Kostarika
| Kostarikas Republika
República de Costa Rica
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Vivan siempre el trabajo y la paz |
||||||
 Kostarika Ziemeļamerikas kontinentā.
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Sanhosē 100) 9°55′N 84°4′W / 9.917°N 84.067°W |
|||||
| Valsts valodas | spāņu valoda | |||||
| Etniskās grupas | 96% baltādainie 3% melnādainie 1% indiāņi |
|||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Luiss Giljermo Soliss | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Spānijas (kopā ar Gvatemalu) | 1821. gada 15. septembris | ||||
| - | no CFR | 1838. gads | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 51 100 km² (128.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. g. | 4 133 884 (119.) | ||||
| - | Blīvums | 85/km² (107.) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $56,777 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $12 000 | ||||
| HDI (2007) | ▲ 0.846 (augsts) (48.) | |||||
| Valūta | Kostarikas kolons (CRC) |
|||||
| Laika josla | (UTC-6) | |||||
| Interneta domēns | .cr | |||||
| ISO 3166-1 kods | 188 / CRI / CR | |||||
| Tālsarunu kods | +505 | |||||
.svg)
Kostarikas Republika ir Centrālamerikas valsts. Tā robežojas ar Kluso okeānu dienvidrietumos un ar Karību jūru ziemeļaustrumos, atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē ar 900 000 iedzīvotājiem.
Satura rādītājs
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti - šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 4 miljoniem kostarikāņu vairākums (94%) ir eiropiešu ieceļotāju pēcteči - baltie un metisi. Apmēram 3% ir melnādainie, 1% - indiāņi, 1% - ķīnieši, bet atlikušie iedzīvotāji (1%) ir citu etnisko grupu pārstāvji. Vairākums iedzīvotāju ir kristieši - 76% ir katoļticīgie, bet 16% - protestanti. 5% iedzīvotāju pieder citām reliģijām, bet 3% ir neticīgie. Bez oficiālās spāņu valodas, izplatīts ir arī vietējais kreols un angļu valoda. Vidējais mūža ilgums ir 76,8 gadi.
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstītprasmes līmenis ir 96%. Skolas ir visā valstī. Šeit ir arī privātskolas. Izglītība līdz 15 gadu vecumam ir obligāta un bez maksas. Te atrodas Centrālamerikas universitāte.
Veselība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstī ir labi attīstīta veselības aprūpes sistēma; tai tiek tērēti aptuveni 25% no valsts izdevumiem. Izplatīta malārija. Insekti, smilšu mušas pārnēsā slimības. Zemā ūdens kvalitāte var izraisīt dizentēriju, pārtikā var lietot tikai attīrītu ūdeni. Medicīnas iestādes ir lielākajās pilsētās.
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
62% iedzīvotāju ir nodarbināti pakalpojumu sektorā, 30% - ražošanas sektorā, bet 8% nodarbināti lauksaimniecībā. Galvenās eksporta preces ir kafija un banāni, kas veido apmēram pusi valsts eksporta. Lielo boksītu iegulu dēļ ir attīstījusies alumīnija ražošanas industrija. Nelielos daudzumos iegūst arī zeltu, dzīvsudrabu, sudrabu un mangānu.
Pateicoties lietus mežiem un bagātajai dzīvnieku pasaulei, Kostarika 20. gs. astoņdesmitajos gados kļuva populāra tūristu vidū. Lai gan augošā noziedzības līmeņa dēļ tūristu interese ir mazinājusies, Kostarika ir tūristu visapmeklētākā valsts Centrālamerikā, kuru 2007. gadā apmeklēja 1,9 miljoni tūristu.
Nacionālā virtuve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daudzi Kostarikas nacionālie ēdieni tiek gatavoti no pupiņām un rīsiem, izvairoties no garšvielu lietošanas. Viens no nozīmīgākajiem ēdieniem ir Gallo pinto, ko gatavo no ceptiem rīsiem un melnajām pupiņām. Tradicionāls pusdienu ēdiens ir "Casado", kuru gatavo no rīsiem un pupiņām, kas papildināti ar kāpostu un tomātu salātiem, ceptiem dārzeņiem un gaļu. Uzturā lieto arī zivis. Kostarikas klimats atļauj augt daudziem eksotiskiem augļiem — arbūziem, melonēm, ananāsiem, mango utt. Kostarikas nacionālie dzērieni ir "Horchata" — kukurūzas dzēriens ar kanēļa piedevu, cukurniedru liķieris "Guaro" un kafija pagatavota visdažādākajos veidos.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
