Mazais Kurzemes loks
|
|
Liepāja – Grobiņa – Apriķi – Aizpute – Kazdanga – Skrunda – Durbe – Liepāja (karte)
|
|
Maršruts ved cauri vairākām Liepājas apkārtnes mazpilsētām, kurās dzīve rit nesteidzīgi un vēl arvien ir jūtama senatnes elpa. Pilsdrupas Grobiņā un Aizputē liecina par kādreizējo šo pilsētu piederību Livonijas ordenim. Savukārt Latvijas mazākās pilsētas – Durbes – centrs atzīts par valsts nozīmes 16.-19.gadsimta pilsētbūvniecības pieminekli. Apriķu baznīca, ko dēvē par Kurzemes pērli, aiz ārēji pelēkas necilības slēpj bagātīgi kokgriezumiem un gleznojumiem rotātu interjeru. Apskates vērtas ir arī Valtaiķu baznīcas vitrāžas. Kazdangas pils cēli izslējusies parkā, kas ir viens no lielākajiem Latvijā, turklāt dendroloģiski bagātīgs. Skrundas apkārtne piedāvā lieliskas iespējas aktīvai atpūtai Ventas upē, kuras krastos skatāmas gleznainas ainavas un iežu atsegumi.
Mazos ceļotājus Apriķu muzejā mīļi sagaidīs Rūķu mamma, bet Rīgas zoo filiālē „Cīruļi” – to iemītnieki. Piena muzejā Kalnamuižā gan lieliem, gan maziem tiks atklāti piena produktu tapšanas noslēpumi.
|
Grobiņa
|
|
Grobiņas novada tūrisma informācijas punkts,
Lielā iela 76, +371 26490324, grobinatic@inbox.lv www.grobinaturisms.lv
twitter.com/grobinaturisms
www.youtube.com/user/Grobinaturisms
|
|
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, šodien Grobiņas novada centrs. Grobiņa (kuršu valodā: Gruobīns - skābaržu mežs) ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā - kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā. Skandināvi šeit izveidoja Latvijai un arī Ziemeļeiropai pilnīgi jaunu sadzīves formu: pirmpilsētu jeb protopilsētu, šeit dzīvoja vairāki tūkstoši iedzīvotāji, līdzīgi citām tālaika Eiropas lielpilsētām. Ne velti līdzās Islandes vikingu parlamenta laukumam Tingveliram, vikingu tirdzniecības centriem Birkai un Hovgārdenai Zviedrijā, vēl pieciem lieliem skandināvu centriem Dānijā, Vācijā un Norvēģijā Grobiņa šobrīd pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, seriālā nominācijā „Vikingu laika monumenti un vēsturiskas vietas”. Vikingu laika liecības Grobiņā redzamas vēl šodien!
|
Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem
Grobiņas ordeņa mūra pils būvēta 14.gs. pirmajā pusē, iespējams, jau 13.gs.vidū būvētas vācu koka pils vietā. Pēc 14.gs.pils paplašināta. Ap to 17.gs.izveidoti četri vizuāli ievērojami zemes bastioni. Senas leģendas un nostāsti vēstī, ka reiz Grobiņas pils bijusi ļoti skaista un bagāta. Zem pils esot bijušas divas apakšzemes ejas: viena vedusi uz baznīcu, otra - uz Iļģu kapiem. Šai pilī reiz dzīvojis kāds bruņinieks, kam bijusi ļoti skaista meita. Pils īpašnieks izprecējis savu meitu kādam dižciltīgam jauneklim, bet meitenei jauneklis neesot paticis. Bruņinieks ar saviem padotajiem bijis sirotājs. Sagūstītos vaņģiniekus viņi sūtījuši visgrūtākos darbus darīt. Nepaklausīgie vaņģinieki turēti apakšzemes ieslodzījumā. Reiz starp atvestajiem vaņģiniekiem bijis kāds jauns, skaists puisis, kas negribējis pakļauties. Viņu ieslodzījuši vienā no apakšzemes pagrabiem. Jaunajai kundzei jauneklis iepaticies, un viņa nolēmusi viņu glābt. Drošsirdīgā sieviete aizvedusi jaunekli pa apakšzemes ejām uz Iļģu kapiem. Jauneklis izglābies, bet jauno kundzi nežēlīgais tēvs un vīrs ieslodzījuši un dzīvu iemūrējuši kādā no pils apakšzemes ejām. Cilvēki stāsta, ka vēl tagad laiku pa laikam Grobiņas pils apkārtnē dzirdami sievietes vaidi, kas nākot no apakšzemes.
Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns)
Domājams, ka šeit atradusies kuršu „Jūrpils”. Pilskalns apaudzis ar kokiem, te aug 23 skābarži. Kalns paceļas 5m virs ūdenskrātuves līmeņa. Šeit atrastas 9.-11.gs. senlietas, taču pilskalns apdzīvots arī vēlāk. Pie pilskalna konstatēta apmēram 5-6 ha liela senpilsētas vieta. Mistiskā Seeburg („Jūrpils”) 854.gada aprakstā Svētā Anskara dzīve (Vita sancti Anscari) min Hamburgas–Brēmenes arhibīskaps Rimberts. Šajā sacerējumā viņš vēsta par zviedru karaļa Olava iekarojumiem Kursā un Apolē (Apulia) tagadējā Lietuvas teritorijā, kur, tāpat kā Grobiņā, dzīvojusi baltu cilts kurši jeb kūri.
