Andrejs Saharovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andrejs Saharovs
Андрей Сахаров
Andrejs Saharovs
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 21. maijā
Maskavā, Flag of Russian SFSR (1918-1937).svg KPFSR
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1989. gada 14. decembrī (68 gadi)
Maskavā, Karogs: Padomju Savienība PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Zinātniskā darbība
Zinātne kodolfizika
Darba vietas PSRS ZA Fizikas institūts
Alma mater Maskavas Valsts universitāte
Sasniegumi, atklājumi padomju ūdeņraža bumba
Apbalvojumi Sociālistiskā Darba Varonis (1953, 1955, 1962), Staļina prēmija (1953), Ļeņina prēmija (1956), Nobela miera prēmija (1975)

Andrejs Saharovs (krievu: Андрей Дмитриевич Сахаров; dzimis 1921. gada 21. maijā, miris 1989. gada 14. decembrī) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.[1]

Kā fiziķis piedalījās padomju ūdeņraža bumbas izstrādāšanā un bija viens no galvenajiem tās radītājiem.[2] 50. gadu beigās Saharovs sāka pievērsties idejai par kodolieroču izmēģinājumu ierobežošanu. 1967. gadā viņš rakstīja vēstuli PSRS valdībai, cenšoties pārliecināt to par nepieciešamību kopā ar ASV atteikties no ballistisko raķešu izmantošanas aizsardzības stratēģijā. Valdība šo vēstuli ignorēja. Pamazām Saharovs kļuva par padomju režīma kritiķi. 1970. gadā viņš bija viens no PSRS Cilvēktiesību komitejas dibinātājiem. No 1980. gada līdz 1986. gadam kopā ar sievu Jeļenu Bonneri pavadīja trimdā Gorkijā (tagad Ņižņijnovgoroda).[3]

Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments piešķir ikgadējo Saharova balvu cilvēktiesību aktīvistiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Peace Prize 1975. Nobel Foundation.
  2. Biography, by American Institute of Physics
  3. Web exhibit "Andrei SAKHAROV: Soviet Physics, Nuclear Weapons, and Human Rights" at American Institute of Physics [1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi un sasniegumi
Priekštecis:
Šons Makbraids
Eisaku Sato
Nobela Miera prēmija
1975. gads
Pēctecis:
Betija Viljamsa
Meirida Korigena