( 1919 )

Rita un Laimonis Blumbergi ir zīme ar noteiktu vērtību mūsu kultūrā. Konstants lielums. Pasaules uztverē, domāšanā, principos, attieksmē pret dzīvi un radošo darbu. Gadu desmitiem viņi neuzbāzīgi atgādina par īstumu, noturīgumu, pamatīgumu, latviskumu.

Ar pasaules kultūras vērtībām saistīti un pie tām piederīgi. Ja viņu darbībā ir kas mainīgs, tad tā ir mākslinieciskās valodas, izteiksmes attīstība.

 Laimonis Blumbergs ar savām akmens sievām. Dažas pat plaukstā ieslēpjamas, bet kas par monumentalitāti!

Vienkāršajā laukakmenī visas formu variācijas. Apjoma, līnijas, krāsas, virsmas apstrādes skaistums. Tāds diženums un mūžīgums, ka par ledājiem, cilvēces izcelšanos, senām ciltīm un Vilendorfas Venēru, Ēģipti, Grieķiju jādomā.

Īsti nacionāla māksla aizvien ir vispārcilvēciska. Ne velti Laimoņa Blumberga akmens sievas uz mākslas kolekcijām Šveicē, Kanādā, Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Itālijā, Vācijā un citviet devušās.

Ingrīda Burāne.

Tēlnieks Laimonis Blumbergs ir viena no gaišākajām un viengabalainākajām personībām mūsdienu latviešu mākslā. Tieši pēdējos divdesmit gados ir izkristalizējusies mākslinieka daiļrades spožākā tēma - no Latvijā un Eiropas ceļojumos atrastiem granīta, labradorīta, kaļķakmens, gliemežakmens un porfīra laukakmeņiem veidotās sieviešu figūras.

Gan lielas, gan mazas - visas viņas personificē sievietes-radītājas simbolu.

Iedvesmu saviem ar emocionālu spriedzi apveltītajiem akmens tēliem mākslinieks gūst baltu tautu senajos ticējumos un tradīcijās, pasaules izjūtā, kur augstākā vērtība ir cilvēka un dabas harmoniskā saplūsme. Laimonim Blumbergam piemīt fantastiska, dievu dota materiāla izjūta: viņa rokās vienkāršie laukakmeņi iegūst jaunu dzīvību.

Inese Baranovska.