www.smarde.lv
Smārdes lidlauks
Smārdes pagastmāja
Smārdes pagastmāja

Smārdes pagasta padome
"Pagastmāja", Smārde,
Tukuma rajons, LV-3129
telefons: 3192244, fax: 3192243, E-pasts: smarde@one.lv

Vēsture

 

Pirmo reizi vēstures avotos šī vieta minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253.gadā, kad Tukuma novada sastāvā ietilpa  Ozoli, Smārde, Valgums un Kaņieri ar tāda paša nosaukuma ezeriem. Te atrodās arī seno kuršu pilsvietas- Milzkalne un Kaņieri. Šajā pusē atrastas arī vairākas svētvietas un upurvietas.

 

      

Tagadējo Smārdes pagastu veido agrākais Šlokenbekas, Ozolnieku, Cērkstes un Mežkunga pagasts, kuru 20.gadsimta 20.gados apvienojot, izveidoja Smārdes un Milzkalnes pagastus. Tikai pēc abu pagastu apvienošanās 1975.gadā šī teritorija ieguva pašreizējās robežas un nosaukumu.

1905.gada revolūcijas laikos pagasta muižas nav īpaši cietušas. Vienīgi decembra bruņotās sacelšanās laikā Durbes muižā bija apmetušies gan apkārtējo muižu baroni, gan dragūnu nodaļa. Pils bija aplikta ar smilšu maisiem, pārvērsta par tādu kā cietoksni. Pēc nostāstiem melnā sotņa apcietinātos ļaudis turējusi Durbes pagrabos. Nav gan atrasts dokumentāls apliecinājums tam, ka kāds šinīs nemieros būtu nogalināts.

Pirmajā pasaules karā no 1915.- 1917.gadam frontes līnija gāja netālu no Smārdes. 1916.g. rudenī latviešu strēlnieku daļas Smārdes apkārtnē izcīnīja vairākas izlūkrakstura kaujas. Pēc Ziemassvētku kaujām Smārde skaitījās otrā frontes līnija. Strēlnieki mirka Smārdes purvos. Kritušo bija daudz un tie tika apbedīti turpat purvā. Tikai pēc kara tos pārapbedīja Smārdē, Kūdrā, Ķemeros, Slokā.

 

 

 

 

Brāļu kapu komitejas Smārdes nodaļa 1931.g. 17.novembrī no dažādām vietām savāca 38 kritušo karavīru trūdus un pārapbedīja jauniekārtotajos Brāļu kapos Smārdē. K.Zāles veidoto pieminekli kapos atklāja 1936.g. 21.jūnijā. Tā nav vienīgā piemiņas zīme. Pie Valguma- Klapkalnciema ceļa un Jāņukroga atrodas t.s. vācu karavīru kapi, kur kopā apbedīti 35 vācu  un 49 krievu karavīri, bet tekstā uz 1939.gadā uzstādītajiem piemiņas akmeņiem rakstīts:

''Viņi visi mira uzticīgi, pildot pienākumu par savu tēvzemi. Gods viņu piemiņai."

 

1940.- 1941.gads bija traģisks- baiļu laiks. Eiropā jau karoja. Jāņos karš ienāca arī Smārdē. Vispirms ar lidmašīnu dunoņu, tad ar padomju iestāžu rosīšanos. Smārdes saimnieki, bijušie aizsargi sapulcējās Smārdes krogā un nodibināja pašaizsardzības grupu. Nekādas kaujas gan nenotika. Kara gados pa dzelzceļu kursēja vilcieni ar munīciju, kareivjiem un pārtiku. Arī 1944.gada 30.jūlijā Smārdes stacijā stāvēja tukši ešeloni. No dienvidiem parādījās padomju lidmašīnas, lidojot smagi un zemu, tās sāka bombardēt Smārdes staciju. Sākās "elle''. Fronte drīz nostiprinājās pie Smārdes. 13.oktobrī krievi visus, kas nebija paspējuši aizbēgt, izdzina uz Ķemeriem. Vīriešus aizturēja. Viņu tālākie likteņi bija dažādi- citi tika iesaukti Padomju armijā, citi nonāca nometnēs. Tādas ir dažas epizodes no kara dienām Smārdē.

