Somālija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Somālijas Republika
Jamhuuriyadda Soomaaliya
جمهورية الصومال
Jumhūriyyat aṣ-Ṣūmāl
Somālijas karogs Somālijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSoomaaliyeey Toosoow
Location of Somalia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Mogadīšo
Valsts valodas somāliešu un arābu valoda, otršķirīgās valodas: itāļu un angļu valoda
Valdība Pagaidu federālais parlaments
Pusprezidentālā republika
 -  Prezidents Abdulahs Jusufs Ahmeds
 -  Premjerministrs Nurs Hasans Huseins
Dibināšana
 -  no Apvienotās Karalistes un Itālijas 1960. gada 26. jūnijā un 1. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 637 661 km² (42.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 9 118 773 (59.)
 -  Blīvums 13/km² (198.)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā $5,26 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $600 
Valūta Somālijas šiliņš (SOS)
Laika josla EAT (UTC+3)
Interneta domēns .so
ISO 3166-1 kods 706 / SOM / SO
Tālsarunu kods +252

Somālijas Republika ir valsts Āfrikas austrumdaļā. Somālijas teritorijā kopš 1990. gadu sākuma ir divas pašpasludinātas republikas ziemeļos - Somālilenda un Puntlenda, kā arī cilšu un dažādu grupējumu dalītā Somālija valsts dienvidu daļā. Somālija robežojas ar Džibutiju ziemeļos, Etiopiju rietumos un Keniju dienvidos. Ziemeļos to apskalo Adenas līcis, bet austrumu krastu apskalo Indijas okeāns. Somālijas galvaspilsēta ir Mogadīšo. Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija,[1] un tās reljefs galvenokārt sastāv no plakankalnēm, līdzenumiem un augstienēm. Klimats pārsvarā visu gadu ir karsts, ar periodiskiem musonu vējiem un neregulārām lietusgāzēm.[2]

Iedzīvotāju skaits Somālijā ir aptuveni 10 miljoni. Aptuveni 85% no tās iedzīvotāju ir etniski somālieši, kas vēsturiski ir apdzīvojuši valsts ziemeļu daļu. Etniskās minoritātes pārsvarā apdzīvo valsts dienvidu reģionus.[3] Oficiālās valodas Somālijā ir somāliešu un arābu valodas, kas abas pieder pie Afroaziātu valodu saimes. Lielākā daļa iedzīvotāju šajā valstī ir musulmaņi,[4] no kuriem lielākā daļa ir sunnīti.[5]

Senatnē, Somālija bija svarīgs tirdzniecības centrs.[6][7] Viduslaikos, vairākas spēcīgas somāļu impērijas dominēja ar reģionālo tirdzniecību, tostarp Adžurāņu sultanāts, Adāļu sultanāts, Varsangaļi sultanāts un Dželedi sultanāts. 19. gadsimtā, izmantojot noslēgtos pēctecības līgumus ar šīm karaļvalstīm, Lielbritānija un Itālija ieguva kontroli pār daļu krasta un izveidoja savas kolonijas - britu Somālilendu un itāļu Somālilendu.[8][9] Muhameds Abdullāhs Hassans veiksmīgi aitvairīja Britu impērijas uzbrukumus četras reizes, un piespieda to atkāpties piekrastes reģionā.[10] Briti beidzot uzvarēja 1920. gadā peteicoties saviem gaisa spēkiem.[11] Itālija ieguvuši pilnīgu kontroli pār ziemeļaustrumu un dienvidu daļām pēc veiksmīgas kampaņas pret valdošo Madžīrtīnas sultanātu un Hobijo sultanātu.[9] Itālijas okupācija turpinājās līdz 1941. gadam, kad tā zaudēja savu teritoriju Lielbritānijai. Somālijas ziemeļu daļa palika par Lielbritānijas protektorātu, bet Somālijas dienvidu daļa nokļuva Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā 1949. gadā. 1960. gadā, abi reģioni apvienojās, lai izveidotu neatkarīgu Somālijas Republiku.[12] 1969. gadā Muhameds Siāds Barre sagrāba varu un izveidoja Somālijas Demokrātisko Republiku. 1991. gadā, Barres valdība sabruka, kad izcēlās Somālijas pilsoņu karš.