Ap Grobiņas pilskalnu (Skābarža kalnu) un Grobiņas viduslaiku pili ir izveidotas labiekārtotas pastaigu takas un skatu platformas, objektu apmeklētāji var doties nelielā pastaigā, izzinot vēsturiskās liecības un izbaudot Dzirnavu dīķa romantisko ainavu.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Grobiņas arheoloģiskais komplekss sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. – 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg („Jūrpils”) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir autentisks un ļoti labi saglabājies, galvenokārt, vikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums parāda, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā.
Grobiņas pilsētas promenāde
Grobiņas pilsētā ir dažādi vēsturiski un no jauna izveidoti tūrisma un apskates objekti. Viens no tiem ir Grobiņas pilsētas promenāde.
Promenādi Grobiņas novada pašvaldība ir veidojusi ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma atbalstu. Grobiņas pilsētas promenāde atrodas pašu grobiņnieku, pilsētas viesu iecienītā Grobiņas pilskalna apkārtnē, iekļaujot ūdenskrātuvi, kurā iespējams makšķerēt, doties izbraucienos ar laivu, kā arī vienkārši labi pavadīt brīvo laiku, baudīt dabas pārvērtības gadalaikos un atpūsties pēc pastaigas pa pilsētu. Promenādē ir uzstādītas plāksnes ar citātiem no Zentas Mauriņas un Raiņa darbiem, kuri pastaigu padara vēl interesantāku. Grobiņas promenāde ietver 10 skatu vietas ar soliņiem. No skatu vietām paveras skaista ainava uz Grobiņas pilskalnu, ūdenskrātuvi un viduslaiku pilsdrupām. Ainaviskā atpūtas vieta pulcē daudzus kāzu, kristību un citu svētku atzīmētājus.
Grobiņas evaņģēliski luteriskā baznīca
Pirmā baznīca pilsētā celta 1560.gadā,. Pēc tās sabrukšanas, iepretim pilskalnam 1596.gadā uzcelta jauna baznīcas ēka, kas nodegusi vai nodedzināta 1659.gadā zviedru iebrukuma laikā. Tagadējais mūra dievnams celts hercoga Jēkaba laikā, kad hercogs dzīvojis Grobiņas pilī. 1660.gadā uzsākta baznīcas būvniecība. Baznīca iesvētīta 1664.gadā un atjaunošanu piedzīvojusi 1892.gadā.
Piemiņas akmens Latvijas kara flotes izveidotājam un komandierim Arhibaldam Pēterim Teofilam Keizerlingam (1882-1951) Grobiņā
Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis. Viņam bija liela loma Latvijas Kara flotes izveidošanā.
Natura 2000 Vītiņu pļavas Grobiņas novadā
Vītiņu pļavās izmitinātas savvaļas govis un zirgi. Vītiņu pļavas ir unikālas, ar lielu aizsargājamo augu un dzīvnieku daudzveidību. No pļavām paveras lielisks skats uz Liepājas pilsētas panorāmu. Vītiņu pļavu apskate gidu pavadībā.
+371 29577924
Vēja parks Grobiņas novadā
„Vēja parkā” ir 33 vēja ģeneratori. Tobrīd lielākais vēja ģeneratoru parks Baltijā nodots ekspluatācijā 2002. gada novembrī. Apakšstacijas "Grobiņa" tuvumā uzstādītie vēja ģeneratori darbojas ar jaudu 600 kW katrs, viena ģeneratora kopējais augstums ir 77 metri. Kopējā "Vēja parka" jauda, ja vēja ātrums sasniedz 13 metrus sekundē, ir 19,8 megavati.
Kokaudzētava „ĪVE”
Kokaudzētava izveidota 1994. gadā kopumā 18h platībā, no kuriem 3 500m2 platības aizņem siltumnīcas. Kokaudzētavas pamatvirzieni ir dekoratīvo koku un krūmu, kā arī meža stādāmo materiālu audzēšana. Pašreiz kokaudzētavas piedāvājumā ir ap 350 dažādu sugu un šķirņu dekoratīvo stādu un 400 tūkstoši egļu stādu mežu atjaunošanai. Ar iepriekšēju pieteikšanos, tiek piedāvātas ekskursijas interesentu grupām.
Grobiņa, Grobiņas novads,
+371 29542108
|
|
|
|
Tūrisma informācija Durbē,
Skolas iela 5, +371 29360509, daira@durbe.lv www.visitdurbe.lv
|
|
Durbe ir sena un īpatna kultūrvēsturiska vieta. Tā pirmo reizi rakstos minēta jau 1230.gadā. 13.gadsimtā garām Durbei veda senais karaceļš no Prūsijas gar jūrmalu caur Kuldīgu uz Rīgu. Lai šo ceļu padarītu drošāku, vācu ordenis 1263.gadā te uzceļ Durbes pili, kas ir tipiska apmetnes pils. Pamazām ap Livonijas ordeņa pili veidojās pilsēta - tirgotāju un amatnieku apmešanās vieta. Durbe strauju uzplaukumu piedzīvoja Kurzemes hercogu valdīšanas laikā. Taču 1701.gadā, Zviedru kara laikā, pils un tās apkārtne tika izpostīta. Tagad Durbes pilskalnā var apskatīt pils divu sienu fragmentus.
18. gs. Durbes pilsēta panīka, arī iedzīvotāju skaits samazinājās. Arī šobrīd tā ir Latvijas mazākā pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā. Pašlaik pilsētā dzīvo apmēram 500 iedzīvotāju. Durbes pilsētas centrs ir Valsts nozīmes 16.- 19. gs pilsētbūvniecības piemineklis.
