4. janvāris

1934. gada 4.janvārī “Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums visām pašvaldību iestādēm par tautas nobalsošanas sarīkošanu par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”.

7. februāris

1920. gada 7. februārī “Valdības Vēstnesī” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas Padome, bet vienu - Senāts.

17. februāris

1920. gada 17. februārī “Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija “Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”.

24. februāris

1934. gada 24. un 25. februārī notiek tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”. Tautas nobalsošanas telpas ir atvērtas no pulksten 9 rītā līdz 8 vakarā. Likumprojekts netiek pieņemts, jo tautas nobalsošanā nepiedalās nepieciešamais skaits vēlētāju.

1.marts

1920. gada 1.martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus Satversmes Sapulces vēlēšanām.

4.marts

1920.gada 4.martā toreizējais iekšlietu ministrs izdod norīkojumu visām policijas iestādēm uzraudzīt Satversmes Sapulces vēlēšanu gaitu.

12.marts

1920.gada 12.martā “Valdības Vēstnesī” publicēta instrukcija par vēlēšanu kārtību Satversmes Sapulces vēlēšanās.

1920.gada 15.martā beidzas kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš Satversmes Sapulces vēlēšanām. Pavisam vēlēšanām pieteikti 57 kandidātu saraksti, kurus iesniegušas 25 partijas un vēlētāju grupas.

21.marts

1920. gada 21.martā “Valdības Vēstnesis” publicē Satversmes Sapulces vēlēšanām iesniegtos kandidātu sarakstus Rīgas vēlēšanu apgabalā. Rīgā šīm vēlēšanām pieteikti 13 kandidātu saraksti.

9.aprīlis

1923.gada 9.aprīlī laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums visām pašvaldības iestādēm par kārtību, kā sarīkojam parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.

17. aprīlis

1920. gada 17. un 18. aprīlī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas. Tajās piedalās 85 procenti vēlētāju, bet jāievēl 150 Satversmes Sapulces locekļi.

22.aprīlis

1923. gada 22.aprīlī sākas un līdz 13.maijam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām. Likumprojekts parakstu vākšanā saņem nepieciešamo vēlētāju atbalstu.

1.maijs

1920.gada 1.maijānotiek Satversmes Sapulces pirmā sēde, kurā par Satversmes Sapulces prezidentu ar 83 balsīm ievēl Jāni Čaksti.

7.maijs

1931.gada 7.maijā Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu pašvaldībām par parakstu vākšanas sarīkošanu par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.

11.maijs

1931.gada 11.maijā laikraksts “Valdības Vēstnesis” publicē Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu, ka no 24. līdz 14. jūnijam notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.

24. maijs

1931. gada 24.maijā sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”. Parakstu vākšana ilgst līdz 14. jūnijam, un likumprojekts gūst tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo vēlētāju atbalstu.

5. jūnijs

1928. gada 5. jūnijā Saeima pieņem grozījumus likumā “Par Saeimas vēlēšanām”. Tie ir otrie grozījumi kopš likuma pieņemšanas 1922.gadā.

9.jūnijs

1922. gada 9.jūnijā Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par Saeimas vēlēšanām”.

20. jūnijs

1922. gada 20. jūnijā Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

29.jūnijs

1931. gada 29.jūnijā Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu, ar kuru uzdod pagasta padomēm un pilsētu domēm līdz 1.septembrim ievēlēt iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas 4.Saeimas vēlēšanām.

3.jūlijs

1927. gada 3.jūlijā sākas un līdz 24.jūlijam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu”. Šis likumprojekts negūst vēlētāju atbalstu, tāpēc tautas nobalsošana netiek ierosināta.

4.jūlijs

1933.gada 4.jūlijā izdots Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums par parakstu vākšanas uzsākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem.

6.jūlijs

1929.gada 6.jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu visām pašvaldības iestādēm par gatavošanos parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Agrārās reformas likuma papildinājums”.

7.jūlijs

1922.gada 7.jūlijā Satversmes Sapulce ievēl sešus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Tie bija Otto Nonācs, Pauls Šiemans, Marģeris Skujinieks, Juris Pabērzs, Fridrihs Vesmanis un Ādolfs Klīve. Tā kā partijas bija izvirzījušas 7 kandidātus, divus pārstāvjus ievēlēja, balsojot slēgti, bet četrus atklātā balsošanā.

12. jūlijs

1923.gada 12.jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu, ka tautas nobalsošana par likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām, notiks 1923.gada 1. un 2.septembrī.

14. jūlijs

1922. gada 14. jūlijā Satversmes Sapulce pieņem pirmos grozījumus likumā “Par Saeimas vēlēšanām”, kas precizē deputātu kandidātu sarakstu drukāšanas kārtību, vēlēšanu zīmju aizpildīšanu un balsošanu, kā arī balsu skaitīšanu.

