Putni pie barotavām

Visbiežākie viesi pie putnu barotavām ir lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie meža strazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk barotavas apmeklē zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.

No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni to apmeklēs. Vislielākā putnu dažādība būs stabili nostiprinātā barotavā, kas atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes. Zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas vai piestiprināta pie nestabilas virsmas, piemērota galvenokārt īstiem "koku" putniem, piemēram, zīlītēm un zaļžubītēm. Ja barotava ir atklātāka, to vairāk apmeklē sugas, kuras labprāt barojas uz zemes, tādas kā melnie meža strazdi un baloži.

Putnu barotavas dažkārt apmeklē Latvijā ziemot palikušie gājputni, kuri parasti pie mums sastopami tikai ligzdošanas periodā, piemēram, sarkanrīklītes un žubītes.

Lauku apvidos, ārpus lielajām pilsētām, it īpaši mežu un lielāku parku tuvumā, putnu barotavas paretam mēdz apciemot gandrīz visas pārējās Latvijā ziemojošo putnu sugas.

Putnu sugas, kas visbiežāk sastopamas pie putnu barotavām  

Foto: Aivars Petriņš

Lielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Tai ir melna galva un balti vaigi, un visa vēdera garumā stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm

Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes, sevišķi ziemā.

Sastopama dažādās mežaudzēs, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, kapsētās, arī viensētās, pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos.

Latvijā ligzdo 400 000 - 500 000 pāru, ziemo 700 000 - 1000 000 putnu.

Foto: Jānis Ķuze

Maza un veikla zīlīte. Koši zilo galvas virspusi aptver balta josla, tai ir zili spārni un aste. Vēdera lejasdaļā šaura tumša svītra. Garums: 11,5 cm

Rudenī un ziemā klejo, veidojot lielus barus.

Sastopama lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā bieži arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem.

Ligzdo 100 000 - 140 000 pāru, ziemo 200 000 - 400 000 putnu.

Foto: Aivars Petriņš

Šai zīlītei ir brūngani pelēka mugura un gaiši pelēcīgi vēders un vaigi. Garums: 11,5 cm

Ligzdošanas laikā sastopama mitros skuju koku un jauktos mežos, rudenī un ziemā - arī citur, parasti bariņos kopā ar citām zīlīšu sugām.

Ļoti līdzīga pelēkajai zīlītei ir purva zīlīte, kas arī mēdz apmeklēt barotavas. Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē–čē–čē” ar uzvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe–lē–kā”), savukārt purva zīlītes sauciens ir ātrs “či–dedededede”.

Latvijā ligzdo 180 000 - 250 000 pelēkās zīlītes pāru, ziemo 300 000 - 400 000 putnu.

Foto: Jānis Ķuze

Neliela, ļoti kustīga zīlīte ar raibu cekulu. Vēderpuse bēša, bet mugura – riekstu brūna. Garums: 11,5 cm

Mēdz veidot barības krājumus.

Sastopama skuju koku, galvenokārt priežu mežos. Pārsvarā vecās audzēs.

Ligzdo 300 000 - 370 000 pāru, ziemo 600 000 - 800 000 putnu. 

Tēviņš. Foto: Aivars Petriņš

Mājas zvirbulis

Neliels, drukns, skaļš un sabiedrisks putns. Tēviņam mugura brūna ar tumšām svītrām, vēders un galvas virspuse pelēka, vaigi  nespodri balti. Mātītes pelēcīgi brūnas, mugura tumši svītrota, aiz acs gaiša svītra. Garums: 14 – 15 cm

Mātīte. Foto: Aivars Petriņš

Barojas galvenokārt uz zemes. Pa zemi pārvietojas lēcieniem. Lidojums taisns un ātrs. Rudenī un ziemā pulcējas baros.

Sastopams pilsētās un dažādās apdzīvotās vietās, dažādās fermās, retāk viensētās, Rīgā arī lielu piemērotu ēku iekštelpās, piemēram, Centrāltirgus paviljonos.

Ligzdo 750 000 - 2 000 000 pāru, ziemo 1 500 000 - 4 000 000 putnu.

Foto: Aivars Petriņš

Pēc izskata līdzīgs mājas zvirbuļa tēviņam, bet mazāks, ar kastaņbrūnu galvas virsu, baltu joslu ap kaklu un melnu plankumu uz vaiga. Abi dzimumi izskatās vienādi. Garums: 14 cm

Rudenī un ziemā pulcējas baros, nereti kopā ar mājas zvirbuļiem.

Sastopams dažādās apdzīvotās vietās lauku apvidū - mazpilsētās, ciematos, viensētās, retāk arī lielu pilsētu nomalēs.  

Ligzdo 150 000 - 300 000 pāru, ziemo 300 000 - 700 000 putnu.

Melnais meža strazds

Tēviņš. Foto: Aivars Petriņš

Tēviņš ir melns, ar orandždzeltenu knābi un acs gredzenu. Mātītes un jaunie putni ir tumšbrūni raibi. Garums: 24–25 cm

Barojas uz zemes, pārvietojas galvenokārt ar lēcieniem.