Pilsētas vecākā ēka ir Durbes baznīca, celta 1651. gadā. Tā ir iekļauta Latvijas valsts
aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Ap baznīcu saglabājies laukakmeņu mūra žogs. Ēka
nav būtiski pārbūvēta, interjerā daudz oriģinālu detaļu - 18. gs. sākuma baroka stila
kancele un altāris ar koka skulptūrām un akanta lapu vijumiem, manierisma stila griestu
lustra. Baznīcas tornī izveidota neliela ekspozīcija par dievnama vēsturi.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš +371 29238037.
Durbes ezers ir viens no lielākajiem un ainaviski bagātākajiem ezeriem Liepājas
apkārtnē. Tā platība ir 670,5 ha, vidējais dziļums 1,5 m. Ezera ziemeļaustrumu teritorijas
palienu pļavas ir iekļautas NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Ezera
austrumu krastā atrodas Līgutu parks un muižas ansamblis. Parkā ir dižkoki, kā arī ērtas
atpūtas vietas piknikam.
Ar Durbes vārdu saistīta viena no spožākajām lappusēm 13. gs. Baltijas tautu brīvības
cīņās. Šeit 1260. gada 13. jūlijā notika vēsturē zināmā Durbes kauja starp vācu Livonijas
ordeņa apvienoto karaspēku un žemaišiem, kuru pusē pārgāja arī ordeņa karaspēkā
iesauktie kurši. Šajā kaujā ordeņa karaspēks tika pilnībā sakauts un iznīcināts. Žemaišu
uzvaras piemiņai Durbes pilskalnā uzstādīta piemiņas zīme. 2010. gada 10. jūlijā Durbē
svinēja kaujas 750 gadu jubileja. |
Dunalka
|
|
Dunalkas muižas komplekss |
|
Dunalkas muižas senais nosaukums ir Dubenalken, un tā Durbes upes kreisajā krastā sākta veidot 16.-17.gs. mijā. Kompleksā ietilpst muižas ēka ar mūra žogu apkārt, jaunā dzīvojamā ēka, zirgu stallis un muižas klēts. Te atrodas piemineklis Andrejam Spāģim (1820-1871) - publicistam un jaunlatviešu kustības dalībniekam. Muižas parkā apskatāmas Dunalkas pilsdrupas (16.gs.) , bet Dunalkas pagasta muzejā – novadpētniecības ekspozīcija.
„Danči”, Dunalkas pagasts, Durbes novads, +371 27840820, +371 29782072
|
Vecpils
|
|
Ilmājas luterāņu baznīca
|
|
1626.gadā celtā baznīca sākotnēji bijusi no koka. 1726.gadā muižnieks fon Rappe baznīcu nodeva katoļiem, un tikai 1782.gadā, pēc ilgas prāvošanās, baznīcu atguva luterāņu draudze. Zināms, ka mūra baznīca uzbūvēta 1742.gadā. Interesanti, ka Ilmājas baznīcā bijis altāris, kas darināts pēc slavenā arhitekta Rastrelli meta; tas bijis paredzēts Rundāles pilij, bet nonācis Jelgavas pilī. Kad pēdējais hercogs Bīrons Jelgavas pils kapelu pārbūvēja, altāri atdeva Ilmājas baznīcai. Rastrelli zīmētā altāra oriģinālmets glabājas Vīnes Albertinas muzejā.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš +371 26419642
Vecpils katoļu baznīca
Vecpils (agrāk Altenburg) ir trešā vecākā katoļu draudze Lejaskurzemē. Dievnams celts 1700.gadā no laukakmeņiem, ar dakstiņu jumtu un vienu torni. Velvju griesti veidoti no neēvelētiem dēļiem un grīda no dedzinātām māla plāksnēm. Baznīcā ir trīs altāri, kas būvēti dažādos laikos. Tos rotā svētbildes un kokgriezumi. Dažādiem kokgriezumiem rotātas arī ērģeles un „kungu” krēsls.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš +371 29164082
Vecpils pilskalns
Skaists, kokiem apaudzis paugurs atrodas tieši pretī baznīcai. Tā austrumu daļa ir 24 m augsta, plakanā virsma jau agrāk izmantota kā apbedījumu vieta. 13.gadsimtā te esot atradusies Mārkaišu pils - viena no stiprākajām kuršu pils svētvietām, nocietināta ar grāvju un uzbērumu sistēmu. Pils pārcieta vairākkārtējus Vācu krusta karotāju iebrukumus 13.gs. vidū, tomēr 1263.gadā Zobenbrāļu ordenis sagrāva pili. Pils zemes slānī atrasti ieroči, misiņa lietas un daudz ogļu. Leģendu apvīts Vecpils pilskalns ir avota dēļ, kurš atrodas pilskalna rietumu sānā 11 metrus virs pakājes. Nostāsti vēsta, ka avotā guļot nogremdēts naudas šķirsts, kurš skanot, kad ar kārti bakstot. Laimes meklētāji no tālām vietām braukuši avotu rakt.
Dižlāņu muiža un parks
Muižas komplekss būvēts 19.gs., tā arhitektūrā saskatāmi neogotikas elementi. Galvenajā fasādē virs ieejas apskatāms Keizerlingu dzimtas ģerbonis. Interjerā saglabājušās koka kāpnes ar kokgriezumiem margās un koka griesti. Tagad kungu mājas telpās darbojas skola.
Pie muižas atrodas parks, tā dienvidu daļā atrodas divi prāvi dīķi. Dokumenti vēstī, ka parkā esot vairāk kā 30 eksotisku koku un augu sugu.
