|
1. IEVADS
Prāga
(čehu valodā - Praha, vācu valodā - Prag) ir pilsēta
Čehijas Republikas rietumcentrālajā daļā un valsts
galvaspilsēta. Prāga atrodas Bohēmijas reģiona
centrā Vltavas (vācu valodā - Moldau) upes abos krastos.
Iedzīvotāju skaits: 1,193,270 (1999.gada dati).
2. EKONOMIKA
Lielākā
Čehijas Republikas pilsēta, Prāga ir biznesa un
industriālais centrs, kā arī valsts kultūras dzīves
galvaspilsēta. Mehāniskās un elektriskās ierīces,
motori, ķīmijas rūpniecība,
tekstilizstrādājumi, apģērbs, ādas
izstrādājumu, pārtika un alkohols, kā arī stikla
izstrādājumi - tas viss tiek ražots šeit. Pilsēta ir arī
valsts izdevējdarbības centrs. Sabrūkot komunismam, Prāga
kļuvusi par polulāru tūristu apmeklējuma vietu, uzlabojot pilsētas ekonomiku.
Pilsētā ir efektīva transporta sistēma, ieskaitot metro,
tramvajus un autobusus.
3. INTERESANTAS VIETAS
Viena no
gleznainākajām pilsētām Eiropā, Prāga
dažkārt tiek saukta par simt smaiļu pilsētu. Tā tika
uzcelta plašā ielejā Vltavas upes krastos un uz apkārtnes
kalniem. Upes krastus savieno daudzi tilti, no kuriem pazīstamākais
ir Kārļa tilts, kas būvēts 14.gadsimtā un
vēlāk izgreznots ar svēto statujām. Upes austrumu
krastā atrodas vecpilsēta, kuras ēkas tiek datētas,
sākot ar 13.gadsimtu, un Jaunā pilsēta, kas uzbūvēta
gadsimtu vēlāk. Prāgas tradicionālais centrs ir
bruģētais Vecpilsētas laukums, kuru apjož vēsturiskas
ēkas. To vidū ir 14.gadsimtā celtā Tinas katedrāle,
Pilsētas nams ar slaveno 15.gadsimta pulksteni, kura apustuļus
attēlojošās mehāniskās fugūriņas ik stundu
paklanās skatītājiem, Nacionālā galerija un
18.gadsimtā celtā Sv. Niklausa baznīca. Laukuma centrā ir
piemineklis Janam Husam - 15.gadsimtā dzīvojušajam reliģijas
reformatoram. Šajā rajonā atrodas arī Prāgas
universitāte un Pašvaldības ēka. Jaunajā
pilsētā - vispirmām kārtām biznesa un
industriālajā rajonā - atrodas daudzas sabiedriskas ēkas,
muzeji un bankas. Upes kreisajā krastā atrodas pilsētas
daļa, kuras nosaukums ir Mala Strana jeb Mazā puse - tajā ir
vairākas baroka pilis. Virs šī rajona un pāri visai
pilsētai slejas Hrad?nay pils -
bijusī Bohēmijas valdnieku mājvieta un tagad Čehijas
Republikas prezidenta rezidence. Blakus šai iespaidīgajai būvei
atrodas gotiskā Sv. Vita katedrāle, kurā atrodas daudzu
Bohēmijas valdnieku kapa vietas.
Prāgas
izglītības iestāžu vidū ir Kārļa
universitāte (1348), Centrāleiropas vecākā
universitāte, un Prāgas Tehniskā universitāte (1707).
Pilsētā ir arī daudz mākslas, mūzikas un
profesionālās izglītības skolu, kā arī muzeji,
bibliotēkas un teātri.
4. VĒSTURE
Prāgas
apmetnes tiek datētas, sākot ar 9.gadsmitu, kad te atradās
vairākas Bohēmija pilis. Pilsēta sāka augt un
attīstīties 13.gadsimtā, Bohēmijas karalim Venceslavam I
nodibinot vācu kopienas. Vācu kolonisti ātri
attīstīja pilsētu, uzceļot Altstadt (vecpilsētu)
kā tirdzniecības centru 1232.gadā un, virzoties uz
ziemeļaustrumiem, nodibinot Neustadt (Jauno pilsētu) gadsimtu
vēlāk. Kā Bohēmijas varenās provinces
galvaspilsēta Prāga zēla un plauka, un 14.gadsimtā
kļuva par lielāko Eiropas pilsētu pēc Parīzes.
1442.gadā to ieņēma husīti, taču tās
labklājība un vara auga. Vairāku karu laikā pilsēta
tika ļoti izpostīta, it īpaši Trīsdesmitgadu karā.
1744.gadā Prāga kapitulēja Prūsijas karalim Frederikam
II, kurš Septiņu gadu karā tajā sakāva austriešu armiju.
1848.gadā Prāgu bombardēja Austrijas karaspēks, kurš tika
izmantots, lai apspiestu čehu revolūciju, un 1866.gadā
Septiņu nedēļu karā pilsēta padevās prūšu
armijai. Kad 1918.gadā tika izveidota Čehoslovākijas
Republika, Prāga kļuva par tās galvaspilsētu. Otrā
Pasaules kara laikā no 1939.gada marta līdz 1945.gada maijam
pilsētu okupēja vācu karaspēks, taču pašai
pilsētai pārāk liels ļaunums netika nodarīts. 1968.gadā
pilsēta atkal bija nemierpilns centrs - Prāgas pavasara laikā
padomju armija ielauzās Prāgā un pēc tam notika lielas
demonstrācijas. Prāgā - un īpaši Venceslava laukumā
- notika plašas nevardarbīgas demonstrācijas, kas veicināja
Čehoslovākijas komunistiskā režīma krišanu
1989.gadā. Kad 1993.gada janvārī valsts sadalījās
divās daļās, Prāga kļuva par neatkarīgās
Čehijas Republikas galvaspilsētu. 2000.gadā Prāgā
notika plašas antikapitālisma un antiglobalizācijas aktīvistu
demonstrācijas pret Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku -
organizācijām, kas šajā laikā rīkoja tikšanos
pilsētā.
|
