Ķīnas Republika

Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Ķīnas Tautas Republika.

Ķīnas Republika
Karogs Ģerbonis
Himna: Ķīnas Republikas Valsts himna
Galvaspilsēta		Taipeja
Valsts valodas		ķīniešu valoda
Valdība
-	Prezidents	Ma Jindzju
-	Premjers	Jiang Yi-huah
Platība
-	Kopā	35 980 km²
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2006. g.	23,036,087
-	Blīvums	640/km²
Valūta		jaunais Taivānas dolārs/NT$
Laika josla		(UTC+8)
Interneta domēns		.tw
Tālsarunu kods		+886

Suņ Jatsens (1866.-1925.)

Čans Kaiši (1887.-1975.)

Ķīnas Republika Taivānā (tradicionālā ķīniešu: 中華民國, vienkāršotā ķīniešu: 中华民国, piņjiņs: Zhōnghuá Mínguó) ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Plašāk pazīstama kā Taivāna — kopš 1970. gadu beigām apzīmējumu Ķīna lieto tikai, lai apzīmētu Ķīnas Tautas Republiku jeb kontinentālo Ķīnu. Starptautiskajās organizācijās tiek dēvēta par Taipejas Ķīnu. Prezidentāla republika: valsts galva ir prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā kopīgi ar viceprezidentu uz četru gadu termiņu.

Vēsture

Japāņu okupācijas zona 1940. gadā

Republika tika proklamēta 1911. gada 10. oktobrī, uzvarot Ķīnas impērijā siņhai revolūcijai (t.s. Učanas sacelšanās). Valsts nodibināta 1912. gada 1. janvārī. Pie varas nāca gomiņdana partija (uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem) ar tās līderi Suņu Jatsenu priekšgalā. De facto valsti līdz 1927. gadam pārvaldīja t.s. beijaņas militāristi (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas republikas prezidentu. Visu valsti plosīja pilsoņu karš starp dažādām politiskajām kliķēm. Atšķēlās vai tika atšķeltas veselas provinces (piemēram, Mandžūrija, Tibeta).

1925. gadā mira Suņs Jatsens. 1926. gadā, 2. partijas kongresā par gomiņdana partijas priekšsēdētāju ievēlēja Vanu Dzinveju, bet par Centrālās izpildkomitejas (CIK) locekli kļuva ģenerālis Čans Kaiši, kuru CIK plēnumā ievēlēja par Pastāvīgās komitejas locekli un uzticēja Nacionālās revolucionārās armijas virspavēlnieka posteni.

1926.-1928. g. t.s. Ziemeļu karagājienā gomiņdana valdības karaspēkam izdevās sakaut ģenerāļu huntu un pārņemt varu lielākajā daļā valsts teritorijas. Gomiņdana partijas priekšsēdētājs un daudzi līderi emigrēja, jo Čans Kaiši veica bruņotu apvērsumu un kļuva par Ķīnas militāro diktatoru, pasludinot sevi par prezidentu uz mūžu.

1937.-1945. gados ritēja karš ar Japānu, bet 1945. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar Ķīnas komunistisko partiju par koalīcijas valdības veidošanu, sākās pilsoņu karš starp Čana Kaiši vadītās valdības spēkiem un komunistu dumpiniekiem.

1949. gadā pilsoņu karā uzvarēja Ķīnas komunistiskās partijas spēki ar Mao Dzedunu priekšgalā, un 1949. gada 1. oktobrī proklamēja Ķīnas tautas republiku, savukārt sakautais Čans Kaiši ar armijas paliekām un piekritējiem bēga uz Taivānas salu. Tikai ASV kara flotes ienākšana jūras šaurumā un piekrastes pilsētu bombardēšana 1950. gadā nepieļāva ĶTR armijas desantēšanos Taivānā, lai pabeigtu pilsoņu karu un pārņemtu varu visā Ķīnas teritorijā. Kopš tā laika pastāv divas Ķīnas: Ķīnas tautas republika kontinentā, un Ķīnas republika Taivānas salā.

Ģenerālis Čans Kaiši mira 1975. gada 5. aprīlī, varu Ķīnas republikā Taivānā nododot savam dēlam Dzjanam Dzingo.

Valsts statuss

Sakarā ar t.s. auksto karu, Ķīnas republika Taivānā līdz ar Japānu tika uzskatītas par Rietumu pasaules priekšposteņiem pie komunistiskā bloka valstu robežām, tāpēc Rietumos neatzina pilsoņu kara Ķīnā rezultātus un de jure par vienīgo leģitīmo Ķīnas valdību uzskatīja Čana Kaiši valdību Taibejā. Līdz ar to Ķīnas Republika bija viena no ANO dibinātājvalstīm un Drošības padomes patstāvīgā locekle līdz 1971. gadam.

Starptautiskajā politikā aktīvi cīnījās pret Ķīnas tautas republikas un Mongolijas starptautisko atzīšanu, kā arī pret Tibetas separātistu centieniem, jo uzskatīja šīs teritorijas par savām provincēm.

1971. gada 25. oktobrī līdz ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr.2758 par vienīgo leģitīmo Ķīnas valdību tika atzīta Ķīnas tautas republikas valdība Pekinā, bet Ķīnas republiku Taivānā atzina par dumpīgu provinci.

Šobrīd Taivānas suverenitāti atzīst tikai 23 valstis. Diplomātiskos sakarus Taibejas valdība realizē caur ekonomikas un kultūras pārstāvniecībām. Regulārie lūgumi uzņemt valsti ANO, līdz ar to atzīstot tās suverenitāti, sastopas ar lielākās daļas pasaules valstu noraidījumu.

Ekonomika

Ekonomikas pamatnozare ir sadzīves elektronikas ražošana, elektropreču montāža.

Ārējās saites

• Valdības informācijas birojs
• BBC News - Valsts profils: Taivāna
• CIA World Factbook - Taiwan
• Zhongwen.lv blogs par Taivānu latviešu valodā