16. jūlijs

1931.gada 16.jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju Saeimas vēlēšanas apgabalu komisijām par kandidātu sarakstu pieņemšanu 1931.gada Saeimas vēlēšanās.

1933. gada 16. jūlijā sākas un līdz 6. augustam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem. Grozījumi paredzēja samazināt vēlētāju skaitu, kas nepieciešams, lai likumu varētu atcelt vai ierosināt tautas nobalsošanā.

19.jūlijs

1928.gada 19.jūlijāCentrālā vēlēšanu komisija apstiprina noteikumus par kandidātu sarakstu pieņemšanu 3. Saeimas vēlēšanām.

20.jūlijs

1922.gada 20.jūlijā Satversmes Sapulce “Valdības Vēstnesī” paziņo, ka 1.Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija, kuras sastāvā ir astoņi locekļi – Otto Nonācs, Juris Pabērzs, Pauls Šiemans, Pēteris Siecinieks, Marģers Skujenieks, Fridrihs Vesmanis, Konstantīns Gaigals un Andrejs Sīmanis. Sešus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus bija ievēlējusi Saeima, vienu iecēlis Satversmes Sapulces prezidents un vēl vienu ievēlējis Senāts. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota saskaņā ar likumu “Par LR Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu”.

1928. gada 20.jūlijāCentrālā vēlēšanu komisija izdod Instrukciju Saeimas vēlēšanu apgabalu komisijām par kandidātu sarakstu pieņemšanu 1928.gada Saeimas vēlēšanās.

21. jūlijs

1925. gada 21.jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija nodibina apgabalu vēlēšanu komisijas 2.Saeimas vēlēšanām.

23. jūlijs

1925. gada 23. jūlijā “Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija Saeimas vēlēšanu apgabala komisijām par kandidātu sarakstu pieņemšanu 1925.gada Saeimas vēlēšanās.

30.jūlijs

1931.gada 30.jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu visām pašvaldības iestādēm, ka 1931. gada 5. un 6.septembrī sarīkojam tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.

4.augusts

1929. gada 4.augustā sākas un līdz 25.augustam ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Agrārās reformas likuma papildinājums”, kas paredzēja atcelt landesvēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Likumprojekts gūst plašu vēlētāju atbalstu, tāpēc Saeima to pieņem un tautas nobalsošana nenotiek.

10. augusts

1931. gadā no 10. līdz 12. augustam notiek kandidātu sarakstu pieņemšana 4.Saeimas vēlēšanām.

12.augusts

1922. gada 12. augustā Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu, ar kuru pilsētu, miestu domēm un pagastu padomēm līdz 1.septembrim jāievēl 1.Saeimas vēlēšanu iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas 3-5 locekļu sastāvā.

13. augusts

1928. gadā 13.augustā apgabala vēlēšanu komisijas sāk deputātu kandidātu sarakstu pieņemšanu 3.Saeimas vēlēšanām. Kandidātu sarakstus vēlēšanu komisijas pieņem trīs dienas – līdz 15. augustam.

15.augusts

1931. gada 15. augusts ir pēdējā diena, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai var iesniegt sūdzības par kandidātu sarakstu pieņemšanu 4.Saeimas vēlēšanām.

Līdz 1931.gada 15.augustam jābūt ievēlētām arī visām 4.Saeimas balsošanas iecirkņu vai apakšiecirkņu komisijām.

17.augusts

1922.gada 17.augustā “Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums par apgabalu vēlēšanu komisiju izveidošanu 1.Saeimas vēlēšanām.

19.augusts

1919. gada 19.augustā Tautas Padome vienbalsīgi pieņem Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanu likumu. Likumā teikts, ka Latvijas Satversmes Sapulci ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

21.augusts

1922. gadā no 21. līdz 26.augustam vēlēšanu apgabalu komisijas pieņem kandidātu sarakstus 1.Saeimas vēlēšanām.

1928.gada 21.augustā“Valdības Vēstnesī” tiek publicēti 3.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti.

27. augusts

1928. gada 27. augustā “Valdības Vēstnesis” publicē Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukciju par kandidātu sarakstu izdalīšanas kārtību, vēlēšanu laiku un iecirkņu telpu izziņošanu vēlētājiem 1928.gada Saeimas vēlēšanās.

31. augusts

1931.gada 31.augustā “Valdības Vēstnesī” publicēti 4.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti. Kopā piecos vēlēšanu apgabalos iesniegti 103 kandidātu sarakstu. Visvairāk – 23 – saraksti iesniegti Zemgales vēlēšanu apgabalā.