+371 29243928
|
Aizpute
|
|
Aizputes tūrisma informācijas centrs
+371 29623284, +371 634 48880, aizpute.tic@apollo.lv www.aizputesnovads.lv
|
|
Pilsēta dibināta 1249.gadā, tad sākta arī vācu Livonijas ordeņa pils celtniecība, taču kā apdzīvota vieta tā pieminēta jau daudz agrāk. Pilsētas tiesības Aizputei piešķirtas 1378. gadā. 13. gadsimtā reizē ar visu Kurzemi arī Aizpute nonāca vācu iekarotāju pārziņā, un drīz vien ordeņa mestrs Dītrihs fon Greningens iepretī kuršu pilij Tebras kreisajā krastā licis celt savu akmens pili. 14. un 15. gadsimtā Aizpute bija Latvijas ievērojamāko pilsētu vidū.
Mūsdienās citu Latvijas pilsētu vidū Aizpute izceļas ne tikai ar savu vēsturi un daudzajiem arhitektūras pieminekļiem, bet arī ar latvisko vidi, kas pēdējos gados kļūst arvien sakoptāka. Aizputē apskatāms Novadpētniecības muzejs, mākslas galerija „Mētras māja”, kur regulāri notiek mākslas izstādes, Valdas Jēriņas leļļu kolekcija, Sv.Jāņa baznīca, Akmens tilts pār Tebras upi, pilsētas centrs, kas, pateicoties vēsturiskajai koka apbūvei, ir iekļauts Valsts Nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā.
Livonijas ordeņa pilsdrupas. Saskaņā ar Helmsa hronikas datiem, pils būvniecību 1249.gadā uzsāk ordeņmestrs Dītrihs fon Greningens. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20.gs. 70.gadu vidum tā vēl bija apdzīvota. Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vecpilsētas koka aobūves ansamblis. Koka apbūve, kas atrodas trīsstūrī starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielām, saglabājusies no 19.gs. 2.puses un 20.gs. sākuma. Vecpilsētas apbūve ir valsts nozīmes koka pilsētbūvniecības piemineklis, kas iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
Misiņkalna dabas parks. Misiņkalns ir pilsētas augstākā vieta - 95.4 m virs jūras līmeņa. Parks izveidots 20.gs.30.gados. Parks ir iemīļota aizputnieku pastaigu vieta; te atrodas arī Misiņkalna mototrase, kurā notiek Latvijas mēroga sacensības motokrosā.
Pilsmuižas ēku komplekss:
Ūdensdzirnavas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, tās celtas 18.un 19.gs. mijā. Tepat apskatāms arī Tebras ūdenskritums.
Muižas alus darītava celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas pilsmuižas saimniecības ēkas. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pils krogs celts 19.gs. vidū, un tas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Baznīckalns un Doma baznīca. Baznīca celta 1254.gadā vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili Beidu. Baznīca daudzkārt pārbūvēta, pašreizējā izskatu ieguvusi 1860.gadā. Šī ir viena no vecākajām baznīcas ēkām Kurzemē, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Līdz 16.gs. tajā sludināta katoļticība, vēlāk ēka pārgājusi evanģēliski luteriskās draudzes valdījumā.
Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20.gs. sākumā un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Fabrikā līdz 1.Pasaules karam gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, te darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču,atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Fabrika ir lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Mūsdienās fabrikas ēkā joprojām ir ražotne – te izgatavo atslēgas un būvapkalumus.
Sinagoga. Ēka celta 18. gs. un kā sinagoga darbojusies līdz 2. Pasaules kara beigām. 1955. gadā tā pārveidota par kultūras namu.
Māra Lindes košumdārzs. Iespēja apskatīt daudzus eksotiskus un retus augus. Apmeklējumu pieteikt iepriekš: + 371 26017426
Ebreju kapi. Pēdējie apbedījumi tajos veikti 20.gs. 30.gados.
Represēto piemiņas aleja, piemiņas akmens. Liepu un ozolu aleja, kas 1942.gadā tika dēstīta to 50 aizputnieku piemiņai, kuri tika deportēti uz Sibīriju, atjaunota 1989.gadā, kad te tika uzstādīts arī piemiņas akmens.
|
Cīrava
|
|
Tūrisma informācija Cīravā
+371 27878004, janis@udensputni.lv
|
|
Cīravas kā apdzīvotas vietas vēsturi var sākt skaitīt ar 6.gs. pirms Kristus dzimšanas. Par to liecina atrakto Dārznieku senkapu saglabātās liecības- urnas ar dedzinātiem kauliem, kas apliecina senprūšiem un kuršiem radniecīgas tradīcijas.
Rakstos Cīravas vārds minēts 1253. gadā. Vārds "Cīrava" kuršu valodā apzīmējot strauju pagriezienu, virzienu maiņu, un to dara Durbes upe Cīravas centrā. Gadsimtu gaitā Cīravā bijuši vairāki pilskungi, tomēr allaž te bijusi aktīva saimnieciskā dzīve, un ļaudis ir pratuši gan smagi strādāt, gan gūt prieku no darba augļiem. Arī mūsdienās cīravnieki augstu novērtē pagasta kultūrvēsturisko mantojumu un ar prieku parāda to saviem viesiem.
|
Kalvene
|
Tāšu - Padures muižas pils
|
|
19.gs. sākumā celtā Korfu dzimtas pils 1852.gadā pāriet Kaizerlingu dzimtas īpašumā un kalpo kā grāfa medību pils. Tā ir izcils vēlīnā klasicisma paraugs un senāk kalpojusi viņam kā vasaras mītne. Ēkas fasāde ir atdzīvināta ar pusapaļas formas logiem, galvenajai ieejai ir sfērisks pārsegums, ko balsta kolonnas un saglabājušās arī masīvās ozolkoka durvis. Dārza fasādē ir kolonnas un skaista akmens terase. Arī iekštelpās saglabājušies vairāki senā interjera apdares fragmenti. Pie pils ir plašs parks, kurā aug vairāki svešzemju koki. Šobrīd Tāšu - Padures muižas pils ēkā atrodas Kalvenes pamatskola.
