Artērijas
Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst projām no sirds. Tām ir blīvas, elastīgas sieniņas, tās var izturēt ļoti lielu spiedienu.. Artēriju sienās ir daudz gludo muskuļaudu, tāpēc artērijas var sašaurināties un paplašināties, tādējādi mainot asiņu pieplūdi orgāniem. No artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.
Vairums artēriju ķermenī atrodas dziļi pie skeleta un sadalās mazāka diametra asinsvados, kuriem sienas ir plānākas. Vissīkākās artērijas sauc par arteriolām. Arteriolas sazarojas sīkāk un pāriet kapilāros.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Artēriju veidi
Ķermenī ir dažādu veidu artērijas.
[izmainīt šo sadaļu] Plaušu artērijas
Plaušu artērijās tiek pārnestas asinis, kuras atgriežas no ķermeņa uz plaušām, kurās notiek gāzu maiņa: oglekļa dioksīds tiek apmainīts pret skābekli.
[izmainīt šo sadaļu] Sistēmiskās artērijas
Sistēmiskās artērijas piegādā asinis uz arteriolām, kas pēc tam sazarojas kapilāros, kur notiek gāzu maiņa.
[izmainīt šo sadaļu] Aorta
Aorta ir vislielākais cilvēka asinsvads. Aorta sākas no kreisā sirds kambara. Tā sazarojās sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas.
[izmainīt šo sadaļu] Arteriolas
Arteriolas ir mazākās artērijas, kuras palīdz regulēt asins pieplūdi orgāniem.
|
|
|
|---|---|
| Asinis | Sirds → Aorta → Artērijas → Arteriolas → Kapilāri → Vēnulas → Vēnas → Dobā vēna → Sirds → Plaušu artērijas → Plaušas → Plaušu vēna |
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- arterijas | Medicīnas termins (latviski)