1. septembris

1923. gada 1. un 2. septembrī notiek tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu, kas paredz, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.

1925. gada 1.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1925.gadā.

3.septembris

1923.gada 3.septembrī vēlēšanu iecirkņu komisijas sāk apkopot tautas nobalsošanas rezultātus par likumprojektu par baznīcas un lūgšanu namu neatsavināšanu un nenodošanu citu konfesiju vajadzībām. No 963 257 balsstiesīgajiem vēlētājiem tautas nobalsošanā nodotas 205 586 derīgas balsis. Šāda vēlētāju aktivitāte nav pietiekama, lai likumprojekts tiktu atbalstīts.

5. septembris

1931. gadā no 5. līdz 6.septembrim notiek tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”. Tautas nobalsošanā piedalās 390 883 vēlētāji. Lai arī tautas nobalsošanā trūkst kvoruma, gandrīz visi jeb 380 740 vēlētāji pauž atbalstu likumprojektam. Tāpēc Saeima šo likumprojektu tomēr pieņem.

6. septembris

1922. gada 6. septembrī “Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija par kandidātu sarakstu izdalīšanas kārtību, vēlēšanu laiku un iecirkņu telpu izziņošanu vēlētājiem Saeimas vēlēšanās 1922.gadā.

1922.gada 6.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija sāk izsūtīt 1.Saeimas vēlēšanu materiālus (kandidātu sarakstus un aploksnes) apriņķu priekšniekiem un to palīgiem, kā arī pilsētu policijas priekšniekiem. Kandidātu saraksti domāti nosūtīšanai pa pastu vēlētājiem.

7. septembris

1925. gada 7. septembrī “Valdības Vēstnesis” publicē Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukciju par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1925.gadā.

8.septembris

Līdz 1931.gada 8.septembrim balsošanas iecirkņiem pa tālruni vai telegrāfiski Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpaziņo tautas nobalsošanas rezultāti par likumprojektu “Likums par Māras baznīcu”.

10.septembris

1928. gadā 10. septembrī “Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijām par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1928.gadā.

1928.gada 10.septembrī “Valdības Vēstnesī” publicēta arī Centrālās vēlēšanu komisijas Instrukcija apriņķu vēlēšanu komisijām par balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1928.gadā.

12.septembris

1922.gada 12.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina rīkojumu par iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sastādīšanu.

1933.gada 12.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu visām pašvaldībām par parakstu vākšanas sagatavošanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”.

14.septembris

1920.gada 14.septembrī Satversmes Sapulce pieņem likumu “Par Satversmes Sapulces locekļu vēlēšanām no igauņu okupācijas atsvabinātos Ziemeļlatvijas apvidos”. Nolemts, ka no šiem apgabaliem Satversmes Sapulce tiks papildināta ar diviem locekļiem.

17. septembris

1931. gada 17. septembrī Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju iecirkņu un apakšiecirkņu komisijām par balsošanas kārtību un balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1931. gadā.

22.septembris

1922. gada 22. septembrīCentrālā vēlēšanu komisija izdod rīkojumu pagastu valdēm par pagastu darbvežu piedalīšanos 1.Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisijās.

24.septembris

1928. gadā, sākot ar 24.septembri, vēlēšanu iecirkņos ir izlikti visi vēlēšanu apgabalos pieteiktie deputātu kandidātu saraksti 3.Saeimas vēlēšanām.

1931.gada 24.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija pieņem Instrukciju apriņķa vēlēšanu komisijām par balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās 1931.gadā.

1931.gada 24.septembrī Centrālā vēlēšanu komisija pieņem arī papildinājumus Instrukcijā par iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisijām.

27.septembris

1928. gada 27.septembris ir pēdējā diena, kad pašvaldību valdēm jāpiesūta katram vēlētājam viens eksemplārs no visiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ievācot par to attiecīgu parakstu.

1.oktobris

1933. gada 1. oktobrī sākas un līdz 22.oktobrim ilgst parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos”.

3.oktobris

1925. gada 3.un 4. oktobrī notiek 2. Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalās 74,89 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Lielāka aktivitāte ir pilsētās, kur 2.Saeimu vēl 87,03 procenti vēlētāju, kamēr laukos – tikai 67,67 procenti vēlētāju.

1931.gada 3. un 4.oktobrī notiek 4. Saeimas vēlēšanas, un tajās vēlētāju aktivitāte ir 80, 04 procenti.

6. oktobris

1928. gada 6. un 7. oktobrī notiek 3. Saeimas vēlēšanas. Šajās vēlēšanās piedalās 79,35 procenti vēlētāju.

7. oktobris

1922. gada 7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās 82,2 procenti vēlētāju.

