1. aprīlis
Vikipēdijas lapa
- Šis raksts ir par datumu. Par joku dienu skatīt rakstu Joku diena
1. aprīlis ir gada 91. diena pēc Gregora kalendāra (92. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 274 diena.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1826. — Semjuels Morijs (Samuel Morey) patentēja iekšdedzes dzinēju.
- 1867. — Singapūra kļūst par Lielbritānijas koloniju.
- 1924.:
- Ādolfs Hitlers tika notiesāts ar pieciem gadiem cietumsoda par piedalīšanos Alus pučā.
- Izveidoti Karaliskie Kanādas gaisa spēki.
- 1937. — Adena kļūst par Lielbritānijas koloniju.
- 1939. — ģenerālisimuss Fransisko Franko paziņoja par Spānijas pilsoņu kara beigām, kad bija padevušies pēdējie republikāņu spēki.
- 1945. — Otrais Pasaules karš: ASV spēki, izceļoties Okinavā, uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, sākās Okinavas kauja.
- 1946.:
- 7,8 baļļu stipra Aleutu salu zemestrīce izraisīja cunami, kas skāra Havaju salas, bojā gāja 159 cilvēki.
- Dibintāta Malajas Savienība.
- 1948. — Fēru Salas ieguva autonomiju Dānijas sastāvā.
- 1948. — Īrijas Brīvvalsts tika izveidota par Īrijas Republiku.
- 1957. — Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
- 1959. — pieņemts pašreizējais Mauritānijas karogs un ģerbonis.
- 1967. — Atvērts ASV Transporta departaments.
- 1976. — Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks dibināja Apple Computer.
- 1981. — PSRS ieviests Vasaras laiks.
- 2001.:
- īpašajiem policijas spēkiem padevās bijušais Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas prezidents Slobodans Miloševičs, kuru apsūdzēja kara noziegumos.
- Nīderlandē tika legalizētas viendzimuma laulības, kļūstot par pirmo valsti, kur tās ir atļautas.
- 2002. — Nīderlandē tika legalizēta eitanāzija, kļūstot par pirmo valsti, kur tā ir likumīgi atļauta.
- 2004. — Google paziņoja par Gmail, pirmo bezmaksas e-pasta servisu, kurš nodrošina pastkastītes apjomu lielāku par vienu gigabaitu.
- 2009. — Albānija un Horvātija pievienojās NATO.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1578. — Viljams Hārvejs (William Harvey), angļu ārsts (miris 1657)
- 1809. (j.s., pēc v.s. 20. martā) — Nikolajs Gogolis (Николай Васильевич Гоголь), ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks (miris 1852)
- 1815. — Oto fon Bismarks (Otto von Bismarck), Vācijas kanclers (miris 1898)
- 1865. — Rihards Zigmondi (Richard Zsigmondy), vācu ķīmiķis (miris 1929)
- 1873. — Sergejs Rahmaņinovs (Сергей Васильевич Рахманинов), krievu mūziķis (miris 1943)
- 1895. — Oto Heinrihs Drekslers (Otto-Heinrich Drechsler), Vācijas amatpersona (miris 1945)
- 1899. — Gustavs Celmiņš, latviešu karavīrs, politiķis (miris 1968)
- 1904. (j.s., pēc v.s. 20. martā) — Nikolajs Berzarins (Николай Эрастович Берзарин), PSRS ģenerālpulkvedis (miris 1945)
- 1929. — Milans Kundera (Milan Kundera), čehu rakstnieks
- 1930. — Dina Kuple, latviešu aktrise (mirusi 2010)
- 1938. — Uldis Ivars Grava, Latvijas politiķis
- 1944. — Romualds Ancāns, latviešu aktieris (miris 2011)
- 1968.:
- Aleksanders Stubs (Alexander Stubb), Somijas politiķis
- Jānis Šmits, Latvijas politiķis un luterāņu mācītājs
- 1971. — Šindži Nakano, Japānas autosportists
- 1973. — Sergejs Volkovs (Сергей Александрович Волков), Krievijas kosmonauts
- 1974. — Paolo Betīni (Paolo Bettini), itāliešu riteņbraucējs
- 1982. — Andreass Torkildsens (Andreas Thorkildsen), norvēģu šķēpmetējs
- 1990. — Jurijs Hlibovs, Latvijas futbolists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1412. — Albrehts Mēklenburgs (Albrekt av Mecklenburg, 1338-1412) - Zviedrijas karalis (dzimis ap 1338)
- 1548. — Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary), Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs (dzimis 1467)
- 1968. — Ļevs Landaus (Лев Давидович Ландау), padomju fiziķis (dzimis 1908)
- 1976. — Maksis Ernsts (Max Ernst), vācu mākslinieks (dzimis 1891)
- 1985. — Pēteris Dardzāns, latviešu virsnieks (dzimis 1889)
- 2002. — Simo Heihe (Simo Häyhä), somu karavīrs (dzimis 1905)
Svētku un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: 1 April |