1940.gada zemes reforma praktiski neskāra jaunsaimniecību īpašiekus, jo zemi lielsaimniecībām samazināja līdz 30ha, bet 1945.gadā no 20-30ha un, ja vēl atzina par tautas nodevējiem, ieskaitīja kulaku kārtā, tad atstāja tikai 5-8ha zemes. Lielie valsts nodokļi noveda pie tā, ka daudzi aizgāja no mājām, lai nenonāktu cietumā par nodokļu nemaksāšanu. Sevišķi daudz tukšo māju palika pēc 1949.gada 25.marta deportācijām. Vienlaikus sākās arī kolhozu dibināšana. 1948.gadā Milzkalnes pagastā nodibinājās pirmie pieci kolhozi, Smārdes pagastā 1949.gadā nodibinājās 9 kolhozi. Vēlāk sekoja kolhozu apvienošanās. Līdz beidzot 1991.gadā kolhozs "Nākotne'' pārtapa par agrofirmu "Valgums'', kuru pēc gada izveidoja par paju sadiedrību.

Senākais vēstures piemineklis, kas apskatāms Smārdes pagastā ir Baltijā vienīgā saglabājusies un restaurētā Šlokenbekas nocietinātā muiža, kas celta 15.gs.. Pašlaik tanī apskatāms arī Latvijas Ceļu muzejs.

 

Ievērojami cilvēki pagastā:

Auziņš Ansis - Valsts papīru spiestuves tipogrāfijas nodaļas vadītājs.

Dzimis 1882.gada 17.maijā Milzkalnes pagastā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Padomju laikā bijis Rīgas 6.tipogrāfijas vadītājs.

Miris 1952.gadā.

Baltvilks Jānis - dzejnieks, ornitologs.

Dzimis 1944.gada 24jūlijā Smārdes pagasta ‘'Zīlītēs''. Rakstījis dzejoļus galvenokārt bērniem.

Miris

Feltiņš Imants - fiziķis.

Dzimis 1928.gada 21.oktobrī Smārdes pagastā. Fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1973.g.), kopš 1961.gada LPSR ZA Fizikāli enerģētiskā institūta Pusvadītāju fizikas laboratorijas vadītājs. LPSR Valsts prēmija (1976.g.)

Filholds Juris - inženieris elektriķis, AAM austrumu nodaļas vadītājs.

Dimis 1891.gada 29.jūlijā Cērkstē. Beidzis Mironova komercskolu un tehnikumu, augstskolu Karlsrūē. No 1920 gada dažādos AM amatos. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, dažādiem ārzemju ordeņiem.

Grauds Jānis  - baleta solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, pedagogs.

Dzimis 1904.gada 8.novembrī Smārdes pagasta ‘'Ošlejās''. Beidzis LNO baletskolu 1933.gadā, 1939.gadā papildinājies Parīzē pie O.Preobraženskas un D.Morimes. 1930. - 1961.gadam dejojis Operas un baleta teātrī.

Gulbis Ansis - rakstnieks.

Dzimis 1873.gada 8.decembrī Cērkstes pagastā. Grāmatu izdevējs, literāts, sabiedriskais darbinieks. 1905.gadā Pāterburgā nodibina ‘'Pēterburgas Latvieti'', 1907.gadā izdod žurnālu ‘'Rīts'', 1925.gadā vada ‘'Rīgas Ziņas'' . Raksta stāstus un romānus , romāni- ‘'Oļģerts Silarājs'', ‘'Pēc simts gadiem'', ‘'Fantasti'', ‘'Fantastu mantojums'' u.c.

