Portugāle

Portugāles Republika República Portuguesa
Karogs Ģerbonis
Himna: A Portuguesa tulk. "Dziesma Portugālei"
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Lisabona5 345) 38°46′N 9°11′W
Valsts valodas		portugāļu valoda1
Etniskās grupas (2007)		portugāļi 96,87% legāli imigranti 3,13% (kaboverdieši, brazīļi, ukraiņi, angoļi un citi)
Valdība		Parlamentāra republika6
-	Prezidents	Anibals Kavaku Silva
-	Premjerministrs	Pedru Pasušs Koelju
Izveide		Vispārpieņemtais valsts izveides gads ir 1139. gads
-	Dibināšana	868. gadā
-	Atkārtota dibināšana	1095. gadā
-	De facto neatkarība	1128. gada 24. jūnijā
-	Karaliste	1139. gada 25. jūlijā
-	Atzīta	1143. gada 5. oktobrī
-	Pāvesta atzinums	1179. gadā
Iestāšanās ES		1986. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	92 345 km² (110.)
-	Ūdens (%)	0,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	10 707 924 (75.)
-	Blīvums	114/km² (87.)
IKP (PPP)		2006. gada aprēķins
-	Kopā	$232 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$23 464
HDI (2007)		▲0,909 (augsts) (34.)
Valūta		Eiro2 (EUR)
Laika josla		WET3 (UTC+0)
-	Vasarā (DST)	WEST (UTC+1)
Interneta domēns		.pt4
ISO 3166-1 kods		620 / PRT / PT
Tālsarunu kods		+351
1	Mirandiešu valoda, kurā runā dažos ciemos Miranda do Douro municipalitātē, tika oficiāli atzīta 1999. gadā (Lei n.° 7/99 de 29 de Janeiro). Tiek atzīta arī Portugāļu zīmju valoda.
2	Pirms 1999: Portugāles eskudo.
3	Azoras: UTC-1; UTC vasarā.
4	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
5	No 1139. līdz 1260. gadam galvaspilsēta bija Koimbra.
6	Šībrīža pārvaldes forma tika izveidota Neļķu revolūcijā 1974. gada 25. aprīlī, kas noslēdza Estado Novo autoritāro režīmu.

Portugāle (portugāļu: Portugal), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Pirms mūsu ēras Portugāles teritorijā dzīvoja ibēri, ķelti un luzitāņi. Viena no versijām apgalvo, ka tieši luzitāņi ir portugāļu senči. Portugāles teritoriju ir iekarojuši gan Kartāga, Romas Republika, gan suevi, gan vandaļi, gan goti, gan mauri. 1139. gadā Portugāle kļuva par karalisti. 1179. gadā tikai Romas pāvests atzina Portugāli par karalisti. 15. gadsimtā Portugāle kļuva par lielāko jūras braucēju nāciju. Tā Brazīlijā, Āfrikā, Arābijā, Indijā un Ķīnā dibināja kolonijas. 1580. gadā Portugāle nonāca Spānijas Habsburgu dinastijas kontrolē, bet pēc 60 gadiem atkal atguva suverenitāti ar portugāļu karali. 1807. gadā valsti iekaroja Napoleons Bonaparts. 1911. gadā Portugāle kļuva par republiku. 1926. gadā notika militārs apvērsums, kuram sekoja Antonio Salazara diktatūra, kas ilga līdz 1968. gadam. 1949. gadā Portugāle bija viena no 12 NATO dibinātājvalstīm. Kopš 1986. gada Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Etimoloģija

Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.

Nosaukuma Cale etimoloģija ir noslēpumaina, tāpat kā šīs apmetnes dibinātāju izcelsme. Daži vēsturnieki uzskata, ka to dibināja senie grieķi, un nosaukums Cale ir radies no grieķu vārda kallis (tulkojumā "skaists"), atsaucoties uz skaisto Douru upes ieleju. Citas versijas apgalvo, ka Cale ir ķeltu nosaukums arī daudzām citām vietām šajā reģionā, tādēļ nosaukuma izcelsme varētu būt saistīta tieši ar šīm ciltīm.

