Dienas Bizness

  • 10 ceturtdiena,
    septembris

    Jausma, Albertīne

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.7266

    USD: 1.1185

Ekonomika aug straujāk

Ekonomikai labvēlīgas prognozes ir arī gadam kopumā

Kā jau eksperti bija paredzējuši iepriekš, šā gada pirmais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai ir vainagojies ar straujāko izaugsmi kopš trekno gadu izskaņas. Ekonomikas pieauguma temps daudziem patiešām var šķist pārsteidzošs, jo Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pirms gada pieaudzis par 6,8%.

Palīdz patēriņš

Viens no iemesliem galvu reibinošajai izaugsmei, kas, šķiet, pirmajā ceturksnī būs apsteigusi pārējās Eiropas ekonomikas, ir meklējams aizvien pieaugošajā valsts iekšējā patēriņā. Kā liecina statistiķu aprēķini, IKP ietekmēja apjomu kāpums rūpniecībā par 11% un tirdzniecībā par 10%, kā arī par 20% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi. Pieaugums turpinās arī būvniecības nozarē. Tas viss liecina par spēcīgu iekšējo pieprasījumu, kurš var palīdzēt noturēt Latvijas ekonomiku pievilcīgos plusos arī tad, ja saņemsim kādu nevēlamu dāvanu no Dienvideiropas. Tas aizvien varētu izpausties kā tradicionālo Latvijas eksporta tirgu sašaurināšanās, uz ko jau ne vienu reizi vien norādījuši ekonomisti. Patēriņa pieaugums sevišķus pārsteigumus nerada, toties straujā izaugsme rūpniecībā patiešām ir pārsteidzoša, Latvijas ekonomikas datus komentē bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis. Pēc viņa teiktā, šobrīd tirdzniecības nozare ir kļuvusi par Latvijas ekonomikas stūrakmeni. Eksperts piebilst, ka ar iekšējo patēriņu saistītās nozares tradicionāli ar izaugsmi reaģē lēnāk nekā eksportējošās, tāpēc inerces pēc tās turpinās uzturēt ekonomisko pieaugumu arī tuvākajos ceturkšņos.

Iespēja izaugsmei

Jāpiezīmē, ka iekšējais patēriņš varētu būt viens no iemesliem arī ražošanas apjomu pieaugumam. Sevišķi tas varētu būt attiecināms uz tādām nozarēm kā kokapstrāde un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuru produkcijai viens no galvenajiem noņēmējiem ir būvniecība. Jādomā, ka tuvākajos gados diezin vai nāksies noraudzīties uz dīkā stāvošiem celtņiem, jo vismaz infrastruktūras objektu būvniecībā darba ir gana. Tā kā uz vispārējo ekonomikas norišu fona algu pieaugums ir aizkavējies, tas sevi spēcīgāk parādīs nākamajos ceturkšņos, līdz ar to sekmējot arī pieprasījumu pieaugumu pēc būvdarbiem.

Pagaidām vēl nav pieejama pilnīga aina par būvniecības izaugsmes apmēriem gada pirmajā ceturksnī, taču pagājušā gada ceturtā ceturkšņa sniegums, kad celtnieki savus darbības apjomus gada laikā bija palielinājuši apmēram par ceturtdaļu, ļauj cerēt uz daudzsološu iznākumu arī patlaban. Jebkurā gadījumā aina aizvien izskatās pievilcīga, kas ekonomikas ministram jau ļāvusi izteikt pieņēmumu, ka Latvijas ekonomika šogad augs ar ātrumu, kas lēšams vismaz triju procentu apmērā. Cita starpā samērā optimistisku prognozi sniedz arī DNB banka, paredzot, ka IKP šogad pieaugs par 3,5%. Tajā pašā laikā ievērojami konservatīvāks skats ir Nordea. Pēc bankas galvenā ekonomista Andra Strazda teiktā, IKP pieaugums varētu būt robežās no 1,5 līdz 3% atkarībā no tā, cik lielu negatīvu ietekmi uz pieprasījumu eksporta tirgos atstās šobrīd atkal pieaugošā nenoteiktība eirozonā. Viņaprāt, ir visnotaļ iespējams, ka jau šī gada beigās Grieķija būs izstājusies vai izslēgta no eirozonas, un tas neizbēgami būs saistīts ar satricinājumiem finanšu tirgū, kas atstās negatīvu ietekmi arī uz reālo ekonomiku eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā un, protams, negatīvi ietekmēs pieprasījumu arī pēc eksporta no Latvijas.

Inflācija neapdraud

No vispārējā ekonomiskā horizonta izslēdzot norises Eiropas dienvidos, ir jānorāda uz divām būtiskām tendencēm Latvijas tautsaimniecībā. Abas ir jaunas, turklāt abas pozitīvas. Pirmā no tām - Latvijas ekonomisko izaugsmi nepavada straujš cenu kāpums. Pēdējie statistikas dati liecina, ka gada inflācijas līmenis Latvijā mēneša laikā ir sarucis par 0,5 procentpunktiem, aprīlī sasniedzot 2,8%. Patiesībā arī pagājušajā gadā vietējā tirgus ietekme uz inflācijas izaugsmi bija maza, un cenu kāpumu veicināja globālās norises, kas saistītas ar izejvielu cenu pieaugumu. Izaugsme bez inflācijas, iespējams, saistīta ar faktu, ka arī kreditēšana tā īsti nav spējusi atdzīvoties.

Tas norāda uz otro pozitīvo tendenci. Lai arī Latvijas ekonomika aug strauji, šobrīd to neapdraud nekāda veida burbuļi, jo izaugsme ir sabalansēta un balstīta uz reāli esošas, nevis nenopelnītas un aizņemtas naudas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja finanšu pasauli piemeklēs kādi jauni būtiski satricinājumi, Latvija krīzi pārdzīvos salīdzinoši viegli.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67000624