8. oktobris

1928.gada 8.oktobra pulksten 9 no rīta ir pēdējais termiņš, kad vēlēšanu iecirkņa komisijām Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpaziņo 3.Saeimas vēlēšanu rezultāti. Informācija tiek pieņemta telefoniski vai telegrāfiski.

9.oktobris

1922.gada 9.oktobrarītā tiek uzsākta 1.Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana. Kopā vēlēšanās piedalījušies 800 840 no 963 257 balsstiesīgajiem vēlētājiem, un vislielāko vēlētāju atbalstu ieguvusi Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

10.oktobris

1925.gada 10.oktobrī vēlēšanu iecirkņos tiek pabeigta 2.Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana. Šajās vēlēšanās nodotas 838 800 balsis. Vēlēšanu uzvarētāja ir Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

12.oktobris

1931. gadā līdz 12.oktobrim apriņķu vēlēšanu komisijām jābeidz 4.Saeimas vēlēšanu rezultātu apkopošana. No 1 217 914 balsstiesīgajiem pilsoņiem šajās vēlēšanās piedalās 974 822.

14.oktobris

1928.gada 14.oktobrī apriņķu komisijas beidz skaitīt 3.Saeimas vēlēšanās nodotās balsis. Šajās vēlēšanās balsstiesības pavisam ir 1 182 426 pilsoņiem, un no tiem vēlēšanās piedalījušies 937 978.

19.oktobris

1931.gada 19.oktobrī Centrālā vēlēšanu komisija paziņo 4.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanās uzvarējusi Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, taču kopā Saeimā ievēlēti deputāti no 27 deputātu kandidātu sarakstiem.

24.oktobris

1923.gada 24.oktobrī “Valdības Vēstnesī” publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums par to, ka uzsākama parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem”.

30.oktobris

1922.gada 30.oktobrī, pēc visu vēlēšanu rezultātu apkopošanas,Centrālā vēlēšanu komisija apstiprina 1.Saeimas locekļu sarakstu.

2.novembris

1928.gada 2.novembrī Centrālā vēlēšanu komisija izdod paziņojumu par 3.Saeimā ievēlētajiem deputātiem.

3.novembris

1922.gada 3.novembrīprezidents Jānis Čakste pēdējā plenārsēdē svinīgi noslēdz Satversmes Sapulces darbību.

1931.gada 3.novembrī notiek 4.Saeimas pirmā sēde, un ministru prezidents K. Ulmanis paziņo par 3.Saeimas pilnvaru, kā arī par savu pilnvaru izbeigšanos.

7.novembris

1922.gada 7.novembrīuz savu pirmo sēdi sanāk 1.Saeima, un izbeidzas Satversmes Sapulces pilnvaras.

9. novembris

1928.gada 9.novembrīSaeimas mandātu komisija sniedz savu ziņojumu par 3.Saeimas vēlēšanām.

1928. gada 9. novembrī 3.Saeimas 1.sesijas 2.sēdē ievēlēta jaunā Centrālā vēlēšanu komisija.

10. novembris

1925. gada 10. novembrī 2.Saeima ievēl jauno Centrālo vēlēšanu komisiju, kas ir pēc skaita trešā komisija, kas izveidota Saeimas vēlēšanu sarīkošanai.

11. novembris

1923. gada 11. novembrī sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu “Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem”. Parakstu vākšana ilgst līdz 2. decembrim. Saeima likumprojektu atbalsta, tāpēc tautas nobalsošana nenotiek.

14.novembris

1927.gada 14.novembrī Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā “Valdības Vēstnesis” paziņo, ka tiks rīkota tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu”. Paredzams, ka tautas nobalsošana notiks 17. un 18. decembrī.

20. novembris

1920. gada 20. un 21.novembrī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tiek ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieaug no 150 līdz 152.

1922. gada 20. novembrī 1.Saeima uz trim gadiem ievēl jauno Centrālo vēlēšanu komisiju, kuras vadībā tiek organizētas arī 2.Saeimas vēlēšanas.

17. decembris

1927. gada 17. un 18. decembrī notiek tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu”. No 1 120 026 balsstiesīgajiem pilsoņiem tautas nobalsošanā nodotas tikai 242 798 derīgas balsis. Līdz ar to likumprojekts tautas nobalsošanā netiek pieņemts.

21. decembris

1933.gada 21.decembrī notiek Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē, kurā nolemts, ka tautas nobalsošana par likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos” notiks 1934.gada 24. un 25.februārī.

30. decembris

1933.gada 30.decembrī vēlētāji “Valdības Vēstnesī” var iepazīties ar likumprojektu “Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas gadījumos”, par kuru izsludināta tautas nobalsošana.