Miris 1936.gada 13.novembrī, apglabāts Rīgā.

Lejas -Sauss Andrejs - pulkvedis, LU docents.

Dzimis 1895.gada 9.jūnijā Milzkalnes pagasta Šlokenbekas Sudmalu krogā. Mācījies Tukuma komercskolā, studējis komerczinības RPI. 1915.gadā dienē 13. Sibīrijas strēlnieku artilērijā, kopā ar latviešu strālnieku pulkiem piedalās kaujās pie Babītes un Ķekavas. No 1920.gada Latvijas armijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1931.gada armijas ekonomiskā veikala priekšnieks.

1941.gada 14.jūnijā deportēts.

Lukss Valdis (Voldemārs) - dzejnieks.

Dzimis 1905.gada 21.jūnijā Smārdes pagasta ‘'Silniekos''. Dzimis drēbnieka   ģimenē, mācījies Smārdes pamatskolā, beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1937.g.) LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, 1940.gadā uzņemts Rakstnieku savienībā.

Miris 1985.gada 24.jūlijā, apglabāts Rīgā Raiņa kapos.

Mērniece Emīlija - skolotāja, māksliniece.

Dzimusi 1911.gada Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta ‘'Skūteros'', no 1941.gada dzīvo Tukuma pusē, 1952.gadā sāk strādāt par skolas pārzini Milzkalnes pamatskolā, bet no 1961. gada Smārdes skolā. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, izstādēs piedalās kopš 1935.gada, glezno ainavas, portretus, klusās dabas.

Mirusi 1990.gada 18.jūlijā, apglabāta Smārdes pagasta Radziņu kapos.

Vecsīlis Alberts - arhitekts.

Dzimis 1903.gada 8.oktobrī Smārdes pagastā. No 1948.gada LVU Arhitektūras fakultātes un RPI Celtniecības fakultātes pedagogs (no 1968.gada - docents). Viens no izcilākajiem PSRS akustiķiem. Piedalījies akustikas projekta izstrādāšanā Dzintaru koncertzālē, Valsts filharmonijas ēkai, Krievu drāmas teātrim u.c.

Virsaitis Fricis - Latvijas armijas ģenerālis.

Dzimis 1881.gada 15.novembrī Bukaišu pagastā. 1940.gadā atvaļināts vecuma dēļ un pārcēlies no Rīgas uz dzīvi Smārdes pagasta ‘'Virsaišos''. Apbalvots ar Trīszvaigžņu II un III šķiras ordeni, Igaunijas Ērgļa ordeni, Zviedrijas Šķēpa II šķiras ordeni, Lāèplēša Kara ordeni.

1941.gada 14.jūnijā izsūtīts, miris 1943.gada  24.maijā Vjatlagā.

Zīverts Ernests - grafiķis.

Dzimis 1879.gada 5.oktobrī Šlokenbekas muižas ‘'Būmeistaros''. Darbi: vāka zīmējums Raiņa dzejoļu krājumam ‘'Tālas noskaņas zilā vakarā'' (1903.), Raiņa portrets (1905.). Atvaļinājumus pavada Tukumā, radot savus labākos darbus- ‘'Ieliņa Tukumā'', ‘'Pagalmiņš'' (1908.), ‘'Tukums'', ‘'Dārzs ziemā'', ‘'K.Križicka portrets'' (1908.), ‘'G.F.Ivaska portrets'' (1912.), ‘'Vējdzirnavas naktī'' (ap 1915.). Strādājis ofortā, vienkrāsas un daudzkrāsu ksilogrāfijā, zīmējis, gleznojis ar temperu un akvareli. Uzskatāms par vienu no pirmajiem linogriezuma tehnikas aizsācējiem latviešu grafikā.

Miris 1937.gadā apcietinājumā nezināmos apstākļos.

 

© Smārdes pagasta padome, 2008

R&ampI Demo