Lihtenšteina

Šis raksts ir par Eiropas valsti. Par pilsētu Saksijā skatīt rakstu Lihtenšteina (Saksija)

Lihtenšteinas Firstiste Fürstentum Liechtenstein
Karogs Ģerbonis
Himna: Oben am jungen Rhein
Galvaspilsēta		Vaduca 47°08.5′N 9°31.4′E
Lielākā pilsēta		Šāna
Valsts valodas		vācu valoda
Valdība		Konstitucionāla monarhija
-	Princis	Hanss Ādams II
-	Premjerministrs	Klauss Čičers
Neatkarība kā firstistei
-	Presburgas miera līgums	1806. gadā
-	Neatkarība no Vācijas savienības	1866. gadā
Platība
-	Kopā	160 km² (211.)
-	Ūdens (%)	nenozīmīgs
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	35,789  (206)
-	Blīvums	221/km² (52.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$3,250 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$91 697
HDI (2010)		▲ 0,821  (augsts) (6.)
Valūta		Šveices franks (CHF)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.li
ISO 3166-1 kods		438 / LI / LIE
Tālsarunu kods		+423

Lihtenšteina (vācu: Fürstentum Liechtenstein) - pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km² un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta - Vaduca; lielākā pilsēta - Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta - konstitucionāla monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vāciski runājošā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vāciski runājošā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni, tāpēc tajā tiek praktizēti ziemas sporta veidi. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas fermas gan valsts ziemeļos (Unterland, "zemā zeme"), gan dienvidos (Oberland, "augstā zeme"). Valstī ir spēcīgs finanšu sektors, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā un tiek saistīts ar valsts zemajām nodokļu likmēm, kuru dēļ Lihtenšteina tiek uzskatīta par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

Vēsture

1699.-1712.g. teritoriju ieguva austriešu firsts Lihtenšteins, kas 1719.gada 15.augustā izveidoja Lihtenšteinas valstiņu. 1808.-1815.g. ietilpa Reinas Savienībā, 1815.-1866.g. - Vācijas Savienībā. 1866.gada 14.februārī kļuva par neatkarīgu valsti. Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice. Valsts kopš 1924.gada veido kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveici.

Ģeogrāfija

Lihtenšteina atrodas Alpos, Reinas augšteces apkaimē. Austrumos tā robežojas ar Austriju, bet rietumos ar Šveici. Valsts teritorija ir nedaudz izstiepusies ziemeļu-dienvidu virzienā un tās garums ir 24 km. Valsts pašos dienvidos atrodas Lihtenšteinas augstākā virsotne - Graušpice (2 599 m). Zemākā vieta atrodas 429 m augstumā Reinas krastā valsts ziemeļos. Lielākās valsts upes ir Reina, kas kalpo kā robeža starp Lihtenšteinu un Šveici, kā arī Zamina.

Klimats mērens, nokrišņu daudzums 700 - 1200 mm gadā. Neskatoties uz to, ka Lihtenšteina atrodas Alpos, bieža dienvidu vēju esamība nosaka to, ka klimats šeit ir samērā maigs.

Meži klāj 25% no teritorijas, kalnu ganības un pļavas 43%, aramzeme 25%. Mežos dzīvo brieži, lapsas, bebri, caunas. Audzē kartupeļus, dārzeņus, kviešus, miežus. Valsts klimats ir maigs, vidējā janvāra temperatūra ir —10°C, jūlija +21 °C.

Demogrāfija

Lihtenšteinā dzīvo 35,8 tūkstoši iedzīvotāju un apdzīvojuma blīvums ir visai liels - ap 220 cilv./km². Vidējais dzīves ilgums ir 79,68 gadi (76,1 vīriešiem un 83,28 sievietēm).

Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir dzimuši Lihtenšteinā (65,8%), piektā daļa (20,1%) nāk no citām vāciski runājošajām valstīm (10,8% no Šveices, 5,9% no Austrijas un 3,4% no Vācijas). Pārējie iedzīvotāji nāk no Itālijas un bijušās Dienvidslāvijas (3,3%), no Turcijas (2,6%) un citām valstīm (4,8%).

Lai arī oficiālā valoda ir vācu valoda, vairums iedzīvotāju runā alemāņu dialektā, kas būtiski atšķiras no standarta vācu valodas, bet ir radniecīgs dialektiem, ko runā kaimiņu reģionos.

Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanu, 87,9% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 78,4% pieder pie Romas katoļu ticības un ap 8% ir protestanti.

Ekonomika

Galvenie tirdzniecības partneri ir Šveice un Francija. Saimniecībā kopš 20.gs. 60. gadiem ir attīstīta rūpniecība. Ražo mākslīgos zobus, vīnu, suvenīrus. Svarīgs ienākumu avots ir pastmarkas. Izplatīts tūrisms un kultūrsaimniecības.

Valsts pārvalde

Valsts galva princis Hans Ādams II, valdību vada premjerministrs, likumdevēja varu realizē princis un landtāgs (25 deputāti).

Lihtenšteinas Firstiste iedalās 11 pašvaldībās — Balzers, Eschen, Gamprin, Mauren, Plankel, Ruggell, Schaan, Schellenberg, Triesen, Triesenberg un Vaduca (galvaspilsētas apkārtne). Vairumu pašvaldību veido tikai viena pilsēta.

Diplomātiskās attiecības ar Latviju

Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā, jo kopš 1991. gada 24. oktobra Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības.

Skatīt arī

• Lihtenšteinas firsti