Eduards Laimiņš
Vikipēdijas lapa
| Eduards Laimiņš | |
|---|---|
 |
|
| Latvijas iekšlietu ministrs | |
| Amatā 1924. gada 19. decembris — 1926. gada 18. decembris |
|
| Priekštecis | Pēteris Juraševskis |
| Pēctecis | Marģers Skujenieks |
| Amatā 1928. gada 24. janvāris — 1931. gada 26. marts |
|
| Priekštecis | Marģers Skujenieks |
| Pēctecis | Ansis Petrevics |
| Latvijas kara ministrs | |
| Amatā 1929. gada 10. decembris — 1929. gada 19. decembris |
|
| Priekštecis | Antons Ozols |
| Pēctecis | Mārtiņš Vācietis |
| Amatā 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris |
|
| Priekštecis | Mārtiņš Vācietis |
| Pēctecis | Jānis Balodis |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1882. gada 17. augustā Trikātas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija(tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1982. gada 16. februārī (99 gadu vecumā) Bostona, ASV |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu zemnieku savienība |
Eduards Laimiņš (1882. gada 17. augusts — 1982. gada 16. februāris) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Trikātas pagasta "Zaltēs" lauksaimnieka ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Trikātas draudzes skolā. Pēc skolotāja Jēkaba Mūrnieka ierosmes 1899. gadā Laimiņš iestājās Ufas mērnieku skolā, kuru viņš pabeidza 1902. gadā.
Pēc mērnieku skolas pabeigšanas iestājies Sanktpēterburgas Kara topogrāfu skolā. 1904. gadā pabeidzis topogrāfijas kursu, iegūstot virsnieka pakāpi kara topogrāfu korpusā. Bijis latviešu studentu korporācijas Latvia biedrs.
1939. gadā Rīgas pilsētas vecākais. Nacistu okupācijas laikā Laimiņš līdz 1944. gadam bija Nekustamo īpašumu pārvaldes priekšnieks. No 1944. līdz 1950. gadam bēgļu gaitās Vācijā. 1950. gadā izbraucis uz ASV, kur bijis Hārvarda Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks. Miris Bostonā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
