Džērsija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bailiwick of Jersey
Džērsijas karogs Džērsijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaGod Save the Queen  (oficiālā)
Island Home  (oficiālā)
Location of Jersey
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sentheljera
49°11.401′N 2°06.600′W / 49.190017°N 2.110000°W / 49.190017; -2.110000
Valsts valodas
Valdība Lielbritānijas atkarīgā teritorija
 -  Hercogiene Elizabete II Vindzora
Statuss Lielbritānijas atkarīgā teritorija 
 -  Administratīvā atdalīšanās no kontinentālās Normandijas
1204 
 -  Atbrīvošanās no nacistiskās Vācijas okupācijas
1945. gada 9. maijs 
Platība
 -  Kopā 119 49 km² (227.)
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 97 857[1] (199.)
 -  Blīvums 819/km² (14.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $5,1 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $57 000 
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT
 -  Vasarā (DST)  (UTC+1)
Interneta domēns .je
Tālsarunu kods +44

Džērsija (angļu: Jersey) ir sala Lamanša šaurumā, Normandijas salu sastāvā. Pēc platības lielākā (116 km²) sala starp Normandijas salām.

Džērsija atrodas britu monarhijas pārvaldībā, kaut arī nav Lielbritānijas daļa. Karalistes pienākums ir aizsargāt Džersiju. 1973. gadā Lielbritānija pievienojās Eiropas savienībai, tomēr Džersija ir joprojām ārpus ES robežām. Džersijai ir pašai savs parlaments - Džersijas štats. Valstij pieder dažas mazas salas.

Džērsijas adminstratīvie apriņķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sentheljera (St. Helier) — Džersijas galvaspilsēta, darījumu un tirdzniecības centrs, pats apdzīvotākais salas apriņķis.
  2. Sentbrelade (St. Brelade) — aptver dienvidu un rietumu salas krastus.
  3. Sentvena (St. Ouen) — viens no lielākajiem un interesantākajiem apriņķiem.
  4. Sentmartina (St. Martin) — izceļas ar daudz saimnieciska tipa arhitektoniskām celtnēm.
  5. Sentmeri (St. Mary) — ziemeļdaļas un pats mazākais no visiem Džersijas apriņķiem.
  6. Sentdžona (St. John) — vēsturisks apriņķis.
  7. Triniti (Trinity) — slavenā Džersijas dzīvās dabas aizsardzības fonda dzimtene, kuru nodibināja Džeralds Darels.
  8. Sentseivjēra (St. Saviour) — lepojas ar Džersijas slavēnākās meitas Emīlijas Šarlotes le Bretones, vairāk zināmas kā Lillija Langtrija, apbedījumu.
  9. Gruvilla (Grouville) — atrodas dienvidaustrumu salas daļā; austeru ieguves vieta.
  10. Sentklementa (St. Clement) — dienvidaustrumu piekrastes apriņķis, visdīvainākā piekrastes daļa salā, kura ieguvusi nosaukumu "mēness ainava".
  11. Sentlorenca (St. Lawrence) — apriņķis, kurš atrodas vistālāk no jūras.
  12. Sentpītera (St. Peter)

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džērsijas nacionālās komandas piedalās kā atsevišķa nācija Nāciju Sadraudzības spēlēs un Salu spēlēs. 1997. gadā Džersijā notika 7. Salu spēles.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2011 census results. Gov.je (8 December 2011). Atjaunināts: 8 December 2011.