Kalvenes Zoo „Cīruļi” ir Rīgas Zooloģiskā dārza filiāle, kur lieliem un maziem apmeklētājiem ir iespēja vērot lāču rotaļas un plēsīgo putnu treniņus, aplūkot vilku ģimeni, lūšus, meža cūkas, lielāko nebrīvē turēto kiangu (Ķīnas zirgu) ganāmpulku pasaulē, Latvijas zilās govis un citus mājdzīvniekus, atrast reti sastopamo koku vardi un sadzirdēt tās dziesmu, kā arī vērot visu no skatu torņa. Zoo “Cīruļi” ir lieliska vieta ģimenes un skolēnu grupu atpūtai!
+371 26527549, +371 29386963
|
Apriķi
|
|
Apriķu baznīca
|
|
Precīzas ziņas par Apriķu baznīcas celšanas gadu nav saglabājušās, bet dokumentos tā pirmoreiz minēta 1640.gadā.
Apriķu baznīcas interjers bagātīgi rotāts ar kokgriezumiem un gleznojumiem, kuros dominē zilā un baltā krāsa, bet atsevišķas detaļas ir zeltītas. Interjeru vēl greznāku padara griesti. Tos rotā starp mākoņiem izvietotas tikumus attēlojošas alegoriskas figūras - taisnība, piesardzība, cerība un citas. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18.gs. mākslinieks Rode.
Apriķu baznīcas interjers ir viens no izcilākajiem baroka un rokoko stila paraugiem Latvijā, kas pārsteidz ar savu krāšņumu. Dievnams tiek dēvēts par Kurzemes baznīcu lepnumu, par Kurzemes pērli, par augstas klases tautas mākslas darbu, jo vēstures materiāli liecina, ka Apriķu baznīcas būves darbos piedalījušies kuršu mālderi, vietējie namdari un kokgriezēji.
Kopš 1967. gada Apriķu baznīca iekļauta Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā.
+371 29683033, +371 26811417
Apriķu muiža un muzejs
Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies 18. gadsimtā. Muižā šobrīd atrodas Apriķu pamatskola un Apriķu novada muzejs, kura ekspozīcija vēsta par novada senvēsturi, Lažas pagasta ievērojamākajiem apskates objektiem un novada muižas un muižnieku dzīvesveidu. Līdztekus senajām lietām muzeja pažobelēs labi iejutušies arī vairāki simti rūķu.
Balvas „Lielais Jēkabs" ieguvējs kā labākais piedāvājums ģimenēm Kurzemē 2009.
|
Kazdanga
|
Kazdangas tūrisma informācijas centrs
Jaunatnes gatve 1, +371 29103813, kazdanga.tic@inbox.lv www.kazdangaspils.com
|
|
Kazdangas muižas apbūve un parks
Klasicisma stila pils un citas muižas ēkas celtas 19.gadsimta sākumā. Vietas nosaukums, kā vēstī nostāsti, cēlies no tā, ka, ceļot pili, tajā iemūrēts kazlēns. Pils saimnieka barona Manteifeļa dzimta cēlusies no bīskapa suņu piķiera, kurš bijis spiests apprecēt pavestu vietējo meiteni, un Kazdangu pārvaldījuši 14 paaudzēs. Kazdangā ir saglabājušās vairākas muižas apbūves ēkas, ievērojamākā no tām ir muižas zirgu stallis. Šobrīd tur atrodas tūrisma informācijas, izglītības un kultūras centrs, kur regulāri tiek rīkotas izstādes un dažādi pasākumi, ir iespēja iznomāt telpas semināriem, konferencēm un saviesīgiem pasākumiem.
Barona Manteifeļa 19.gadsimta beigās ierīkotais parks ir ne tikai lielākais Latvijā, bet arī viens no dendroloģiski bagātākajiem un vecākajiem.
+371 634 97017, +371 29103813
|
Skrunda
|
 |
Tūrisma informācija Skrundā
Raiņa iela 11, +371 633 50461, zane.eglite@skrunda.lv www.skrundasnovads.lv
|
|
Skrunda reiz bijusi Kuršu zemju austrumu robeža pie Ventas. Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253.gadā, bet 1368.gadā Livonijas ordenis te uzcēlis Skrundas pili, no kuras mūsu dienās saglabājusies tikai pils vieta pilskalnā, kur atrodas skaists parks un estrāde. Par nesenākiem vēsturiskiem notikumiem liecina Skrundas baznīca un muižas ēka.
Skrunda ir viena no Latvijas jaunākajām pilsētām – pilsētas tiesības tā ieguvusi 1996.gadā. Padomju laikos Skrundā vairāk kā 30 gadus darbojās PSRS armijas tālās darbības radio lokators, kas 1995.gadā tika uzspridzināts.
