Daudz vēja dzimšanas dienā!

Gailis kā jau gailis, vienmēr bioloģiski aktīvs, pēc kārtējo varoņdarbu analīzes pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem savas audzināmās klases priekšā secināja Rīgas 1.vidusskolas skolotājs Jānis Āboliņš, un viņam bija svēta taisnība. Kārtējo stiķi Māris Gailis gatavojas izspēlēt 2001.gada 9.jūlijā - dienā, kad viņam apritēs pirmais pussimtiņš. Sveicējiem pie jubilāra būs jāierodas jau agrā rītā, jo tieši četros pēcpusdienā gaviļnieks savas Ķīpsalas mājas priekšā kāps uz jahtas Milda un dosies apkārt pasaulei. Viesi svinības varēs turpināt, namatēvu mājās gaidot pēc diviem gadiem. Daukas sindroms Burāšana Mārim Gailim nebūt nav izlepušas prominences iegriba. Tālajā 1976.gadā viņš kopā ar šo rindu autoru būvēja vienu no pirmajiem vējdēļiem Latvijā. Kad tas bija gatavs, starp abiem izcēlās principiāls strīds - vai ar šo rīku iespējams burāt tieši pa vējam. Taisnība bija vēlākajam Latvijas premjeram. Praksē to pierādīt uzreiz nemaz nevarēja, jo par to, kā vējā savaldīt jaunradīto ierīci, abiem bija miglains priekšstats. Tas netraucēja pēc dažām dienām pieteikties startam Latvijā pirmajā vindsērfinga regatē Ķīšezerā, kurā, ziemelim ieskrienoties, desmit vīriem bija milzīgas pūles ne tikai veikt distanci, bet, nemitīgi ūdenī gāžoties, aizburāt līdz starta līnijai. Jau nākamajās sezonās Gailis uzvarēja ne vienā regatē vien. «Tiklīdz tu sāc nodarboties ar burāšanu, piemetas Dullā Daukas sindroms - apvārsnis velk arvien tālāk,» saka jahtu kapteinis Māris Gailis. Uz kreiserjahtas borta pirmo reizi viņš uzkāpa 1981.gadā, kad Bravo izgāja īpašā reisā, lai veiktu savu 10 000.jūdzi. Rīgas līcis šajā pasākumā piedalījās ar kārtīgu viļņu rulli un mērenas vētras cienīgu vēju. «No kambīzes tika pasniegti saldumi. Apēdu divas štopkūkas, bet pēc brītiņa tās atkal uzradās kakla galā. Lejā dabūju tikai, kad iegājām Daugavas ūdeņos. Kopš tās reizes pret štopkūkām man zudusi pēdējā cieņa, bet ar visu pārējo ēdamo nekādās vētrās problēmu nav bijis.» Tuvāka tālburāšanas iepazīšana notika ar Mārim raksturīgo neatlaidību, jo jahtu vadītāja tiesības iegūt ir daudz grūtāk nekā autovadītāja apliecību. Vētra pret alu 1989.gadā, ar Bravo burājot uz Skotiju, lai uzņemtu videofilmu par latviešu burinieka Helēna Faulbauma likteni, diennakti nācies pavadīt Zviedrijas cietumā, jo tāszemes robežsargiem radušās aizdomas, ka viņu militārajām bāzēm garām burā padomju spiegu jahta, jo uz klāja tiek cilāta nopietna video un fotoaparatūra. Toties pēc tam Ziemeļjūrā atrasta vētras laikā apkalpes pamesta jahta. Par to attiecīga apdrošināšanas kompānija samaksājusi 6000 mārciņu, par kurām Rīgas Videocentrs un jahta manāmi uzlabojusi savu tehnisko stāvokli. 1992.gadā Bravo, piedaloties Amerikas atklāšanas piecsimtgades svinībās, kā pirmā Latvijas jahta devās pāri Atlantijas okeānam. Gailis uz tās borta bija atpakaļceļā no Ņujorkas uz Liverpūli, kad jahta pārcieta divas nopietnas Ziemeļatlantijas vēju orģijas. «Gara acīm mēs jau redzējām sevi dzeram alu kādā Liverpūles krodziņā, līdz kuram bija atlicis 24 stundu burājums, kad vējš tieši pretim ieblieza tā, ka krastu mēs spējām aizsniegt tikai pēc trim diennaktīm.» Šo projektu galvenais virzītājs bija Māris Gailis. Tad arī pamazām nobrieda ideja par pasaules apceļošanu. «Gribējām paši būvēt koka burinieku. Apmēram tādu, ar kādu mans vectēvs kuģoja pirms Pirmā pasaules kara. Tomēr tas izrādījās pārāk dārgs un sarežģīts prieks.» Nācās palikt pie klasiskāka projekta varianta, par ģenerālsponsoru un partneri šim pasākumam piesaistot akciju sabiedrību Kālija parks, kas nopirka divmastu burinieku Milda. Pēc pārbaudes ekspluatācijā atklājās, ka ar šo kuģi pasauli apburāt var. Tikai tas būtu ļoti ilgstošs un biežiem remontiem saistīts process. Tāpēc šoziem sākās ātrākas un modernākas jahtas meklējumi. Dzelzsbetons un jūra Tagad tā ir atrasta. Pagaidām stāv Marseļā un saucas Konigsfischer. Būs Milda. Bet līdzšinējā Milda tiek laista pārdošanā. Jaunais kuģis ir pirms 11 gadiem Šveicē būvēta 21 m gara, 50 tonnas smaga klasiska divmastu jahta. Tās korpuss izgatavots no... dzelzsbetona. Pasaules jahtu būvniecībā šī armocementa tehnoloģija ir visai izplatīta. Tās galvenās priekšrocības - korpusa izturība, vienkārša remontēšana un tā maksā 2,5-3 reizes lētāk. Zināms arī maršruts. Tikusi apkārt Eiropai, Milda Atlantijai pāri dosies no Kanāriju salām, pēc tam ceļš vedīs gar Dienvidamerikas piekrasti, lai reizē ar Jauno gadu nokļūtu līdz Horna ragam. Tālāk Klusā okeāna salas. No Austrālijas jahta dosies pāri Indijas okeānam, turoties pa gabalu no Malakas šauruma, kurā joprojām čum un mudž jūras pirāti. Tad jau draugi varēs domāt par dienu, kurā ar puķēm jāpulcējas Ķīpsalā. Daļēji zināma arī komanda, kurā būs astoņi burātāji. Mildu stūrēt palīdzēs Gaiļa vecie jūras vilki Rolands Millers, Viesturs Meinerts, Aldi Kaļķis un reklāmas speciālists Aldis Kušķis. Pārējās vietas vēl vakantas. Kas šajā laikā Gaiļa vietā veiks uzņēmējdarbību? «Vēl palicis gads, lai visu sakārtotu iespējami autonomā funkcionēšanas režīmā.» Ekspedīcijas vadītājs ir pārliecināts, ka ceļojuma laikā galvenokārt varēs nodarboties ar visa piedzīvotā ietilpināšanu grāmatā. Visvairāk viņu biedē garlaicība, kuru okeāna vidū var atnest ilgstošs bezvējš. Daudz vēja dzimšanas dienā, kaptein!