Mātīte. Foto: Aivars Petriņš

Sastopams dažādos mežos, parkos, dārzos, pilsētu apstādījumos, ziemā uzturas galvenokārt cilvēka mītņu tuvumā.

Līdzīga suga ir mājas strazds (Latvijā ziemo nelielā skaitā), tas ir mazāks, raibāks, ar zaigojošu apspalvojumu, sārtām kājām, bez dzeltenā gredzena ap aci, pa zemi parasti staigā, nevis lēkā.

Latvijā ligzdo 150 000 - 200 000 melno meža strazdu pāru, ziemo 10 000 - 30 000 putnu.

Tēviņš. Foto: Jānis Ķuze

Dižraibais dzenis

Atšķirībā no citiem dzeņiem, tam uz pleciem ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Tēviņiem pakausis sarkans, mātītēm – melns. Zemastes spalvas sarkanas, skaidri nodalītas no pelēki baltā vēdera. Garums: 22–23 cm.

Lidojums viļņveidīgs.

Sastopams dažādos mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skuju koku mežos, kur barojas galvenokārt ar skuju koku sēklām, mēdz ierīkot īpašas "kalves" čiekuru apstrādei.

Līdzīgās sugas ir vidējais dzenis un baltmugurdzenis. Vidējais dzenis ir nedaudz mazāks, ar sarkanu galvas virsu, vēders ar melnām svītriņām, zemastes spalvas rozā. Baltmugurdzenis ir lielāks, mugurpuse šķērssvītrota, bez baltajiem plecu laukumiem.

Latvijā ligzdo 60 000 - 100 000 dižraibo dzeņu pāru, ziemo 100 000 - 200 000 putnu.

Foto: Jānis Ķuze

Dzilnītis

Galvas virspuse, mugura un aste tam ir zilpelēka, bet sāni un astes apakša – brūni. No knābja pāri acij stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm

Veikli kāpelē pa koku stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju (vienīgā suga, kas Latvijā tā dara). Barojas arī uz zemes. Ļoti labprāt apmeklē barotavas un veido barības krājumus, glabājot tos aiz koku mizas.

Sastopams lapu koku un arī jauktos mežos, parkos un dārzos, kur ir lieli koki, piemēram, ozoli.

Ligzdo 40 000 - 100 000 pāru, ziemo 80 000 - 150 000 putni. 

Tēviņš. Foto: LOB

Zaļžubīte

Drukns putns, mazliet lielāks par zvirbuli. Uz spārniem un astes tam ir dzelteni laukumi. Tēviņi dzeltenīgi zaļi, bet mātītes – pelēcīgākas. Garums: 15 cm

Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos.

Sastopams apdzīvotās vietās (arī pilsētās), parkos, dārzos, apstādījumos, kapsētās, retāk mežmalās vai izcirtumos.

Ligzdo 10 000 - 20 000 pāru, ziemo 5 000 - 15 000 putnu. 

Tēviņš. Foto: Aivars Petriņš

Svilpis

Drukns putns ar resnu knābi. Krūtis tam ir spilgti rozā, galvas virsa – melna, bet mugura – pelēka. Mātītes nav tik košas, tām krūtis un vēders ir pelēcīgi. Garums: 15 cm

Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos. Atsevišķos gados novērojamas šo putnu invāzijas.

Sastopams jauktos vai skuju koku mežos, ziemā arī laukos, parkos, dārzos, pat pilsētu apstādījumos.

Ligzdo 160 000 - 210 000 pāru, ziemo 300 000 - 700 000 putnu.

Foto: Aivars Petriņš

Drukns putns ar lielu galvu, masīvu knābi un īsu asti. Garums: 18 cm Parasti uzturas koku galotnes daļā, tāpēc retāk pamanāms. Barojas vai nu kokos, vai nu uz zemes, uzlasot nobirušās sēklas. Pa zemi pārvietojas lēcieniem vai iet, nedaudz izslējies.

Sastopams platlapju un jauktu koku mežos, parkos, augļu dārzos, alejās.

Ligzdo 3 000 - 10 000 pāru, ziemo 100 - 500 putnu.

Papildu informācija:

• LOB izdotās grāmatas „Latvijas lauku putni” (mājas un lauku zvirbuļi, zaļžubīte, dižknābis) un „Latvijas meža putni” (zīlītes, melnais meža strazds, dižraibais dzenis, dzilnītis, svilpis)
• LOB izdotais plakāts - putnu noteicējs "Palīdzēsim putniem pārziemot". (pdf)
• Interneta lapa "Putni Latvijā un pasaulē"

• Kā vērot putnus - aprīkojums, putnu noteikšana, ētika

Šī mājas lapa ir izveidota pateicoties Nīderlandes ārlietu ministrijas un Nīderlandes Karaliskās Putnu Aizsardzības biedrības finansiālajam atbalstam.
© Latvijas Ornitoloģijas biedrība, saturs, noformējums un kartes. © Fotogrāfiju autori, fotoattēli. © M. Strazds, melnbaltie zīmējumi. Dizains: Matīss Kūlis. Materiālu pārpublicēšanas gadījumā saskaņošana ar LOB un atsauce uz lapu obligāta.