Vēsture

Romas province Luzitānija atradās Pireneju pussalas dienvidrietumos.

Portugāles teritorijas aizvēsture un seno laiku vēsture aptuveni atbilst citu Pireneju pussalas reģionu attīstības ritējumam. Aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras Pireneju pussalā no Ziemeļāfrikas ieradās ibēru ciltis. 1200 gadus p.m.ē. feniķiešu jūrnieki piekrastē dibināja kolonijas, bet 600 gadus p.m.ē. migrācijas rezultātā ieradās ķeltu ciltis, kuri sajaucās ar ibēriem. Rezultātā radās ķeltibēri. No 6. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. mūsdienu Portugāles teritoriju apdzīvoja luzitāņi (latīņu: Lusitani).

450. gadā p.m.ē. teritoriju iekaroja Kartāga, bet Otrajā pūniešu karā ar Romas republiku tā piekāpās. Romieši pussalas dienvidrietumus pēc luzitāņu cilšu nosaukuma nosauca par Luzitāniju (Lusitania) un pārvaldīja to kā atsevišķu provinci, kurā ietilpa lielākā daļa no mūsdienu Portugāles un Spānijas rietumu daļas (Estremadura, Salamanka un Talavera de la Reina). Romieši šajā teritorijā dibināja vairākas apmetnes. Romiešu kundzība beidzās Lielās tautu staigāšanas laikā; 409. gadā mūsdienu Portugāles teritorija bija daļa no Svēbu karalistes, bet jau 416. gadā vestgoti šeit dibināja savu karalisti.

711. gadā mauri iekaroja zemi, tādējādi Luzitānija bija iekļauta Al-Andalūzijas sastāvā, pēc tam tā bija daļa no Kordovas emirāta, vēlāk daļa no Kordovas kalifāta, un visbeidzot daļa no Taifas karaļvalsts. 11. gadsimtā lielākā daļa no Luzitānijas atradās Aftasīdu dinastijas pakļautībā; viņu rezidence atradās Badahosā. Dienvidos valdīja arī Seviljas Abadīdu dinastija. Tajā pašā laikā 9. gadsimta sākumā izveidojās Astūrijas karaliste un sākās kristiešu Rekonkista, kuras laikā no mauriem atbrīvoja mūsdienu Spānijas teritoriju, bet tikai 12. gadsimtā arī mūsdienas Portugāles teritoriju. Musulmaņu spēki pakāpeniski atkāpās, līdz 1492. gada atstāja Pireneju pussalu.

Pireneju pussalas karalistes 12. gadsimtā.

Portugāles kodolu 9. gadsimta beigās Vimara Perezs (Vímara Peres) izveidoja ap Portu pilsētu, dibinot "pirmo" Portukāles grāfisti (Condado Portucalense). Grāfiste tika nodota Kastīlijas karaļa Alfonso VI (Afonso VI) un viņa dēla Anrī Burgundieša (Henrique de Borgonha) rīcībā. Anrī Burgundietis kļuva par pirmo Portugāles karaļu dinastijas ciltstēvu. 1096. vai 1097. gadā tika izveidota "otrā" Portukāles grāfiste, kura nenokļuva Leonas un Kastīlijas karaļu ietekmē. 1139. gadā Portugāle kļuva par karalisti. Anrī Burgundieša dēls Alfonso I Lielais kļuva par tās pirmo karali. Burgundijas dinastija Portugālē valdīja līdz 1383. gadam. 1211. gadā tika izveidots pirmais parlaments (Cortes). 1250. gadā, pēc Algarves reģiona atgūšanas no mauriem, tika pabeigta Portugāles valsts veidošanās. Kopš 13. gadsimta robeža visu laiku ir bijusi gandrīz tāda pati kā mūsdienās. 1256. gadā Lisabona kļuva par valsts galvaspilsētu. Zvejošana un tirdzniecība ar citām valstīm bija vienas no nozīmīgākajām ekonomiskajām aktivitātēm.

