Emīls Melngailis

Emīls Melngailis (1874- 1954), komponists, diriģents un etnomuzikologs, dzimis 1874.gada 15.februārī Vidrižu pagasta Igates skolā skolotāja ģimenē. Komponists mācījies Igates, Lēdurgas, Raunas un Vecpiebalgas draudzes skolās. No 1887.gada līdz 1893.gadam mācās Rīgas 1. ģimnāzijā. No 1896. līdz 1897.gadam mācās Drēzdenes konservatorijā. No 1898.gada līdz 1901.gadam mācās Pēterburgas konservatorijā, kompozīcijas klasē pie N. Rimska – Korsakova. 1902.gadā iznāk E.Melngaiļa dziesmu krājums Birzīs i norās pirmā burtnīca. No 1904.gada līdz 1920.gadam strādā Taškentas kadetu skolā, kur māca jaunajiem kadetiem vācu valodu. 1920.gadā Melngailis atgriežas Latvijā, kur pievēršas latviešu folkloras vākšanai. 1926.gadā uzraksta baletu „Maija”. 1946.gadā iegūst profesora grādu. Emīls Melngailis mirst 1954.gada 20.decembrī, apbedīts Rīgā, Meža kapos.
E.Melngailis ieņem īpašu vietu latviešu kultūrā ar savu darbu par senās tautas mākslas iekļaušanu profesionālajā mūzikā. Viņš ir gandrīz visu latviešu vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents un organizators, ar paša dibinātu kori daudzos koncertos aprobē savu kora rakstības stilu, ko pārstāv gan tautas melodiju apdares (pavisam ap 250), gan oriģināldziesmas (ap 100). Gados pēc Otrā pasaules kara Melngailis apkopo savu folklorista mūža vākumu – ap 4500 folkloras vienību. Tās tiek publicētas izdevumos „Latviešu dancis” (1949) un „Latviešu mūzikas folkloras materiāli” (1951–1953).
Savā kora mūzikā viņš vairāk nekā jebkurš priekšgājējs respektē latviešu senākās tautas mūzikas specifiku – diatonismu, naturālās skaņkārtas, polifonisku un antifonisku faktūru, modālismu, burdona vairākbalsību. Senākās folkloras satura un formas vērtības vairs nav tikai greznojošs elements, bet pamazām top par jaunrades principiālu pamatu, un reizē ar to Melngailis paver jaunu laikmetu komponistu attiecībās ar folkloru. To viņam garantē folkloras un etnogrāfijas teicamā pazīšana – savā mūžā Melngailis pierakstījis ap 4500 folkloras vienību no gandrīz 1000 teicējiem. To lielākā daļa publicēta viņa sakārtotajos krājumos Latviešu mūzikas folkloras materiāli (I–III, R., 1951–1953). Melngailis komponējis arī baletu, simfoniskus darbus, stīgu kvartetu, solodziesmas, klaviermūziku.
Rezumējot, var teikt, ka Emīls Melngailis ir visizcilākais latviešu folklorists. Savā daiļradē viņš savācis tuvu 5000 tautas dziesmu melodiju.
Darbi
Mūzika skatuvei:
Balets Maija (Turaidas roze) ar komponista libretu, 1926
Instrumentālā mūzika
Simfoniskajam orķestrim:
Simfoniskais tēlojums  Velna rija , 1924
Simfoniskais tēlojums Zilais kalns, 1926
M.Musorgska operas Boriss Godunovs instrumentācija, 1926
Pūtēju orķestrim:
Spēlēju, dancoju
Vadžudancis
Instrumentālā kamermūzika
Stīgu kvartets – Quasi uno quartetto
Klavierēm:
Mazi meti –  Vientulība, Rudens dziesma, Etīde, Elēģija, Pavasara rīts, Menuetto in modo classico, Šopens
Vijolei un klavierēm:
Danči  – Svētku solis, Dižais dancis u.c.
Miniatūras – Menuets, Valsis in fa, Elēģija ,u.c.
Tautasdziesmu parafrazes – Svešā zemē, Nāk rudentiņis, u.c.

Vokālā mūzika
Latvju rekviēms
Nr.1  Pamazām brauciet. – V. Plūdoņa teksts, jauktam korim, 1906
Nr. 2 Pamazām, palēnām. – V. Plūdoņa teksts, jauktam korim, 1912
Nr. 3 Saule riet. – V. Plūdoņa teksts, jauktam korim, 1921
Nr. 4 Pastarā diena. – J. Raiņa teksts, jauktam korim, 1911
 
53 oriģināldziesmas korim a cappella, no tām :
Senatne. – J. Raiņa teksts, jauktam korim, 1904
Mēness starus stīgo. – Aspazijas teksts, jauktam korim, 1906
Daba un dvēsele. – J. Raiņa teksts, jauktam korim, 1921
Sirds tik grūta. – J. Raiņa teksts, jauktam korim, 1921
Rudens. – R. Blaumaņa teksts, jauktam korim, 1921
Betlēme . – J. Poruka teksts, jauktam korim, 1925
Pasaciņa. – Aspazijas teksts, sieviešu korim, 1928
Es skaistu rozīt’ zinu. – Korāļa apdare, jauktam korim, 1933
Jūs bērniņi, nāciet. – Korāļa apdare, jauktam korim, 1933
Tautai.  – A. Pumpura teksts, jauktam korim, 1937
 
