KRAUKLIS
 Rupja balss: korrk, rrab, klong.
Valoda:  
Krauklis ķērc: "Brangs, brangs!"  

Mīkla: Kvēpu kulīte, kaula kaseklis.  

Ticējumi: Kraukļi kliedz uz lietu.  
Kraukļi aiznes kākslī tos bērnus, kuri tēvu un māti neklausa.  
Kraukli tauta sauca par meli.  

Parunas: Krauklis nepaliks par lakstīgalu.  
Niknam krauklim nikni bērni.  
Krauklis neaudzina žubīti.  
Kas krauklim medu dos.  
Kraukli baltu nevar nomazgāt.

Kā krauklis krimšķina (Bērzaunes teika)
Krauklis aizlaidies pie nama durvīm, nosēdies uz celma un klausījies, klausījies, vai neiedziedāsies kāds istabā. Tai brīdī saimniece namā kapājusi kaulainu gaļu: "Kram, kram!" Krauklis jokojies pakaļ: "Kram, kram!" Beidzot saimniece izcirtusi no kakla gala krimstalīti (rīkles gals) un izsviedusi pa durvīm sacīdama: "Še, še, krauklīt, kumoss uz kārā zoba, ko nu tik daudz te krimšķini!" Tādēļ vēl tagad kakla krimstalu sauc par "kraukļa kumosu". Krauklis apēdis krimstalu ar gardu muti un pavisam piemirsis, kādēļ īsti nācis; tādēļ arī tikai to "kram, kram" māk.
Kādēļ krauklim melnas spalvas (Zasas teika)
Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur nomesties. Putni nu sprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet, lai viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņu nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet tas viss nekā nepalīdzējis.
No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.
Aiz kalniņa dūmi kūp,  
Kas tos dūmus kūpināja?  
Tur krauklītis gaļu vāra,  
Tas tos dūmus kūpināja.  
K, Mērsrags
 Divi kraukli sazakova  
Ap tū maizes gabaleņu;  
Kai jīm beja nazakaut,  
Nivīns arti namôcēja.  
L, Zvirgzdene
Kraukleits leide leidumeņu,  
Voarna kroave žagariņus;  
I oazeits murkšķinoaja,  
Sav' arkliņu stoadeidams.  
L, Krustpils 
 Krauklis sēd ūzūlā,  
Zaļas acs grūzēdams:  
Vôvereite tērgā brauca  
Zaļajôm komanôm.  
L, Šķilbēni
Uz sākumu