Sīrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sīrijas Arābu Republika
الجمهورية العربية السورية
Al-Jumhūriyyah al-ʿArabiyyah as-Sūriyyah
Sīrijas karogs Sīrijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeTēvzemei un Brīvībai[nepieciešama atsauce]
HimnaHomat el Diyar
Valsts sargi

Location of Syria
Galvaspilsēta Damaska
33°30′N 36°18′E / 33.500°N 36.300°E / 33.500; 36.300
Lielākā pilsēta Aleppo
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Prezidentālā republika
 -  Prezidents Bašars al Asads
 -  Premjerministrs Vaels Nāders al-Halki
Neatkarība no Francijas 
 -  Pirmā deklarācija 1936. gada septembrī 
 -  Otrā deklārācija 1944. gada 1. janvārī 
 -  Atzīta 1946. gada 17. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 185 180 km² (88.)
 -  Ūdens (%) 0,06
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 19 405 000 (55.)
 -  Blīvums 103/km² (110.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $71 740 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $5 348 
HDI (2007) 0,724 (vidējs) (109.)
Valūta Sīrijas mārciņa (SYP)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .sy
ISO 3166-1 kods 760 / SYR / SY
Tālsarunu kods +963

Sīrija (arābu: سوريا), oficiāli Sīrijas Arābu Republika (الجمهورية العربية السورية), ir valsts Tuvajos austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.

Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk kā puse no Sīrijas iedzīvotājiem ir arābi sunnīti (ap 60%), lielākās minoritātes ir arābi šiīti — alavīti, ismailīti un t.s. "divpadsmitnieki" (13%), kristiešipareizticīgie, grieķu katoļi, asīrieši, armēņi, protestanti (10%), kurdi (9%), turkmēņi (3%) un druzi (3%).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1513. līdz 1918. gadam Sīrija atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. Pēc Osmaņu impērijas sakāves Pirmajā pasaules karā tika izveidota Sīrijas Arābu Karaliste, kura gan pastāvēja tikai dažus mēnešus, jo Sīrijas teritorija atradās Francijas ietekmes zonā. Franču karaspēks sakāva sīriešu spēkus Majsalunas kaujā, ieņēma Damasku un turpmākās desmitgades mūsdienu Sīrijas teritorija bija sadalīta vairākās valstiņās, kas pastāvēja Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas ietvaros. 1930. gadā tika izveidota Sīrijas Republika, kura pilnīgu neatkarību ieguva 1946. gada 18. aprīlī pēc franču karaspēka aiziešanas. 1948. gadā Sīrija iesaistījās karā pret Izraēlu.

1958. gadā Sīrija apvienojās ar Ēģipti izveidojot Apvienoto Arābu Republiku, kura beidza pastāvēt 1961. gadā, pēc militāra apvērsuma Sīrijā.

Baath partijas nākšana pie varas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc militārā apvērsuma 1963. gada martā pie varas nāca Baath partija. Tika uzsāktas sarunas par Ēģiptes, Sīrijas un Irākas federācijas izveidošanu. 1963. gada 17. aprīlī Kairā tika parakstīta vienošanās par federācijas referenduma rīkošanu 1963. gada septembrī, taču jau drīz vien starp valstīm radās nesaskaņas un plāns izgāzās. Pēc tam Sīrijas un Irākas valdības, kuras abas domināja Baath partija, sāka sarunas par abu valstu apvienošanos. Sarunas pārtrūka 1963. gada novembrī, kad Baath valdība Irākā tika gāzta.

1964. gada maijā prezidents Amins Hafizs apstiprināja pagaidu konstitūciju ar kuru tika izveidota Nacionālā Revolūcijas Padome, iecelts parlaments, kuru veidotu masu organizāciju pārstāvji, prezidenta padome un ministru kabinets.

1966. gada 23. februārī armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu, ieslodzīja prezidentu Hafizu, pārtrauca pagaidu konstitūcijas darbību un izveidoja civilo Baath valdību. Šo apvērsumu tā rīkotāji raksturoja kā Baath partijas principu apstiprināšanu. Šo režīmu vājināja arābu valstu militārā sakāve sešu dienu karā, kad Izraēla iekaroja Golānas augstienes. Sāka parādīties nesaskaņas starp Baath partijas mērenāko militāro daļu un radikālāko civilo politiķu daļu.

1970. gada 13. novembrī aizsardzības ministrs Hafezs al Asads īstenoja valsts apvērsumu, atstūma no varas civilo Baath valdības un partijas vadību un kļuva par Sīrijas premjerministru.

2000. gadā pēc Hafeza al Asada nāves, par prezidentu kļuva viņa dēls Bašārs al Asads. 2011. gada 15. martā Arābu pavasara iespaidā Sīrijā sākās protesti pret prezidenta Bašāra al Asada valdību, kuri pārvērtās pilsoņu karā.