Skrundai un visam novadam cauri vijas Venta, veidojot skaistas ainavas.
|
|
|
Kuršu ķoniņu krēsli
2003.gadā, atzīmējot Skrundas 750.gadadienu kopš tā pirmo reizi minēta vēstures avotos, Skrundas pilskalnā, Ventas krastā, uzstādīti koktēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas kuršu ķoniņu Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa krēsli.
|
|
|
|
|
Memoriālais vagons
Vagons ir tieši tāds, kādos uz Sibīriju no Skrundas tika aizvesti simtiem pilsētas iedzīvotāju. Tas atrodas uz rezerves sliedēm pie Skrundas dzelzceļa stacijas un pie tā ir piemiņas plāksne komunistiskā genocīda upuriem. Līdzās ir piemiņas akmens uz Sibīriju izsūtītajiem iedzīvotājiem.
|
|
|
Lēnu baznīca
Katoļu dievnams ar diviem torņiem un velvētiem griestiem celts 1756.gadā Ventas krastā. Baznīcā apskatāmi mākslinieciski vērtīgi biktssoli un 18.gadsimta beigās būvētas ērģeles. Dievnama pagrabā atrodas divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti.
|
|
Oskara Kalpaka piemiņas vietas
Skrundai bija nozīmīga vieta Latvijas brīvības cīņās 1919.gada janvārī. Te notika viena no izšķirošajām kaujām, kura tuvināja Latviju brīvībai un neatkarībai. Skrundā uzstādīts Piemineklis par godu pulkveža Oskara Kalpaka vadītā karaspēka uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā 1919.gada 29.janvārī. Tā bija pirmā uzvara pēc nemitīgas atkāpšanās un deva karavīriem ticību saviem spēkiem.
Nīkrāces pagasta Lēnās izveidota piemiņas siena par godu 1919.gada Brīvības cīņām.
Klinšu atsegumi Ventas krastos
Nīkrāces pagastā Ventas krastos izveidojušies līdz 20 m augsti dolomīta un smilšakmens klinšu atsegumi, veidojot izcilas ainavas. Gobdziņu klintis ir vienas no ainaviskākajām Kurzemē. To pakājē atrodas 26 m garā Gobdziņu ala, kas ir otra garākā ala Kurzemē.
Gan klinšu pakājē, gan pa to virsotni iet taciņas, no kurām paveras ļoti skaisti skati.
|
|
|
Upenieku pilskalns
Ar mītiem un nostāstiem apvītais, āderēm un enerģētiskiem akmeņiem apveltītais Upenieku pilskalns savu atrašānaš vietu jau no neatminamiem laikiem ir atradis Nīkrāces pagastā. Pilskalnā esot tādas āderu vietas, kas nemainās, un tādas, kas kosmisku spēku ietekmē nepārtraukti mainās.
|
|
|
|
|
Valtaiķu baznīca
Baznīca celta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar rokoko elementiem. Baznīcā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi - I. L. Eginska 1833. gada veidotā altāra glezna „Golgāta" un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc V. Purvīša skicēm. Viena loga izveidošana izmaksāja 700 zelta rubuļus; salīdzinājumam - viena govs maksāja 3 zelta rubuļus.
Laidu pagasts, Kuldīgas novads, +371 29369544 |
Muzeji un kolekcijas, kultūra, māksla
Dunalkas vēstures krātuve, "Klētis", Dunalkas pagasts, Durbes novads,
+371 29927394
Aizputes novadpētniecības muzejs, Skolas iela 1, Aizpute, Aizputes novads,
+371 29623284, +371 634 48880, aizpute.muzejs@apollo.lv
Muzejs atrodas Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 19.gs beigās. Muzejā skatāmas 7 pastāvigas ekspozīcijas, kas
netradicionālā veidā vēsta par pilsētas vēsturi gadsimtu lokos, sporta, saimniecisko un skolas dzīvi, bet lauku
sētas ekspozīcija vedina domāt par vecvecmāmiņu un vecvectētiņu tikumiem un sadzīves paradumiem. Muzeja
izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.
Mākslas galerija "Mētras māja", Pasta 1a, Aizpute, Aizputes novads,
+371 29545975, +371 634 48413, www.metra-a.lv
Valdas Jēriņas leļļu kolekcija, Katoļu iela 1, Aizpute, Aizputes novads,
+371 29761928, +371 634 48533
Kolekcijā apskatāmas vairāk kā 400 tematiski dažādi tērptu lellīšu.
Te skatāmi gan Boju meža muzeja ekspozīcijas, gan ir iespēja aktīvi iesaistīties izzinošās spēlēs brīvā dabā,
atklājot dažādus dabas noslēpumus un izdzīvojot interesantus piedzīvojumus. Kazdangas pils muzejs glabā
interesantas liecības par barona Manteifeļa dzimtas vēsturi un saimniekošanu Kazdangā, Kazdangas
tehnikuma darbību un Kazdangas parka koku bagātību.
Apriķu muiža un muzejs, Apriķu muiža, Lažas pagasts, Aizputes novads,
+371 29184684, rukisaina@inbox.lv padomelaza@inbox.lv
Muižas apbūves broka ansamblis veidojies 18.gadsimtā. Muižā šobrīd atrodas Apriķu pamatskola un Apriķu
novada muzejs, kura ekspozīcija vēsta par novada senvēsturi, Lažas pagasta ievērojāmākajiem apskates
objektiem un novada muižas un muižnieku dzīvesveidu. Līdztekus senajām lietām muzeja pažobelēs labi
iejutušies arī vairāki simti rūķu.
