1959. gads
Vikipēdijas lapa
| Gadsimti: | |
| Dekādes: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 1959 MCMLIX |
| Ab urbe condita | 2712 |
| Armēņu kalendārs | 1408 ԹՎ ՌՆԸ |
| Asīriešu kalendārs | 6709 |
| Bahá'í kalendārs | 115—116 |
| Bengāliešu kalendārs | 1366 |
| Berberu kalendārs | 2909 |
| Budistu kalendārs | 2503 |
| Burmiešu kalendārs | 1321 |
| Bizantiešu kalendārs | 7467—7468 |
| Ķīniešu kalendārs | 戊戌年 (Zemes suns) 4655 vai 4595 — līdz — 己亥年 (Zemes cūka) 4656 vai 4596 |
| Koptu kalendārs | 1675—1676 |
| Etiopu kalendārs | 1951—1952 |
| Ebreju kalendārs | 5719—5720 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2015—2016 |
| - Shaka Samvat | 1881—1882 |
| - Kali Juga | 5060—5061 |
| Holocēna kalendārs | 11959 |
| Igbo kalendārs | 959—960 |
| Irānas kalendārs | 1337—1338 |
| Islāma kalendārs | 1378—1379 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4292 |
1959. (MCMLIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris Kubā uzvar revolūcija.
- 3. janvāris:
- Aļaska kļūst par ASV 49. štatu.
- tika dibināta Apvienotā Suvadīnas Republika.
- 6. janvāris — Fidels Kastro ieradās Kubas galvaspilsētā Havanā.
- 8. janvāris — Šarls de Golls tika iecelts par Francijas prezidentu, dibinot Francijas Piekto Republiku un izveidojot jauno konstitūciju.
- 10. janvāris — PSRS atzina Fidela Kastro revolucionāro Kubas valdību.
- 15. janvāris — PSRS veica pirmo tautas skaitīšanu, pēc Otrā Pasaules kara.
- 21. janvāris — izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — pēc referenduma Šveicē tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot.
- 3. februāris — aviokatastrofā mira mūziķi Badijs Holijs, Ričijs Valenss un Lielais Bopers.
- 16. februāris — Fidels Kastro kļuva par Kubas premjerministru.
- 22. februāris — notika pirmās Daytona 500, tajās uzvarēja Lī Petijs.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. marts — pēdējo reizi Brāļi Marksi uzstājas televīzijā.
- 9. marts — pirmā Bārbijas lelle tiek izlikta pārdošanā.
- 17. marts — Dalailama pamet Tibetu.
- 31. marts — Dalailamas tika piešķirts patvērums Indijā.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. aprīlis — izveidota Mali federācija.
- 6. aprīlis — notika 31. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
- 9. aprīlis — NASA paziņo pirmo septiņu astronautu vārdus.
- 16. aprīlis — Kubas līderis Fidels Kastro uzturas 11 dienu ilgā "draudzības" vizītē ASV.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. maijs—31. maijs — Turcijā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
- 24. maijs — Britu Impērijas diena kļūst par Sadraudzības dienu.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. jūnijs — Singapūra iegūst pašvaldības statusu Apvienotajā Karalistē.
- 23. jūnijs — notiesātais Manhetenes projekta spiegs Klauss Fuhss ir palaists brīvībā pēc deviņiem gadiem britu cietumā.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. jūlijs — vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad Aļaska kļuva par ASV 49. štatu, valsts karogā parādās 49. zvaigzne.
- 15. jūlijs — tērauda kalēju streiks ASV.
- 17. jūlijs — mirst slavenais džeza dziedātājs Bilijs Holidejs.
- 18. jūlijs — par Kubas prezidentu kļuva Osvaldo Dortikoss Torrads.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. augusts — plūdos Taivānā mirst apmēram 2 000 cilvēku.
- 15. augusts — Kipra ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 21. augusts — Havajas kļūst par ASV 50. štatu.
- 24. augusts — Kipra pievienojas ANO.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. septembris — Mēnesī ietriecas Luna 2, pirmais cilvēka veidotais objekts uz Mēness.
- 26. septembris — Taifūns Vera nogalina vairāk nekā 5 000 cilvēku Japānā.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — satelīts Luna 3 atsūta pirmās fotogrāfijas no Mēness neredzamās puses.
- 29. oktobris — par Laosas karali kļuva Savangs Vathana.
