31. augusts

31. augusts ir gada 243. diena pēc Gregora kalendāra (244. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 122 dienas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1452. — pabeigta Rumēlijas cietokšņa būve (tagad Stambulā).
1920. — Slaktiņš Kūsinena klubā: Petrogradā nogalināti 8 Somijas komunistiskās partijas vadītāji.
1935. — PSRS ogļracis Aleksejs Stahanovs uzstādīja rekordu, maiņā iegūdams 104 tonnas akmeņogļu.
1939. — Otrais pasaules karš: Vācija sarīkoja uzbrukumu vācu radiostacijai (Gleivicas incidents), apsūdzot tajā Poliju un nākamajā dienā sākot iebrukumu Polijā.
1957. — Malajas Federācija deklarēja neatkarību no Apvienotās Karalistes.
1962.:
- Trinidāda un Tobāgo ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- pieņemts pašreizējais Trinidādas un Tobāgo karogs.
1973. — Dienvidslāvijas pilsētā Belgradā sākās pirmais Pasaules ūdenssporta čempionāts.
1991. — Kirgizstāna deklarēja neatkarību no PSRS.
1993. — Krievijas armija atstāja Lietuvu.
1994. — Krievijas armija atstāja Igauniju un Latviju.
1996. — Pirmais Čečenijas karš: Aleksandra Ļebeda pārrunās ar Aslanu Mashadovu Hasavjurtā tika panākta kara izbeigšana.
1998. — Ziemeļkoreja palaida ballistisko raķeti Taepodong-1, apgalvojot, ka orbītu arī sasniedzis pavadonis Kwangmyongsong, lai gan ASV novērošanas dienests NORAD to neapstiprināja.
2003. — Francijas pilsētā Sendenī beidzās devītais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.

12. — Kaligula (Caligula), Romas imperators (miris 41)
1821. — Hermanis fon Helmholcs (Hermann von Helmholtz), vācu zinātnieks (miris 1894)
1863. — Sergejs Prokudins-Gorskis (Сергей Михайлович Прокудин-Горский), krievu fotogrāfs (miris 1944)
1876. — Abdulhamids II (عبد الحميد ثانی), Osmaņu sultāns (miris 1909.)
1905:
- (j.s., pēc v.s. 18. augustā) Kārlis Ozoliņš, padomju politiķis (miris 1987)
- Bo Gīrcs (Bo Harald Giertz), zviedru luterāņu mācītājs (miris 1998)
1927. — Gunārs Placēns, latviešu aktieris
1946. — Jānis Jurkāns, Latvijas politiķis
1953. — Pāvels Vinogradovs (Павел Владимирович Виноградов), Krievijas kosmonauts
1972. — Kristofers Takers (Christopher Tucker), ASV komēdiju aktieris
1973. — Skots Nīdermaijers (Scott Niedermayer), Kanādas hokejists
1978. — Sandis Valters, latviešu basketbolists
1982. — Hosē Manuels Reina (José Manuel Reina Páez), Spānijas futbolists, vārtsargs
1984. — Guntars Silagailis, latviešu futbolists

1247. — Mazovijas Konrāds (Konrad I mazowiecki), Polijas kņazs (dzimis 1187. vai 1188. gadā)
1422. — Henrijs V (Henry V), Anglijas karalis (dzimis 1387)
1795. — Andrē Danikans Filidors (André Danican Philidor), franču komponists un šahists (dzimis 1726)
1864. — Ferdinands Lasalls (Ferdinand Lassalle), vācu politiķis (dzimis 1825)
1867. — Šarls Bodlērs (Charles Pierre Baudelaire), franču dzejnieks (dzimis 1821)
1910. — Emīls Dārziņš, latviešu komponists (dzimis 1875)
1941. — Alfrēds Hetners (Alfred Hettner), vācu ģeogrāfs (dzimis 1869)
1945. — Stefans Banahs (Stefan Banach), poļu matemātiķis (dzimis 1892)
1963. — Žoržs Braks (Georges Braque), franču mākslinieks (dzimis 1882.)
1973. — Džons Fords (John Ford), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1894.)
1982. — Urho Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen), Somijas prezidents (dzimis 1900)
1985. — Frenks Bērnets (Frank Macfarlane Burnet), Austrālijas virusologs (dzimis 1899)
1986. — Henrijs Mūrs (Henry Moore), angļu mākslinieks un tēlnieks (dzimis 1898)
1991. — Velga Krile, latviešu dzejniece un dramaturģe (dzimusi 1945)
1997. — Princese Diāna (Diana, Princess of Wales), Velsas prinča Cārlza pirmā sieva (dzimusi 1961)
2011. — Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский), PSRS kosmonauts (dzimis 1939)
2013. — Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists (dzimis 1939.)