Latvijas Piena muzejs, Sieksāte, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads,
+371 26518660, pienamuzejs@pienamuzejs.lv www.pienamuzejs.lv
1985.gadā Liepājas Piena kombināta direktors Mārtiņš Sesks izveidoja toreiz sauktajā Sieksātes pilī
Pienrūpniecības muzeju, izvietojot plašu ekspozīciju, tajā skaitā arī sava tēva - Žaņa Seska iegūto
apbalvojumu no Anglijas karalienes par Labako sviesta eksportu. Šobrīd Piena muzejs ir atjaunots
un atjaunotā ekspozīcija izvietota divās ekās. Piena muzejā dzirdēsiet stāstu par pienu, varēsiet slaukt
govi, mašinēt pienu un kult sviestu.
Zentas Mauriņas piemiņas istaba, Lielā iela 84, Grobiņa, Grobiņas novads,
+371 26191522, +371 634 90416, zmaurina@grobinasnovads.lv
Laikā no 1898. līdz 1921.gadam šeit dzīvojusi Zenta Mauriņa (1897.-1978.), rakstniece un literatūras
vēsturniece, starptautisko apbalvojumu laureāte. Apmeklētājiem piedāvājam ekskursiju piemiņas
istabās, noskatīties R.Rikarda veidotu filmu "Baltā spīts", filmu "Aspazija"; skolēniem - muzejstundas
ar ieskatu latviešu rakstnieku daiļdarē, izmantojot Z.Mauriņas rakstīto.
Amatniecība
Annas Mētras keramikas darbnīca, "Mētras", Kalvenes pagasts, Aizputes novads,
+371 26784205
Keramikas darbnīca "Pods", Rolava, Grobiņas pagasts, Grobiņas novads,
+371 29746205, +371 634 54064
Rezidenču un darbnīcu centrs "Serde", Atmodas iela 9, Aizpute, Aizputes novads,
+371 29817180, smg.serde@gmail.com www.serde.lv
Keramikas darbnīcas, nemateriālā kultūras mantojuma darbnīcas – alus gatavošana, kandžas tecināšana,
ziepju vārīšana. Piedāvājums grupām.
Apmeklējumu lūdzam pieteikt iepriekš.
Gleznotāja Jāņa Kalnmaļa darbnīca, Brīvības iela 12, Aizpute, Aizputes novads,
+371 29597793, +371 634 49643
Tautas lietišķās mākslas studijas „Kamolītis” audēju darbnīca, Katoļu iela 1, Aizpute, Aizputes novads,
+371 26166167
Gunas Rubezas keramikas darbnīca, Sieksāte, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads,
+371 26194220, ilmarsrubezs@inbox.lv
Skrundas audēju darbnīca, Lielā iela 1, Kultūras nams, Skrunda, Skrundas novads,
+371 29519908, linda2396@inbox.lv
Klūdziņu pīšanas skola, "Dimanti", Dunalkas pagasts, Durbes novads,
+371 29927394, +371 634 54113, mirdzaventaskraste@inbox.lv
Prievīšu un jostu darbnīca, Padone, Durbes novads,
+371 26548358, an.ka_1817@inbox.lv
Zedeņu žogu pīšana, Z/S "Turaidas", Dunalkas pagasts, Durbes novads,
+371 29649900, zmanteja@inbox.lv
Metālkalumu darbnīca, "Sātkalni", Dunalkas pagasts, Durbes novads,
+371 26463959, satkalni@inbox.lv
Vietējie našķi
Vīna degustācija Aizputē Sakas iela 14 A, Aizpute, Aizputes novads,
+37126397949, www.ekovins.lv info@ekovins.lv
Iepazīšanās ar Eko vīna izgatavošanas noslēpumiem un degustācija. Tiek piedāvāta arī piena pārstrādes
uzņēmuma "Elpa" sieru un "Durbes veltes" konservu degustācija.
Ekskursīja "Piena ceļš" Piena muižā, Siekste, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads
+371 26518660, pienamuzejs@pienamuzejs.lv www.pienamuzejs.lv
Piena muzeja ekspozīcijas apskate, piena mašinēšana, sviesta kūlšana, sava saražotā sviesta
degustācija un muižas kompleksa apskate gida pavadībā.
Šitaki sēņu audzēšana un degustācija viesu namā „Garīkas”, Rudbāržu pagasts, Skrundas novads,
+ 371 29147778, +371 29134122, info@garikas.lv www.garikas.lv
Arbūzu audzētava, "Arāji", Medzes pagasts, Grobiņas novads,
+371 29498418
Iespēja apskatīt, degustēt un iegādāties uz lauka audzētus arbūzus no jūlija beigām līdz septembrim.
Pārstrādes uzņēmums "Abolīt`s", Durbes novads,
+371 29207905, +371 634 41740, abollens@e-apollo.lv
Vīna darītava "Durbes veltes", Raiņa iela 47b, Durbe, Durbes novads,
+371 29119051, evija@lrp.lv www.durbesveltes.lv
No Durbes novadā audzētiem augļiem un ogām raudzētu vīnu degustācijas, kā arī citu "Durbes velšu"
ražojumu uzkodas.
Z/S „Turaidas”, Dunalkas pagasts, Aizputes novads,
+ 371 29649900, zmanteja@inbox.lv
Zemnieku saimniecība jau vairāk kā 10 gadus darbojas ar tēju un arstniecisko augu audzēšanu. Apmeklētāji
tiek iepazīstināti ar ārstniecisko augu vēsturi un nozīmi. Katram ir dota iespēja atrast ārstnieciskos augus dabā.
Degustācijas laikā ir iespēja iepazīties ar augu žāvēšanas, uzglabāšanas, fasēšanas procesiem, kuras
laikā ir izžāvēts dalībnieka pušķis, kuru var iesaiņot un pārvest mājās.