1383. gadā, kad nomira pēdējais Burgundijas dinastijas karalis, uz troni pieteicās ārlaulības pēcnācējs Žuans I Labatminīgais. Portugāles karaļa troni vēlējās iegūt arī kastīlieši, tādēļ 1385. gadā notika Alžubarotas kauja. Tajā uzvarēja Žuans I, un no 1385. līdz 1580. gadam Portugālē valdīja Avisas dinastija. Avisas karaļu valdīšanas laikā (īpaši laikā, kad valdīja Manuels I Laimīgais) Portugāle piedzīvoja ziedu laikus. Portugālei bija liela loma pasaules izpētē, šeit lielu ieguldījumu deva Portugāles princis Enrike Jūrasbraucējs. Portugāļi, izgudrojot karavelas, devuši lielu ieguldījumu navigācijas attīstībā. Arī portugāļu izgudrojumi navigācijā, īpaši, karavelas, ļāva kuģot daudz tālāk nekā līdz tam. 15. gadsimtā Portugāles bezbailīgie jūrasbraucēji Vasko da Gamas vadībā atklāja jaunas teritorijas. Zelts, pipari, labība un vergi nodrošināja tai arvien lielāku bagātību. Portugāle kļuva par vienu no pasaules lielvarām, tā ieguva kontroli pār nozīmīgiem jūras tirdzniecības ceļiem, kā arī devās kolonizēt aizjūras teritorijas, kā Brazīliju, Āfriku, Arābiju, Indiju un Ķīnu. Arī kultūras dzīvē notika uzplaukums. Šajā sakarā vajadzētu pieminēt slaveno dzejnieku Luišu di Kamoišu.

Portugāle un tās kolonijas no 1415. gada.

1580. gadā nomira pēdējais Avisas dinastijas karalis. No 1581. gada līdz 1640. gadam pār Portugāles karalisti valda Spānijas Habsburgu dinastijas ieceltie vicekaraļi. Šajā laikā Portugāle zaudēja daļu no savām kolonijām. 1640. gadā Bragansas dinastijas hercogi sarīkoja sacelšanos pret Habsburgiem un par pirmo karali pēc Portugāles neatkarības atgūšanas kļuva Žuans IV Atjaunotājs. Bragansas dinastija bija priekšpēdējā portugāļu karaļu dinastija. Pēc 1703. gadā noslēgtā Metuena līguma (Methuen Treaty) valsts tirdzniecības un ārpolitika bija atkarīga no Anglijas. 1755. gadā zemestrīce nopostīja lielāko daļu no galvaspilsētas Lisabonas. Saskaņā ar premjerministra Sebastiana Hosē de Karvaljo (Sebastião José de Carvalho e Melo) rīkojumu, pilsēta tika atjaunota. Septiņgadu kara laikā, 1761. gadā Portugālei uzbruka Spānijas un Francijas apvienotie spēki. Šaumburgas-Lipes grāfa Vilema vadībā angļi ar portugāļiem uzbrukumu atvairīja. Tādējādi Portugāle saglabāja savu neatkarību. Nākamajos gados Vilems veica radikālas reformas Portugāles armijā un izbūvēja cietokšņus Elvašā, pie Spānijas robežas.

1807. gadā Portugāli iekaroja Napoleons Bonaparts. Karaliskā ģimene pārcēlās uz Brazīliju. Ar angļu palīdzību portugāļiem izdevās padzīt frančus no Portugāles, bet valstī sākās liberālas pārmaiņas. 1821. gadā tika apstiprināta konstitūcija, kura ierobežoja karaļa varu. Tiem sekoja Liberālie kari starp absolūtisma un konstitucionālās monarhijas atbalstītājiem. 1822. gada 7. septembrī Portugāle zaudēja vienu no savām nozīmīgākajām kolonijām - Brazīliju. Par pirmo Brazīlijas imperatoru kļuva Pedru I.

Portugāles Republikas proklamēšana.