224 tautasdziesmu apdares korim a cappella, no tām :
Ar laiviņu ielaidos –  jauktam korim, 1902
Divi sirmi kumeliņi – jauktam korim, 1902
Saulīt’ vēlu vakarāi – jauktam korim, 1902
Tumšas naktis, zaļa zāle – jauktam korim, 1902
Lokatiesi mezu gali – jauktam korim, 1903 -1904
Bārenītes slavināšana – jauktam korim, 1911
Tumša nakte, zaļa zāle (II redakcija) – jauktam korim, 1912
Cekulaina zīle dzied – jauktam korim, 1921
Meita sēde kuražās – jauktam korim, 1921
Rīgas torņa gala zīle – jauktam korim, 1921
Rikšiem bērīti es palaidu – vīru korim, 1902
Man pazuda kumeliņis – vīru korim, 1902
Ai zaļajā līdaciņa – vīru korim, 1914
Bij man vienas rozes dēļi – vīru korim, 1921
Div’ dzelteni kumeliņi – vīru korim, 1921
Strauja upe – vīru korim, 1923
Pieci gadi kalpiņš biju – vīru korim, 1923
Nu ar Dievu ,Vidzemīte – vīru korim, 1923
Tēvs, māmiņa, trešs tautietis – sieviešu korim, 1902
Maza biju , neredzēju – sieviešu korim, 1903 – 1904
Gaismiņa ausa – sieviešu korim, 1948
Kas kaitēja nedzīvot – sieviešu korim, 1951
Aiz kalniņa dūmi kūp – bērnu korim, 1903 – 1904
Cielava, balgale – bērnu korim, 1903 – 1904
Ai zaļajā līdaciņa  – bērnu korim, 1929
Dzeltens manis kumeliņis – bērnu korim, 1929
Rīgas torņa gala zīle – bērnu korim, 1929
Kur tad tu nu biji – bērnu korim, 1929
Ozolīti, zemzarīti – bērnu korim, 1929
 
76 oriģināldziesmas korim tautas mūzikas garā un tautasdziesmu pārveidi ar dainu vārdiem , no tiem:
Dzērājpuisis bēdājās (orģ.) – jauktam korim, 1912
Es pārvedu brāļam sievu  (orģ.) – vīru korim, 1912
Sēju lielu lielu / Rožudārzs ( pārv.) – sieviešu korim ,1922
Rīgā pirku sirmu zirgu (orģ.) – vīru korim, 1923
Jāņuvakars(orģ., ar tdz. meld.) – jauktam korim, 1926
Āži bļāva aplokā (orģ.) – bērnu korim, 1923
Ai, caunīte, vāverīte (orģ.) – bērnu korim, 1923
Svešāi zemē ( tdz. ar orģinālmeld.) – jauktam korim, 1937
Spēlē jel, spēlmani( tdz. ar orģinālmeld.) – jauktam korim, 1944
 
40 oriģināldziesmas balsij un klavierēm, no tām:
Dažu skaistu ziedu . – A. Niedras teksts, 1902
Jau aiz kalniem. – A. Niedras teksts, veltīta Kr. Baronam, 1902
Sīkie pirkstiņi. – J. Raiņa teksts, 1903 – 1904
Zeltītās lapas. – J. Raiņa teksts, 1904
Kā diena bez saules. – R. Blaumaņa teksts, 190? – 191?
Kā zagšus. – R. Blaumaņa teksts, 190? – 191?
Maldi. – K. Skalbes  teksts, 191?
 
56 tautasdziesmas balsij ar klavieru pavadījumu:
Ai, caunīte, vāverīte, 1925
Bij man vienas rozes dēļi,1925
Kur tu augi, daiļa meita, 1925
Lokatiesi, mežu gali, 1925
Ozolīti, zemzarīti, 1925
Tek saulīte tecēdama ,1925
Balta puķe ezerā ,193? 194?
Saule bāra mēnestiņu,193? 194?
Tumša nakte, 193? 194?
 
63 tautasdziesmu pārveidojumi un oriģināldziesmas tautas mūzikas garā  balsij ar vijoles un klavieru pavadījumu:
Ai, caunīte, vāverīte, 1945
Bandinieka rudzi, 1945 – 194?
Ej projām, ledutiņ, 1945 – 194?
Ganiņš, 1945 – 194?
Kas dimd, kas rīb, 1945 – 194?
Tēvis, tēvis, tais’man laivu, 1945 – 194?
 
24 dueti:
Bārenītes slavināšana, 1925
Kur tu augi, daiļa meita ,193? – 194?
Sacīja mani dainu nemākam, 1945 – 194?
Ciemā daiļa sērdienīte, 1945 – 194?
Kūko , mana dzeguzīte, 1945 – 194?
Tumsa nāk, 1945 – 194?
 
dueti ar flautas un klavieru pavadījumu:
Dziesma par rijiņu, 1945 – 194?
Apkūlenu vakarā, 1945 – 194?
 
Dainas balsij un instrumentālam ansamblim ( 1935 – 1947 ):
Ai, eglīt,
Ai galdiņi,
Ai  jaunais diever,
Aiz kalniņa,
Bandinieka rudzi,
Gāju uz avotu,
Mana māte,
Nāk rudentiņis,
Sijā auzas,u.c.
Danči balsij un instrumentālam ansamblim ( 1935 – 1947 ):
Ai, kaimiņu zeltenīte,
Caunas solis,
Cīruļa vedības,
Kuršu solis,
Līvu solis,
Rozes dancis,
Suitu solis, u.c.
 
Folkloristika
Latviešu dancis, 1949
Latviešu muzikas folkloras materiāli:
 I Korsa, 1951,
 II Maliena, 1952
 III Vidiena, Vidzeme, 1953
 
Raksti – apmēram 250.


Datu avots:
www.music.lv
www.liis.lv