Apenīnu pussala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apenīnu pussalas uzņēmums no kosmosa.

Apenīnu pussala (itāļu: Penisola Appenninica) ir viena no lielākajām pussalām Dienvideiropā. Tās lielāko daļu aizņem Itālija.

Pussalas kopējā platība ir 149 000 km². Ziemeļos to norobežo Padānas lēzenums, rietumos Tirēnu un Ligūrijas jūras, austrumos Adrijas jūra, bet dienvidos Jonijas jūra. Krasta līnija mazliet izrobota, bet pussalas reljefs pārsvarā ir kalnains, paugurains. Klimats lielākoties subtropu. Apenīnu pussalai ir trīs mazākas pussalas — Kalabrijas un Salentīnas pussalas dienvidos un Gargānas pussala austrumos.

Pussalas austrumos lielu daļu aizņem Apenīni, kuru augstākā virsotne ir Korno kalns (2914 m). No šī kalnu masīva savu nosaukumu ieguvusi arī pussala. Ir novērojama periodiska vulkāniskā darbība, kā arī zemestrīces. Pussalā atrodami derīgie izrakteņi — nafta, dabasgāze, brūnogles, dzīvsudrabs, pirīts, boksīts, marmors, granīts, vulkāniskais tufs u.c. Lielākās upes ir Tibra un Arno. Raksturīgi karsta un vulkāniskas izcelsmes ezeri. Savas formas dēļ pussala ieguvusi iesauku itāļu valodā Lo Stivale (latviešu: zābaks). Bez Itālijas, kas aizņem lielāko daļu pussalas, uz tās atrodas arī Sanmarīno un Vatikāns.