- 31. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds Maskavā paziņo, ka ASV vairs neatgriezīsies.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. novembris — tiek slēgti Līdsas tramvaju pakalpojumi.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. decembris — Makarioss III kļūst par pirmo Kipras prezidentu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — Fjodors Jurčihins (Фёдор Николаевич Юрчихин), Krievijas kosmonauts
- 24. janvāris — Jurijs Ševļakovs, Latvijas futbolists
- 11. februāris — Robertu Morenu (Roberto Pupo Moreno), Brazīlijas autobraucējs
- 23. februāris — Kleitons Andersons (Clayton Conrad Anderson), ASV astronauts
- 2. marts — Ainārs Zvirgzdiņš, latviešu basketbola treneris
- 15. aprīlis — Emma Tomsone (Emma Thompson), Lielbritānijas aktrise
- 16. aprīlis — Maikls Berets (Michael Reed Barratt), ASV kosmonauts
- 21. aprīlis — Roberts Smits (Robert James Smith), angļu mūziķis
- 23. marts — Jānis Urbanovičs, latviešu politiķis
- 24. aprīlis — Indra Sāmīte, Latvijas politiķe
- 28. aprīlis:
- Dainis Kūla, latviešu šķēpmetējs
- Ēriks Škapars, latviešu politiķis
- 20. maijs — Izraēls Kamakavivo'ole (Israel Kamakawiwo’ole), havajiešu mūziķis (miris 1997.)
- 1. jūnijs — Martins Brandls (Martin Brundle), Lielbritānijas autobraucējs
- 10. jūnijs — Karlo Ančeloti (Carlo Ancelotti), Itālijas futbolists, treneris
- 11. jūnijs — Hjū Lorijs (Hugh Laurie), Lielbritānijas aktieris
- 12. jūnijs — Anna Rancāne, latviešu dzejniece
- 22. jūnijs — Eds Viesturs (Ed Viesturs), ASV alpīnists
- 7. jūlijs — Alesandro Nannīni (Alessandro Nannini), Itālijas autobraucējs
- 26. jūlijs — Kevins Speisijs (Kevin Spacey), ASV aktieris
- 14. augusts — Maģiskais Džonsons (Earvin "Magic" Johnson Jr.), ASV basketbolists
- 15. augusts — Skots Oltmens (Scott Altman), ASV kosmonauts
- 26. augusts — Ketrīna Haira (Kathryn Hire), ASV kosmonaute
- 27. augusts — Gerhards Bergers (Gerhard Berger), Austrijas autobraucējs
- 29. augusts — Kriss Hedfīlds (Chris Hadfield) Kanādas kosmonauts
- 2. septembris — Gijs Lalibertē (Guy Laliberté), Kanādas cirka dibinātājs un vadītājs, kosmonauts
- 12. septembris — Zigmārs Gabriels (Sigmar Gabriel), Vācijas politiķis
- 26. septembris — Gundars Bērziņš, Latvijas politiķis
- 7. oktobris — Saimons Kauels (Simon Cowell), britu mūzikas producents
- 13. oktobris — Masimo Bonīni (Massimo Bonini), Sanmarīno futbolists
- 26. oktobris — Evo Moraless (Evo Morales), Bolīvijas prezidents
- 15. novembris — Timotijs Krīmers (Timothy Creamer), ASV kosmonauts
- 23. novembris — Vladislavs Rafaļskis, Latvijas politiķis
- 20. decembris — Kazimežs Marcinkevičs (Kazimierz Marcinkiewicz), Polijas politiķis
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. janvāris — Maiks Hotorns, britu autosportists (dzimis 1929.)
- 2. februāris — Aleksandrs Rībs (Alexander Rueb), pirmais starptautiskās šaha federācijas prezidents (dzimis 1882.)
- 15. februāris — Ovens Ričardsons (Owen Willans Richardson), britu fiziķis (dzimis 1879.)
- 9. aprīlis — Frenks Loids Raits (Frank Lloyd Wright), ASV arhitekts (dzimis 1867.)
- 6. jūnijs — Georgs Gross (George Grosz), vācu mākslinieks (dzimis 1893.)
- 23. jūnijs — Boriss Viāns (Boris Vian), franču rakstnieks (dzimis 1920.)
- 20. septembris — Alfrēds Flečers ( Alfred Fletcher), vācu virsnieks (dzimis 1875.)
- 14. oktobris — Erols Flinns (Errol Flynn), austrāliešu aktieris (dzimis 1909.)
- 15. oktobris — Stepans Bandera (Степан Андрійович Бандера), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909.)
- 16. oktobris — Džordžs Māršals (George Marshall), amerikāņu karavīrs un politiķis (dzimis 1880.)
- 15. novembris — Čārlzs Vilsons (C. T. R. Wilson), britu fiziķis (dzimis 1869.)
- 28. decembris — Ante Paveličs (Ante Pavelić), horvātu politiķis (dzimis 1889.)
