Bahreina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bahreinas Karaliste
مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn
Bahreinas karogs Bahreinas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaBahrainona
Location of Bahrain
Bahreinas atrašanās vieta Persijas līča reģionā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Manāma
26°13′N 50°35′E / 26.217°N 50.583°E / 26.217; 50.583
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Karalis Hamads bin Isa al Halifa
 -  Premjerministrs Kalifs ibn Salmans al Halifa
Neatkarība
 -  no Persijas 1783. gadā 
 -  no Apvienotās Karalistes 1971. gada 16. decembrī 
Platība
 -  Kopā 665 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. gadā. g. 791 000 (159.)
 -  Blīvums 1189,5/km² (7.)
IKP (PPP) 2009. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 28,124 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 27 068 
HDI (2007)  (0,895 augsts) (39.)
Valūta Bahreinas dinārs (BHD)
Laika josla (UTC+3)
Interneta domēns .bh
ISO 3166-1 kods 048 / BHR / BH
Tālsarunu kods +973

Bahreina (arābu: البحرين, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā, konstitucionāla monarhija. Galvaspilsēta Manāma. Atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī.

Valsts pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstī kopš 1783. gada valda al Halifu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā, un 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlamentā 40 deputāti ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Salamans bin Hamads al Halifa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.[1]

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1981. gada Bahreina ir Līča Sadarbības padomes (Gulf Cooperation Council) dalībvalsts, NATO ārējais partneris un sabiedrotais (Bahreinā atrodas ASV jūras kara spēku Piektās flotes bāze).

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts vara koncentrējas sunnītu elites rokās. Politiskā opozīcija koncentrējas ap šiītu Islāma nacionālās vienošanās asociāciju (vadītājs šeihs Ali Salmans), kam parlamentā ir 18 deputātu mandāti.[1] 2011. gada pavasarī notikusī tautas sacelšanās, pieprasot valsts pārvaldes demokratizāciju un reālas konstitucionālās monarhijas ieviešanu, tika apspiesta ar ieroču spēku (sīkāk skat. 2011. gada Bahreinas nemieri).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2010. gada datiem Bahreinā dzīvoja aptuveni 1 234 571 iedzīvotāju, no tiem 46% (568 399) bija pilsoņi un 54% (666 172) nepilsoņi.[2]

Vēl arvien iedzīvotāji pārsvarā ir arābi, tomēr vairāk kā 300 000 imigrantu bija no Indijas. Pēc reliģiskās piederības 90% iedzīvotāju ir musulmaņi (šiīti - 65%, sunnīti - 35%).

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bahreinas ekonomika pārsvarā balstās uz naftas un gāzes ieguvi, taču, izsīkstot izrakteņu atradnēm (pirmā Persijas līča valsts, kuras naftas krājumi praktiski beigušies), pēdējos gados attīstās arī citas nozares. Bezdarbs ir aptuveni 15%, kas ir augstākais rādītājs līča valstu vidū.

Valstī ir izveidota viena no reģionā labākajām izglītības un veselības aizsardzības sistēmām.

Plašas investīcijas te veic Igaunijas investīciju fonds LHV Persian Gulf Fund.[3]

Pēdējos gados Bahreinā ir attīstījies tūrisms, jau vairākus gadus notiek F1 sacensības (Bahreinas Grand Prix). Populārākie tūrisma objekti ir Manāmas tirgus, Al-Kamisas mošeja, Bahreinas forts, Pērļu zvejas muzejs, Aradas forts, Karaļa Fahada dambis, Naftas urbums Nr.1, Naftas muzejs.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]