Pēc Liberālajiem kariem turpinājās cīņa par varas sagrābšanu starp labējām un kreisajām politiskajām partijām (starp Cartista un Setembrismo). 1853. gadā nomira Portugāles karaliene Marija II. Līdz ar to Portugālē beidza valdīt Bragansas dinastija. Viņas vietā tronī kāpa Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtas pārstāvis Ferdinands II. Šī dzimta Portugālē valdīja līdz 1910. gadam. Monarhijas pēdējajos gados valsti vajāja ekonomiskas problēmas un arvien vairāk republikāņu sacelšanās. 1908. gadā atentātā tika nogalināts pēdējais Portugāles karalis Karlušs I un troņa mantinieks. 1910. gadā Portugāle kļuva par republiku.

1916. gada martā Portugāle iesaistījas Pirmajā pasaules karā un bija Antantes pusē. Portugāļi mobilizēja 100 tūkstošus karavīrus, no kuriem 7 tūkstoši krita karā. Tā sauktās Pirmās Republikas laikā (līdz 1926. gadam) valstī bija liela politiskā nestabilitāte un haotiska anarhija. Šajā laikā bija monarhijas un komunisma atgūšanās, notika vairāki valsts apvērsuma mēģinājumi, kā arī 45 reizes notika valdības maiņa. 1926. gadā varu valstī pārņēma militārs grupējums. 1933. gadā Antoniu de Oliveira Salazars (António de Oliveira Salazar) dibināja Estado Novo, jaunu valsti ar autoritāru struktūru un fašistiskām tendencēm. Līdz 1968. gadam, kad valdīja Salazars, Portugāle bija nacionālistiska, katoliska, autoritāra valsts ar represīvu režīmu. Šajā laikā tika panākta ekonomiska augšupeja un samazināts valsts ārējais parāds. Otrā pasaules kara laikā Portugāle bija viena no piecām Eiropas valstīm, kura saglabāja neitralitāti, lai gan tā sadarbojās gan ar Nacistisko Vāciju, gan atļāva Apvienotajai Karalistei izmantot Azoru Salas kā karabāzi. 1949. gadā Portugāle iestājās NATO. 1955. gadā tā kļuva par ANO locekli.

Portugāles kolonijas Āfrikā.

Jau 1961. gadā Indija pārņēma tās rietumu krasta esošo portugāļu teritoriju Goa. Pēc tam pieauga nemieru vilnis Āfrikas kolonijās Angolā, Mozambikā, Gvinejā-Bisavā un Santomē un Prinsipi. Tomēr Salazars atteicās atbrīvot kolonijas, bet to uzturēšanai bija vajadzīgi gan cilvēku, gan naudas resursi. Arī Salazara pēcnācējs Marselu Kaetanu (Marcelo Caetano) nespēja ierobežot koloniālos karus Āfrikā un 1974. gada 25. aprīlī valsts militāra apvērsuma gaitā bez cilvēku upuriem viņa režīms tika gāzts. Īsā laikā Lisabonu pārplūdināja bēgļu tūkstoši. Portugāļi no Āfrikas, pametuši gadsimtos iekoptos īpašumus, bez mantām un līdzekļiem ieradās metropolē, kur viņus sagaidīja nabadzība. Lisabona nespēja uzņemt tādu cilvēku skaitu, tādēļ bēgļi bija spiesti gulēt pat uz ielas. 1975. gadā Portugāle zaudēja arī tās Āzijas koloniju Austrumtimoru.

1986. gadā Portugāle iestājās Eiropas Savienībā. 1999. gada decembrī Portugāle atdeva Ķīnai savu pēdējo Āzijas koloniju Makao. 1999. gadā Portugāles valūta eskudo tika aizstāta ar eiro. Kopš 2004. gada 23. novembra portugālis Žuze Manuels Barozu ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

2006. gada 26. janvārī 8,9 miljoni portugāļi par jauno prezidentu ievēlēja Anibalu Kavaku Silvu. Iepriekšējais prezidents Žoržē Sampaiju (Jorge Sampaio) nevarēja kandidēt, jo šajā amatā viņš jau bija nostrādājis divus termiņus.

Ģeogrāfija

Portugāles topogrāfiskā karte.

