Malta
- Šis raksts ir par valsti Vidusjūras centrālajā daļā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Maltas Republika
Repubblika ta' Malta
Republic of Malta |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: L-Innu Malti |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Valleta 35°53′N 14°30′E / 35.883°N 14.500°E |
|||||
Valsts valodas | maltiešu valoda angļu valoda |
|||||
Etniskās grupas | 95,3% maltieši 1,6% briti 3,1% citi[1] |
|||||
Valdība | Parlamentāra republika | |||||
- | Prezidents | Džordžs Abela | ||||
- | Premjerministrs | Lorenss Gonci | ||||
Neatkarība | ||||||
- | no Apvienotās Karalistes | 1964. gada 21. septembrī | ||||
- | Republika | 1974. gada 13. decembrī | ||||
Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 316 km² (200.) | ||||
- | Ūdens (%) | 0,001 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2008. g. | 413 609 (174.) | ||||
- | Blīvums | 1 298/km² (6.) | ||||
IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $9,893 miljardi[2] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $23 971 | ||||
HDI (2007) | ▲ 0,902 (ļoti augsts) (38.) | |||||
Valūta | Eiro (€) (EUR ) |
|||||
Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
- | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
Interneta domēns | .mt | |||||
ISO 3166-1 kods | 470 / MLT / MT | |||||
Tālsarunu kods | +356 |
Malta (maltiešu: Malta, angļu: Malta), oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir maza salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, kuru veido piecas salas. De facto Maltas galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no Eiropas mazākajām valstīm.
1964. gada 21. septembrī Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, kuru veido piecas salas. Trīs no tām ir apdzīvotas. Tās ir Malta (lielākā sala), Audeša jeb Goco un Kemnuna jeb Komino. Atlikušās divas salas Kemnuneta un Filfla ir neapdzīvotas. Arhipelāgam vistuvāk atrodas Itālijai piederošā Sicīlija (93 km uz ziemeļiem no arhipelāga). 300 km uz dienvidiem atrodas Āfrikas valsts Lībija, un aptuveni 288 km uz rietumiem atrodas Tunisija.
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maltā ir Subtropu-Vidusjūras klimats, ar siltām ziemām un karstām vasarām. Lietus visbiežāk iespējams ziemā, vasaras lielākoties ir sausas.[3] Gada vidējā temperatūra ir 22 līdz 23 °C (72—73 °F) dienas laikā, savukārt naktī 15 °C (59 °F). Gada aukstākais mēnesis ir janvāris, temperatūra svārstās no 12 līdz 20 °C (54-68 °F) dienas laikā un no 7 līdz 12 °C (45-54 °F) nakts laikā. Siltākais mēnesis ir augusts, tajā temperatūra svārstās no 28 līdz 34 °C (82-93 °F) dienas laikā, savukārt naktī no 19 līdz 24 °C (66-75 °F) naktī.[4] Salīdzinot ar citām Eiropas valstu galvaspilsētām, Maltas galvaspilsētā Vallettā ir siltākās ziemas. Vidējā gaisa temperatūra laika periodā no janvāra līdz februāris svārstās no 15 līdz 16 °C (59—61 °F) dienā un no 9 līdz 10 °C (48—50 °F) naktī.[5] Lielas gaisa temperatūras svārstības Maltā ir retas. Malta ir viena no retajām vietām Eiropā, kas visu gadu ir zaļa. Maltā saule spīd 3000 stundas gadā, vidēji dienā vismaz 5 saulainas stundas decembrī un vismaz 12 saulainas stundas dienā jūlijā. [6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Malta |
- ↑ (angliski) Malta: general data of the country. populstat.info. Atjaunināts: 2010-04-15.
- ↑ (angliski) Malta. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2009-10-01.
- ↑ ^ The Maltese Islands, Department of Information – Malta.
- ↑ ^ Weather of Malta – MET Office in Malta International Airport
- ↑ ^ a b c "Valletta Climate Guide". Retrieved 5 June 2009.
- ↑ ^ a b "Met Office: Climate averages 1971–2000". Met Office. Retrieved 20 September 2011.
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|