Padomju saimniecība

Padomju saimniecība, arī sovhozs (no krievu: советское хозяйство), bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij. Padomju saimniecībās strādāja algoti speciālisti un strādnieki un tās vadīja augstākstāvošas valsts institūcijas iecelts direktors.

Vēsture

Kā lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas forma padomju saimniecības radās 1919. gadā. Pēc LSPR nodibināšanas P. Stučkas valdība veica muižnieku zemes konfiskāciju un muižnieku kā šķiras iznīcināšanu, tomēr tā konfiscēto muižu zemi nenodeva zemniekiem. Par 111 hektāriem lielākos zemes īpašumos ierīkoja padomju saimniecības. Pārējās saimniecības tikai uz vienu gadu izīrēja to bijušajiem īpašniekiem vai īrniekiem. Šis agrārais jautājums sākotnēji radīja apmierinātību, bet pēc tam vilšanos. Līdzīgas padomju saimniecības sāka veidot pēc 1920. gada Krievijas PFSR un citās padomju republikās.

Pēc Latvijas okupācijas bijušajās valsts saimniecības no jauna tika organizētas padomju saimniecības, vēlāk uz nacionalizētās privātīpašnieku zemes, bet pēc 1950. gada arī pārveidojot ekonomiski vājus kolhozus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, privatizējot lielos lauksaimniecības uzņēmumus, padomju saimniecības tika likvidētas.

Nosaukumi citās Austrumu bloka valstīs

• poļu: Państwowe Gospodarstwo Rolne, Polijas Tautas republika
• vācu: Volkseigenes Gut, VDR

Skatīt arī

• Kolhozs