5. marts

5. marts ir gada 64. diena pēc Gregora kalendāra (65. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 301 diena.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1279. — notika Aizkraukles kauja, kurā Lietuvas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus.
1562. — Livonijas valstu savienība beidza eksistēt, kad Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers nolika savas pilnvaras sakarā ar Viļņas ūnijas ratifikāciju.
1821. — Džeimss Monro tika inaugurēts uz otro termiņu par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu.
1824. — sākās Pirmais Anglo-Birmiešu karš.
1918. — Padomju Krievija pārvietoja galvaspilsētu no Petrogradas uz Maskavu
1933. — Nacisti Ādolfa Hitlera vadībā Vācijas parlamenta vēlēšanās ieguva 44 procentus balsu.
1940. — Katiņas slaktiņš: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu.
1958. — nesējraķetes avārijas dēļ ASV pavadonis Explorer 2 nesasniedza Zemes orbītu.
1970.:
- stājās spēkā Kodolieroču neizplatīšanas līgums pēc tā ratifikācijas 43 valstīs.
- atklāts dubnija atoms.
1974. — Izraēla atvilka savus bruņotos spēkus no Suecas kanāla rietumu sektora.
1979. — NASA zonde Voyager 1 Jupitera pārlidojumā atradās vistuvāk planētai (349 000 km).
1982. — PSRS zonde Veņera-14 sasniedza Venēru.
1983. — Bobs Hauke tika ievēlēts par Austrālijas premjerministru.
1991. — Irāka atbrīvoja visus Līča kara gūstekņus.
1993. — Latvijā laista apgrozībā pirmā atjaunotā piecu latu naudas zīme.

1133. — Henrijs II, Anglijas karalis (miris 1189)
1324. — Deivids II, Skotijas karalis (miris 1371)
1326. — Lajošs I, Ungārijas un Polijas karalis (miris 1382)
1512. — Gerhards Merkators (Gerardus Mercator), flāmu kartogrāfs (miris 1594)
1871. — Roza Luksemburga (Rosa Luxemburg), poļu un vācu komuniste (mirusi 1919)
1908. — Rekss Harisons (Rex Harrison), angļu aktieris (miris 1990)
1913. — Herberts Kušķis, latviešu hokejists (miris 1994)
1918. — Džeimss Tobins (James Tobin), ASV ekonomists (miris 2002)
1926. — Juris Birzvalks, latviešu fiziķis un tulkotājs
1942. — Felipe Gonsaless (Felipe González Márquez), Spānijas premjerministrs
1961. — Andris Ameriks, latviešu politiķis
1970. — Džons Frušante (John Frusciante), ASV mūziķis
1975. — Lučāno Burti (Luciano Pucci Burti), Brazīlijas autobraucējs (dzimis 1975)

1279. — Ernsts fon Rasburgs (Ernst von Rassburg), Livonijas ordeņa mestrs.
1534. — Korredžo (Antonio Allegri da Correggio), itāliešu gleznotājs (dzimis ap 1489. gadu)
1827.:
- Pjērs Simons Laplass (Pierre-Simon Laplace), franču astronoms, matemātiķis un fiziķis (dzimis 1749.)
- Alesandro Volta (Alessandro Volta), itāļu fiziķis (dzimis 1745.)
1849. — Deivids Skots (David Scott), skotu gleznotājs (dzimis 1806.)
1893. — Ipolits Tēns (Hippolyte Taine), franču kritiķis (dzimis 1828.)
1895. — Henrijs Ravlinsons (Henry Rawlinson), britu kareivis (dzimis 1810.)
1925. — Klements Adērs (Clément Ader), franču aviokonstruktors (dzimis 1841.)
1953.:
- Sergejs Prokofjevs (Сергей Прокофьев), krievu (padomju) komponists (dzimis 1891.)
- Josifs Staļins (Иосиф Виссарионович Сталин), PSRS vadītājs (dzimis 1878.)
1966. — Anna Ahmatova (Анна Андреевна Ахматова), krievu dzejniece (dzimusi 1889.)
1977. — Toms Praiss (Tom Pryce), britu autosportists (dzimis 1949.)
2013. — Ugo Čavess (Hugo Rafael Chávez Frías), Venecuēlas prezidents (dzimis 1954. gadā)