Dažādas bruņotie grupējumi sāka sacensties par ietekmi uz varu, jo īpaši dienvidos. Šajā periodā, tā kā valstij nebija centrālās valdības, Somālija bija "neizdevusies valsts". Dažādi autonomie reģioni, tostarp Somālilenda, Puntlenda un Galmuduga parādījās valsts ziemeļu daļā. 2000. gadu sākumā tika izveidota pagaidu federālā administrācija. Pagaidu Nacionālā valdība tika izveidota 2000. gadā, kurai sekoja Federālās pagaidu valdības izveidošana 2004. gadā, kas atjaunoja tādas valsts iestādes kā armiju.[13] 2006. gadā, Federālā pagaidu valdība, ar Etiopijas karaspēka palīdzību, ieguva kontroli pār lielāko daļu valsts dienvidu konflikta zonām no jaunizveidotās Islāma tiesu savienības. Islāma tiesu savienība, tad sadalījās vairākās radikālās grupām, piemēram, Al-Shabaab, kas cīnījās ar Federālo pagaidu valdību un tās sabiedrotajiem par kontroli pār reģionu.[13] Sakarā ar nestabilitāti, vardarbību un ilgstošu centrālo valdību, Somālija bija pirmajā vietā Neizdevušo valstu sarakstā laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam. No 2012. gada vidum, nemiernieki bija zaudējuši lielāko daļu no teritorijas, kuru viņi bija ieņēmuši. 2011-2012, tika uzsākts politisks process, lai nodibinātu centrālo valdību un pastāvīgas demokrātiskas institūcijas.[14] Saskaņā ar šo administratīvo regulējumu jauna pagaidu konstitūcija tika pieņemta 2012. gada augustā[15][16], ar kuru Somāliju reformēja kā federāciju.[17]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsoņu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gads bija liels pārmaiņu laiks Somālijā. Apvienotie ziemeļu un dienvidu klanu spēki izstūma toreizējo prezidentu Barre, klanus apbruņoja un aizstāvēja Etiopija. Pēc tikšanās ar Somālijas Nacionālās kustības un ziemeļu klanu līderiem, Somālijas ziemeļu daļa pasludināja neatkarību no Somālijas izveidojot valsti ar nosaukumu Somālilenda. Somālilendas neatkarība bija diezgan stabila, bet Somālija, ziemeļu neatkarību neatbalstīja. 1991. gada janvāri Džibuti kongresā tika izvēlēts Somālilendas prezidents „Ali Mahdi Muhammeds”. Tomēr Apvienotā Somālijas Kongresu militārais līderis Muhameds Farrahs Aidids, Somālijas Nacionālās kustības līderis Abdirahmans Ahmeds Ali Tuur un Somālijas patriotiskās kustības līderis Pulkvedis Jess atteicās atzīt Mahdi kā prezidents. Pirms pilsoņu kara, Mogadišu bija pazīstama kā "Baltā pērle Indijas okeānā".

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somālija ir valsts Austrumāfrikā ar 637,657 kvadrātkilometru lielu platību. Tā robežojas ar Džibutiju ziemeļos, Etiopiju rietumos un Keniju dienvidos. Valsts atrodas uz Somālijas pussalas, kuru sauc arī par Āfrikas ragu, jo pussala atgādina degunradžu ragu.

Valsts atrodas uz ziemeļiem no ekvatora, starp Adenas līci ziemeļos un Indijas okeānu austrumos. Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija ar pludmali, kas ir 3 025 km gara. Tās teritorija sastāv no daudzām plakankalnēm, līdzenumiem un kalniem. Valsts ziemeļu daļa ir kalnaina, ar starp 900 un 2100 metriem augstiem kalniem. Uz ziemeļrietumiem no valsts atrodas autonoms reģions Somālilenda, kura pati deklarēja savu neatkarību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Coastline. World Factbook. Central Intelligence Agency. Atjaunināts: 3 August 2013.
  2. "Somalia – Climate". countrystudies.us. 14 May 2009.
  3. Abdullahi 2001, 8–11. lpp.
  4. Middle East Policy Council – Muslim Populations Worldwide. Mepc.org (1 December 2005). Arhivēts no oriģināla, laiks: 14 December 2006. Atjaunināts: 27 June 2010.
  5. Abdullahi 2001, 1. lpp.
  6. John Kenrick (1855) Phoenicia, B. Fellowes, p. 199.
  7. Casson, Lionel (1984). Ancient Trade and Society. Mich.. 235. lpp. ISBN 0814317405. Atjaunināts: 25 May 2015.
  8. Laitin 1977, 8. lpp.
  9. 9,0 9,1 Abdisalam M. Issa-Salwe (1996). The Collapse of the Somali State: The Impact of the Colonial Legacy. London: Haan Associates. 34–35. lpp. ISBN 187420991X.
  10. Kevin Shillington (2005) Encyclopedia of African history, CRC Press, p. 1406, ISBN 1579582451.
  11. Samatar 1982, 131, 135. lpp.
  12. The Illustrated Library of The World and Its Peoples: Africa, North and East, Greystone Press: 1967, p. 338.
  13. 13,0 13,1 Somalia. The World Factbook. Central Intelligence Agency.
  14. Muddassar Ahmed (8 August 2012). "Somalia rising after two decades of civil war and unrest". Al Arabiya. Atjaunināts: 9 August 2012.
  15. Somalia: Somali Leaders Adopt Draft Constitution. ANP/AFP. Atjaunināts: 23 June 2012.
  16. Somali leaders back new constitution. BBC (1 August 2012). Atjaunināts: 2 August 2012.
  17. "Somalia's newly-endorsed constitution widely hailed". Xinhua News Agency. Atjaunināts: 2 August 2012.