politiķis
- 2. jūnijs — Marks Polanskis (Mark Lewis Polansky), ASV kosmonauts
- 10. jūnijs — Rolands Pakss (Rolandas Paksas), Lietuvas prezidents
- 9. jūlijs — Toms Henkss (Tom Hanks), ASV aktieris
- 23. augusts — Deivids Volfs (David Wolf), ASV kosmonauts
- 30. augusts — Pēteris Salkazanovs, latviešu politiķis
- 29. septembris — Sebastjans Ko (Sebastian Coe), britu vieglatlēts, politiķis
- 1. oktobris — Andruss Ansips (Andrus Ansip), Igaunijas politiķis
- 8. oktobris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (mirusi 2012)
- 17. oktobris — Meja Džemisone (Mae Jemison), ASV kosmonaute
- 28. oktobris — Mahmūds Ahmadīnežāds (محمود احمدی نژاد; Mahmūd Ahmadinezhād), Irānas prezidents
- 3. novembris — Jānis Ādamsons, Latvijas politiķis
- 7. decembris — Lerijs Bērds (Larry Bird), ASV basketbolists
- 8. decembris — Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Lietuvas politiķis
- 9. decembris — Imangali Tasmagambetovs (Иманғали Нұрғалиұлы Тасмағамбетов), Kazahstānas politiķis
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. janvāris — Konstantīns Petss (Konstantin Päts), Igaunijas prezidents (dzimis 1874.)
- 23. janvāris — Aleksandrs Korda (Alexander Korda), britu kinorežisors (dzimis 1893.)
- 31. janvāris — Alans Aleksandrs Milns (Alan Alexander Milne), angļu rakstnieks (dzimis 1882.)
- 3. februāris — Emils Borels (Émile Borel), franču matemātiķis (dzimis 1871.)
- 13. februāris — Jans Lukasevičs (Jan Łukasiewicz), poļu matemātiķis (dzimis 1878.)
- 18. februāris — Gistavs Šarpentjē (Gustave Charpentier), franču komponists (dzimis 1860.)
- 12. marts — Boļeslavs Beruts (Bolesław Bierut), poļu komunistu līderis, Polijas prezidents (dzimis 1892.)
- 17. marts — Irēne Žolio-Kirī (Irène Joliot-Curie), franču fiziķe, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā (dzimusi 1897.)
- 13. augusts — Jakubs Kolass (Якуб Колас), baltkrievu raksnieks (dzimis 1882.)
- 14. augusts —
- Bertolts Brehts (Bertolt Brecht), vācu dzejnieks, dramaturgs, teātra direktors (dzimis 1898.)
- Konstantīns fon Neirats (Konstantin von Neurath), vācu politiķis (dzimis 1873.)
- 22. septembris — Frederiks Sodijs (Frederick Soddy), angļu ķīmiķis Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1877.)
- 28. septembris — Viljams Boings (William Boeing), ASV uzņēmējs, Boeing kompānijas dibinātājs (dzimis 1881.)
- 24. oktobris — Jānis Francis, latviešu ģenerālis (dzimis 1877.)
- 25. oktobris — Risto Riti (Risto Ryti), Somijas prezidents (dzimis 1889.)
- 1. novembris — Pjetro Badoljo (Pietro Badoglio), itāļu karavīrs un politiķis (dzimis 1871.)
- 3. decembris — Aleksandrs Rodčenko (Александр Михайлович Родченко), krievu mākslinieks (dzimis 1891.)
Kalendārs[labot šo sadaļu]
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
