Riska kapitāls ir vitāli svarīgs jauniem un augošiem uzņēmējiem. Pavisam nesen Latvijā ir izveidots pirmais riska kapitāla fonds mazo un vidējo komersantu finansēšanai, kurā piedalās valsts.

Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmumu pašu kapitālā, kad riska kapitāla kompānija iegulda uzņēmumā naudu, bet pretī saņem uzņēmuma daļas vai akcijas, tas ir, kļūst par līdzvērtīgu uzņēmuma līdzīpašnieku. Ieguldījuma mērķis ir veicināt uzņēmumu straujāku izaugsmi un attīstību. Riska kapitāla fonds līdz ar pārējiem uzņēmuma īpašniekiem uzņemas daļu no uzņēmējdarbības riska, atbilstoši tam arī sagaida paaugstinātu atdevi.

Riska kapitāla ieguldījums uzņēmumā parasti ir uz ierobežotu laiku, tipiski, uz 5-7 gadiem. Pēc šī perioda beigām riska kapitāla fonds parasti mēģina savas daļas vai akcijas pārdot. Gadījumā ja pircējs ir trešā puse (piemēram, uzņēmums kā viens vesels tiek pārdots stratēģiskam investoram, vai citam – lielākam uzņēmumam, vai ārzemniekiem), tad uzņēmuma sākotnējos īpašniekus finansiāli šis darījums neskar – viņiem nav jārūpējas par naudas atdošanu riska kapitālistam. Saņemtā nauda kopā ar riska kapitālista nopelnīto peļņu ir jāmaksā pašam uzņēmējam tikai tādā gadījumā, ja viņš pats nolemj atpirkt daļas no riska kapitāla fonda.

Dažādiem riska kapitāla fondiem ir dažādas prasības par to, kādam ir jābūt uzņēmumam, lai riska kapitāla fonds vispār izskatītu iespēju ieguldīt. Dažiem fondiem, piemēram, ir „nevēlamo” nozaru saraksts – tās ir nozares, kurās strādājošus uzņēmumus fonds neatbalsta. Citi fondi var izvirzīt kādas prasības par uzņēmuma lielumu – piemēram, tik un tik liels minimālais apgrozījums, vai uzņēmumam jābūt tādam, kas jau sekmīgi darbojas vismaz vienu vai divus gadus.

Tomēr pilnīgi visi fondi dos priekšroku uzņēmumam, kura īpašnieki un vadība ir izteikti orientēti uz izaugsmi, sprauž ambiciozus mērķus. Visus fondus interesēs, cik viegli vai grūti pēc dažiem gadiem būs pārdod savas daļas uzņēmumā. Tas būs milzīgs pluss sarunās ar riska kapitāla fondu, ja uzņēmuma esošie īpašnieki paši sev par mērķi būs izvirzījuši uzņēmuma attīstīšanu līdz noteiktai pakāpei un tā pārdošanu pēc tam. Ja vēl uzņēmējs zinās arī potenciālo pircēju un viņa vēlmes, tas būs kā medus maize riska kapitālistam.

Mazo un vidējo komersantu atbalsta fonda (MVKAF) dibinātāji ir Hipotēku un zemes banka (HB) un Norvēģijas - Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonds (NLUAF). Jaunizveidotā fonda darbības mērķis ir papildu finansējuma sniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piedāvājot riska kapitāla investīcijas, ar ko tiek saprasts ieguldījums uzņēmuma paša kapitālā vai ar pušu kapitālu saistīts aizdevums ar mērķi veicināt kompānijas straujāku izaugsmi un attīstību.

Fonda paredzētais lielums ir 5.2 milj. Ls. Lielāko daļu šīs summas - 3.5 milj. Ls, iecerēts iegūt valsts atbalsta programmas Atbalsts mazo un vidējo komercsabiedrību riska kapitālam ietvaros, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus. Bet 1.7 milj. Ls veidos privāto investoru, kā arī HB un NLUF ieguldījums. Pašreiz no fonda pieejamais riska kapitāla finansējums ir tikai 210 tūkst. Ls - pa 100 tūkst. Ls ir ieguldījusi HB un NLUAF, bet 10 tūkst. fonda vadības kompānija SIA Mazo un vidējo komersantu riska kapitāla sabiedrība. Savas darbības laikā fonds iecerējis nodrošināt riska kapitāla finansējumu aptuveni 40 komercsabiedrībām.

Tuvākā gada laikā, sekojot MVKAF piemēram, Latvijā vēl varētu tikt izveidoti trīs līdz četri līdzīgi riska kapitāla fondi. Fonda ietvaros ir iecerēts gūt 12 % peļņu.