Portugāles platība ir 92 090 km², aptuveni 1,5 reizes lielāka par Latviju. Portugāle atrodas Dienvideriopā, Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Robežas garums ar Spāniju ir 1214 km. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas garums ir 1793 km. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru Salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Tipiska Douru upes ielejas ainava.

Portugāli uz pusēm sadala tās lielākā upe Težu. Ziemeļu daļā raksturīga ir kalnaina ainava ar dziļām, izrobotām upju ielejām. Savukārt dienvidu daļā plešas līdzenumi, un arī klimats ir daudz siltāks un sausāks nekā ziemeļos. Vienīgi Algarvi no Alentežu atdala nelieli kalni. Citas lielākās Portugāles upes ir Douru, Miņu un Gvadjana. Visu šo upju, tai skaitā Težu, iztekas atrodas Spānijā. Portugālē nav izteiktu lielu ezeru. Alkevas ūdenskrātuve, kura atrodas uz Gvadjanas upes, ir lielākā ūdenskrātuve (250 km²). Portugāles augstākā virsotne neatrodas tās kontinentālajā daļā, bet gan Azoru Salās. Tas ir Piku kalns Piku salā. Tas ir sens vulkāns, un tā augstums virs jūras līmeņa ir 2350 m. Kontinentālajā daļā augstākā virsotne ir Eštrela (1993 m).

No kopējās platības aramzeme ir 17,29%. No dabas katastrofām spēcīgas zemestrīces regulāri notiek Azoru Salās. Portugālē ir arī spēcīga augsnes erozija, gaisa piesārņojums, ko rada rūpniecības uzņēmumu un transporta izplūdes gāzes, kā arī ūdens piesārņojums, īpaši piekrastes reģionos.

Portugālē valda Vidusjūras klimats. Ziemeļos ir aukstāks un mitrāks, savukārt dienvidos ir siltāks un sausāks klimats. Ziemeļu daļā gada vidēja gaisa temperatūra svārstās no 12 °C līdz 13 °C, bet dienvidu daļā gada vidējā temperatūra svārstas no 17 °C līdz 18 °C. Madeirā un Azoru Salās šī temperatūra sasniedz 20 °C. Zemākās temperatūras ir novērotas ziemās kalnainajos apgabalos; tur tā nokrītas līdz -15 °C, savukārt augstākās temperatūras ir reģistrēta Portugāles dienvidos, kur tā sasniedz 40 °C.

Administratīvais iedalījums

Vjana du Kaštelu Braga Vilareala Bragansa Portu Aveiru Viseu Guarda Koimbra Kaštelu Branku Leirija Santareima Lisabona Portalegre Evora Setubala Beža Faru

Portugālē ir sarežģīts administratīvais iedalījums. To vispārīgi iedala piecos lielos reģionos un divos autonomos reģionos: Azoru Salas un Madeira. Sīkāk to iedala 18 apgabalos, savukārt vēl sīkāk Portugāle tiek sadalīta 28 apakšreģionos. Apakšreģioni tiek sadalīti 308 pašvaldībās (concelho) un vairāk nekā 4000 ciematos (freguesia). Maza mēroga daudzlīmeņu struktūra ir neefektīva un dārga. Pašlaik tiek gatavoti darbi reformai, kuras rezultātā tiks likvidēti apgabali un decentralizētas pilnvaras.

1976. gadā Portugāle tika sadalīta divās daļās, kuru nereti lieto arī mūsdienās. Šīs daļas ir Kontinentālā Portugāle (Portugal Continental) un Portugāles autonomie reģioni (Azoru Salas un Madeira).

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Aveiru Aveiru 2808 752867 Beža Beža 10225 154325 Braga Braga 2673 879918 Bragansa Bragansa 6608 148808 Evora Evora 7393 170535 Faru Faru 4960 421528 Guarda Guarda 5518 173831 Kaštelu Branku Kaštelu Branku 6675 208069 Koimbra Koimbra 3947 436056 Leirija Leirija 3517 477967 Lisabona Lisabona 2761 2124426 Portalegre Portalegre 6065 119543 Portu Portu 2395 1867986 Santareima Santareima 6747 445599 Setubala Setubala 5064 815858 Vilareala Vilareala 4328 218935 Viseu Viseu 5007 394844 Vjana du Kaštelu Vjana du Kaštelu 2255 252011

Valdība

Anibals Kavaku Silva - pašreizējais Portugāles prezidents.

Pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas Portugāle ir izveidojusies par stabilu parlamentāru republiku. Četri galvenie politiskie orgāni ir Portugāles prezidents, premjerministrs, parlaments un Augstākā tiesa. Prezidents tiek ievēlēts ik pēc pieciem gadiem tiešās vēlēšanās. Viņš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Pamatojoties uz parlamenta vēlēšanu rezultātiem, prezidents izvēlas un ieceļ amatā arī premjerministru un pārējos ministrus.

Portugāles valdību vada premjerministrs. Portugāles parlaments (Assembleia da República) sastāv no vienas palātas, kurā ir 230 delegāti. Delegāti uz četriem gadiem tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās. Prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas.

Portugāles Augstākā tiesa ir augstākā institūcija tiesu sistēmā. Turklāt Augstākā tiesa ir atbildīga arī par militārajiem, administratīvajiem un finanšu jautājumiem. Konstitucionālajā tiesā ir deviņi locekļi, kuri pārrauga konstitucionālo likumu interpretāciju.

Ārpolitika

Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts. 2007. gada otrajā pusē tā bija šīs organizācijas prezidentējošā valsts. Portugāle ir viena no NATO dibinātājvalstīm. Tā NATO uzdevumā ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus Balkānu pussalā. Kopā ar Spāniju tā ir iesaistījusies arī Ibērijas un Amerikas valstu organizācijā (portugāļu: Organização dos Estados Ibero-americanos), kurā uzmanība tiek vērsta uz savstarpēju sadarbību starp Portugāli un Latīņamerikas valstīm. Tā ir iesaistījusies arī Latīņu savienībā, kurā ir apvienojušās romāņu valodās runājošās valstis. Portugālei ir cieši kontakti arī ar tās bijušo koloniju Austrumtimoru.

Starp Portugāli un Spāniju pastāv konflikts par Olivensas pilsētu. Pašlaik tā ir iekļauta Spānijas teritorijā, bet portugāļi apgalvo, ka šī pilsēta ir jāiekļauj Portugāles sastāvā. 1801. gadā Olivensa tika pievienota Spānijai, bet pēc 1815. gadā notikušā Vīnes kongresa tai bija jāatgriežas Portugāles sastāvā.

Demogrāfija

Portugālē dzīvo 10 707 924 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir portugāļi (96,87%). Lielākās minoritātes ir emigranti no bijušajām Portugāles kolonijām (galvenokārt Brazīlijas un Āfrikas kolonijām), kā arī ukraiņi.

Portugāles lielākās aglomerācijas ir Lisabona, Porto, Braga, Aveiru un Koimbra.

Portugāles lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2011.gads)

Lisabona Vilanova de Gaja
	Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedzīvotāji	Portu Loriša
	1	Lisabona	Lisabona	547 631	11	Gimarainša	Braga	158 124
	2	Vilanova de Gaja	Portu	392 295	12	Odivelaša	Lisabona	144 549
	3	Portu	Portu	237 584	13	Koimbra	Koimbra	143 396
	4	Loriša	Lisabona	205 054	14	Vilafranka di Šira	Lisabona	136 886
	5	Braga	Braga	181 494	15	Vilanova di Famalikauna	Braga	133 832
	6	Matoziņjoša	Portu	175 478	16	Leirija	Leirija	126 879
	7	Amadora	Lisabona	175 136	17	Setubala	Setubala	121 185
	8	Almada	Setubala	174 030	18	Barseluša	Braga	120 391
	9	Gondomara	Portu	168 027	19	Funšala	Madeira	111 892
	10	Seišala	Setubala	158 269	20	Viseu	Viseu	99 274

Tautsaimniecība

1986. gadā Portugāle pievienojās Eiropas Savienībai, tādēļ kopš šī brīža tās saimniecība ir stipri mainījusies, kļūstot tai daudzveidīgākai. Šajā laikā strauji ir attīstījusies pakalpojumu sfēra, un pašlaik tā veido divas trešdaļas no valsts iekšzemes kopprodukta. Kopš 2002. gada 1. janvāra Portugāles naudas vienība ir eiro. Ārvalstu investīcijas valstī ieplūst galvenokārt no Apvienotās Karalistes.