Aktīvā atpūta
Aktīvā atpūta kempingā " Vīnrozes", Rīgas - Liepājas šosejas 172.km, pagriezienā uz Līgutiem, Durbes novads,
+371 29255854, vinrozes@gmail.com www.vinrozes.lv
Kempings atrodas Durbes ezera krastā. Piedāvā īrēt laivas, katamarānus, laivu piestātnes.
Aktīvās atpūtas pasākumiem iespējams izīrēt ezermalas atpūtas vietu (nojume līdz 20 personām, peldvieta,
galdi, grili, ugunskuru vietas, futbola laukums, šūpoles).
Dabas taka "Kamenes", Rudbāržu pagasts, Skrundas novads,
+371 29246015
Dabas taka ar aktīvās atūtas un rotaļu elementiem piemērota ģimenēm ar bērniem. Telšu vieta. Peldvieta.
"Kentaura staļļi", "Rogas", Medzes pagasts, Grobiņas novads
Jāšanas treniņi sportam un veselības uzlabošanai profesionāla trenera vadībā, vizināšanās ar zirgiem vai poniju
visu gadu un citas aktivitātes ar zirgiem, pilnas dienas nodarbības bērniem vasaras brīvlaikā.
Z/S "Poriņi", "Poriņi", Grobiņas pagasts, Grobiņas novads
Lieliska vieta aktīvai atpūtai svaigā gaisā. Piedāvā arī telpas svinībām.
Velomaršurti:
Aizpute – Cīrava – Apriķi – Aizpute (47 km),
Aizpute – Kazdanga – Bojas – Aizpute (25,5 km),
Aizpute – Kazdanga – Valtaiķi – Kalvene – Bojas – Aizpute (72 km)
Liepāja – Aizpute – Kazdanga – Valtaiķi – Skrunda
www.liepajavelo.lv
Velo noma:
* Aizputes tūrisma informācijas centrs, Skolas iela 1, Aizpute, Aizputes novads,
+371 634 48880, +371 29623284
* Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs, Rožu laukums 5/6, Liepāja,
+371 634 80808, +371 29402111
www.liepajavelo.lv
Dzīvnieki savvaļā un lauku sētā
Bioloģiskā z/s „Baroni”
Z/S Baroni, Medzes pagasts, Grobiņas novads
Latvijas kazu šķirnes ganāmpulka (ap 100 galvām) prezentācija, iespēja izmēģināt roku kazas slaukšanā.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
Šķirnes truši z/s „Elčuki”
Medzes pagasts, Grobiņas novads
Te jūs gaida stāsti par šķirnes trušiem un to apskate. Iespēja izzināt par savvaļu zirgu un govju ganībām. Interesentiem aušanas un tapošanas demonstrējumi.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālr.: +371 29733310, +371 26722659
Saimniecība „Lauras”
Medzes pagasts, Grobiņas novads
Aicinām visus interesentus uz Laurām, lai apskatītu savvaļas zirgus un govis un uzzinātu ko vairāk par šiem dzīvniekiem. Aicinām izstaigāties pa dabiskajām pļavām un veltīt laiku atpūtai dabā. Šeit ir iekārtotas ugunskuru vietas, kā arī padomāts par autostāvvietām.
Savvaļas zirgu un govju apskate gida pavadībā.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš pa tālr.: +371 26323915, +371 29222061
Mini zoodārzs "Dižvanagi"
Grobiņas pagasts, Grobiņas novads, +371 26997456
Zoodārzā Jūs gaidīs poniji, pundurkaziņas un mājas sesks. Krāšņās spalvas izrādīs vistu saime un gailis Kuku, īpašos lēcienus demonstrēs pundurtrusītis Beta. Ja būsiet vērīgi, sastapsiet lēnīgo bruņurupuci.
Dārzi
Ilmāra Graudiņa privātais botāniskais dārzs
Dārza kolekcijā ir ir ap 5000 dažādu augu - koku, krūmu, vīteņaugu, ziemciešu un sīpolpuķu, kā arī daudz retu augu.
Pavasarī zied 7 magnolijas, no kurām vecākajai ir 39 gadi, tā sasniez 12 m augstumu un ir viena no vecākajām Latvijā.
Dārza īpašnieks ir Amerikas akmensdārzu (North American Rock Garden Society) un Latvijas Dendrologu biedrības biedrs.
Dārzs atvērts no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim. Apmeklējums jāpiesaka iepriekš.
Saules iela 31, Grobiņa, +371 634 90073, +371 29779004
Māra Lindes košumdārzs
Dārza kolekcijā ir daudzi eksotiski un reti augi.
Aizpute, +371 26017426
Apriķu baznīca, ko dēvē par Kurzemes pērli, aiz ārēji pelēkas necilības slēpj bagātīgi kokgriezumiem un gleznojumiem rotātu interjeru. Apskates vērtas ir arī Valtaiķu baznīcas vitrāžas. Kazdangas pils cēli izslējusies parkā, kas ir viens no lielākajiem Latvijā, turklāt dendroloģiski bagātīgs. Skrundas apkārtne piedāvā lieliskas iespējas aktīvai atpūtai Ventas upē, kuras krastos skatāmas gleznainas ainavas un iežu atsegumi.
Mazos ceļotājus Apriķu muzejā mīļi sagaidīs Rūķu mamma, bet eksotisko putnu dārzā un Rīgas zoo filiālē „Cīruļi” – to iemītnieki. Piena muzejā Kalnamuižā gan lieliem, gan maziem tiks atklāti piena produktu tapšanas noslēpumi.
|
