1994. gads
Vikipēdijas lapa
| Gadsimti: | |
| Dekādes: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Gregora kalendārs | 1994 MCMXCIV |
| Ab urbe condita | 2747 |
| Armēņu kalendārs | 1443 ԹՎ ՌՆԽԳ |
| Asīriešu kalendārs | 6744 |
| Bahá'í kalendārs | 150—151 |
| Bengāliešu kalendārs | 1401 |
| Berberu kalendārs | 2944 |
| Budistu kalendārs | 2538 |
| Burmiešu kalendārs | 1356 |
| Bizantiešu kalendārs | 7502—7503 |
| Ķīniešu kalendārs | 癸酉年 (Ūdens gailis) 4690 vai 4630 — līdz — 甲戌年 (Koka suns) 4691 vai 4631 |
| Koptu kalendārs | 1710—1711 |
| Etiopu kalendārs | 1986—1987 |
| Ebreju kalendārs | 5754—5755 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2050—2051 |
| - Shaka Samvat | 1916—1917 |
| - Kali Juga | 5095—5096 |
| Holocēna kalendārs | 11994 |
| Igbo kalendārs | 994—995 |
| Irānas kalendārs | 1372—1373 |
| Islāma kalendārs | 1414—1415 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4327 |
| Unix laiks | 757382400—788918399 |
1994. (MCMXCIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- stājās spēkā Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās (NAFTA);
- Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija sāka karu Čiapasas štatā, Meksikā.
- izveidota Eiropas Ekonomikas zona.
- 12. janvāris — ASV prezidents Bils Klintons tikās ar Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Polijas prezidentiem.
- 14. janvāris — ASV prezidents Bils Klintons Maskavā ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt kodolarsenālu Ukrainā.
- 17. janvāris — Losandželosu satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, 26 029 zaudēja pajumti.
- 19. janvāris — ASV austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; Indianas štatā fiksēta temperatūra -38 °C, zemākā štata vēsturē.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — par Venecuēlas prezidentu kļuva Rafaels Kaldera.
- 3. februāris — Viljams Perijs kļuva par ASV aizsardzības sekretāru.
- 12. februāris — tika nozagta slavenā Edvarda Munka glezna "Kliedziens".
- 12. februāris — 27. februāris — 17. Ziemas Olimpiskās spēles Lillehammeres pilsētā Norvēģijā.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — rokgrupa "Nirvana" sniedza savu pēdējo koncertu, Minhenes pilsētā, Vācijā.
- 4. marts — četri teroristi tika nopratināti Pasaules tirdzniecības centra spridzināšanas lietā.
- 6. marts — referendumā Moldovā tika izlemts neapvienoties ar Rumāniju.
- 15. marts — ASV spēki atstāja Somāliju.
- 21. marts — tika pasniegtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Stīvena Spīlberga filma "Šindlera saraksts" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. aprīlis — Ruandas prezidents Zuvenals Habiarimana un Burundi prezidents Kipriens Ntariamira gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no Kigali, Ruandā.
- 7. aprīlis — Kigali, Ruandā sākās Ruandas genocīds.
- 8. aprīlis — grupas "Nirvana" solists Kurts Kobeins tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību.
- 16. aprīlis — referendumā Somijā tika atbalstīta pievienošanās Eiropas Savienībai.
- 27. aprīlis — Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem.
- 30. aprīlis — kvalifikācijas braucienos gāja bojā Austrijas F1 pilots Rolands Racenbergers.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs — pēc smagas avārijas Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs gāja bojā trīskārtējais F1 čempions brazīlietis Airtons Senna.
- 4. maijs — Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns un Palestīnas atbrīvošanas organizācijas līderis Jāsirs Arafāts paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi.
- 6. maijs — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts dzelzceļa Lamanša tunelis, kas savienoja Angliju ar Franciju.
- 10. maijs — par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela.
- 12. maijs:
- hokejs kļuva par Kanādas oficiālo ziemas sporta veidu.
- negaidīti nomira Lielbritānijas leiboristu partijas līderis Džons Smits.
- 17. maijs — Malāvijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. jūnijs — Ņujorkas "Rangers" izcīnīja pirmo NHL titulu 54 gadu laikā.
- 15. jūnijs — Izraēla un Vatikāns nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības.
- 23. jūnijs — Starptautiskā Olimpiskā Komiteja svinēja simts gadu jubileju.
- 28. jūnijs — Japānas reliģiskas grupas Aum Šinrikjo dalībnieki izlaida zarīna gāzi Matsumoto; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. jūlijs:
- Kolumbijas futbolists Andress Eskobars tika nošauts Medeljinā. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos Pasaules kausa spēlē.
- Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku eksplodēja metro ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti.
- 7. jūlijs — Ziemeļjemenas spēki ieņēma Adenu.
- 15.-21. jūlijs — Šūmeikera-Levi 9 komētas atliekas nokrita uz Jupitera.
- 17. jūlijs — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja Brazīlijas izlase, finālā uzveicot Itāliju ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0).
- 25. jūlijs — Izraēla un Jordānija noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Augusts — dibināta islandiešu postroka grupa — Sigur Rós.
- 1. augusts — ugunsgrēks iznīcināja Norvičas bibliotēku Apvienotajā Karalistē.
- 12. augusts — streiku uzsāka MLB beisbolisti.
- 31. augusts — Krievijas armija atstāja Igauniju.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. septembris — Krievija un Ķīnas Tautas republika parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem.
- 19. septembris — ASV spēki bez asins izliešanas izcelās Haiti, lai atjaunotu likumīgā prezidenta Žana-Betrāna Aristīda varu.
- 22. septembris — tika parādīta populārā ASV seriāla "Draugi" pirmā sērija.
- 28. septembris — Baltijas jūrā nogrima kuģis "Estonia", bojā gāja 852 cilvēki.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. oktobris — NASA zaudēja sakarus ar Veneras zondi Magellan pēc tam, kad tā kontolēti tika novirzīta planētas atmosfērā.
- 15. oktobris — Haiti atgriezās prezidents Žans Bertrāns Aristīds pēc trim trimdā ASV pavadītiem gadiem.
- 31. oktobris — ASV dibināts Nāves ielejas nacionālais parks.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. novembris — ASV eksprezidents Ronalds Reigans paziņoja par to, ka viņam ir Alcheimera slimība.
- 13. novembris — Zviedrijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
- 18. novembris — Dibināta Igaunijas Reformu partija.
- 20. novembris — Angolas valdība un nemiernieku organizācija UNITA parakstīja Lusakas Protokolu.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. decembris — Sony izlaida spēļu konsoli PlayStation.
- 11. decembris — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins apstiprināja karaspēka ievešanu Čečenijā.
- 15. decembris — izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Netscape Navigator pirmā versija.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. februāris — Dakota Faninga (Dakota Fanning), amerikāņu aktrise
- 1. marts — Džastins Bībers (Justin Bieber), kanādiešu dziedātājs
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. janvāris — Nora Bumbiere, latviešu dziedātāja (dzimusi 1947)
- 20. janvāris — Vitālijs Rubenis, latviešu politiķis (dzimis 1914)
- 2. februāris — Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921)
- 7. februāris — Vitolds Lutoslavskis (Witold Roman Lutosławski), poļu komponists (dzimis 1913)
- 10. februāris — Augusts Voss, padomju politiķis (dzimis 1919)
- 14. februāris — Andrejs Čikatilo (Андрей Романович Чикатило), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936)
- ap 5. aprīli — Kurts Kobeins (Kurt Cobain), ASV mūziķis (dzimis 1967)
- 21. marts — Aleksandrs Laime, latviešu ceļotājs un pētnieks (dzimis 1911)
- 22. aprīlis — Ričards Niksons (Richard Nixon), ASV prezidents (dzimis 1913)
- 26. aprīlis — Andrejs Aizderdzis, Krievijas politiķis (dzimis 1958)
- 30. aprīlis — Rolands Racenbergers (Roland Ratzenberger), Austrijas autosportists (dzimis 1960)
- 1. maijs — Airtons Senna (Ayrton Senna), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960)
- 29. maijs — Ērihs Honekers (Erich Honecker), VDR politiķis (dzimis 1912)
- 2. jūlijs — Andress Eskobars (Andrés Escobar), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967)
- 12. maijs — Džons Smits (John Smith), britu politiķis (dzimis 1938)
- 8. jūlijs — Kims Irsens (김일성), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912)
- 16. jūlijs — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (dzimis 1918)
- 29. jūlijs — Dorotija Kraufuta Hodžkina (Dorothy Crowfoot Hodgkin), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910)
- 17. septembris — Kārlis Popers (Karl Popper), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902)
- 26. septembris — Ēvalds Valters, latviešu aktieris (dzimis 1894)
- 19. augusts — Lainuss Polings (Linus Pauling), ASV ķīmiķis (dzimis 1901)
- 7. oktobris — Viktors Hatuļevs, Latvija hokejists (dzimis 1955)
- datums nav zināms — Herberts Kušķis, Latvijas hokejists (dzimis 1913)
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1994. gads |