2006. gadā bezdarba līmenis Portugālē bija 7,1%.

Kultūra

Portugāle dažreiz tiek saukta par "dzejnieku zemi". Portugāles literatūrā dzejai vienmēr ir bijusi lielāka nozīmē nekā prozai. Viduslaikos ļoti slavens dzejnieks bija Luišs di Kamoišs. 1998. gadā no mūsdienu autoriem Žuze Saramagu saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Sports

Luišs Figu Portugāles izlases sastavā.

Portugālē populārākais sporta veids ir futbols. Leģendārais Eusebiu joprojām ir Portugāles futbola vēstures simbols. Divi citi portugāļu futbolisti Luišs Figu un Krištianu Ronaldu ir ieguvuši FIFA Pasaules gada spēlētāja titulu. Arī portugāļu futbola treneri ir ieguvuši pasaules slavu, kā Žuze Mourinju un Manuels Žuze (Manuel José). Starptautiskā sacensībās Portugāles futbola izlase nav izcīnījusi kādu no tituliem. Labākais sasniegums bija 2004. gada Eiropas čempionātā, kad finālspēlē piekāpās grieķu futbolistiem. 1966. gada FIFA Pasaules kausā portugāļi ieguva trešo vietu, bet 2006. gada FIFA Pasaules kausā — ceturto vietu. No futbola klubiem pasaules slavu ir ieguvuši tā sauktais "Lielais trijnieks" (portugāļu: Os Três Grandes): Sport Lisboa e Benfica, Futebol Clube do Porto un Sporting Clube de Portugal. Šiem trim klubiem ir 12 tituli UEFA rīkotajās klubu sacensībās.

Tāpat Portugālē ir populāri arī futzāls un pludmales futbols. Portugāļu sportisti veiksmīgi startē arī tādos sporta veidos kā pludmales volejbolā un skrituļslidu hokejā. Portugāles dienvidu un rietumu krasts visa gada garumā ir piemērots arī sērfošanai, ar ko nodarbojas ļoti daudz portugāļi. Daži no labākajiem pasaules sērfotājiem ir arī portugāļi. Portugāles tradicionālais sporta veids ir Jogo do pau.

Kopš 1912. gada portugāļu sportisti ir piedalījušies visās Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Ziemas Olimpiskajās spēlēs portugāļu sportisti pirmo reizi piedalījās tikai 1952. gadā. Portugāļi vēl ir piedalījušies tikai 1988., 1994., 1998., 2006. un 2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir iegūtas 22 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs pagaidām nav nevienas. Lielākā daļa no medaļām ir iegūtas burāšanā, vieglatlētikā un jāšanas sportā. 2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā portugāļi ieguva divas medaļas: zelta medaļu trīssoļlēkšanā ieguva Nelsons Evora, bet sudraba medaļu triatlonā ieguva Vanesa Fernadeša (Vanessa Fernandes).

Ārējās saites

Valdība

• Official Portuguese Government website (angliski)/(portugāliski)
• Official Parliament website
• Chief of State and Cabinet Members

Vispārīga informācija

• Portugal entry at The World Factbook
• Portugal at UCB Libraries GovPubs
• Portugal in Photography 2007
• National English language newspaper
• 

  Wikimedia-Atlas: Portugāle – ģeogrāfiskās un vēstures kartes
• National Wine Website

Ceļojumi

• Official Travel and Tourism office website
• Official Portuguese Government Travel/media website
• Wikitravel guide to Portugal
• Luso.tv - View Portugal in Video/media website
• SeePortugal.Org - Travel related information for visitors
• Portugāles fotogrāfijas - Portugalia.org