Apskates vietas Smiltenē

• Tūrisms
• Idejas ceļojumiem

Līdz 13.gs. Smiltenes novads kopā ar pili ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu iebrukuma to ieguva Rīgas arhibīskaps, kas stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzcēla mūra pili. Pie pils līdz 16.gs. izveidojās liela apmetne. 16. – 18. gs. Karos, bet it īpaši Ziemeļu kara laikā, kam sekoja Lielā mēra epidēmija, Smilteni pilnībā nopostīja. Mūsdienu pilsētas pirmsākumi ir saistīti ar krietni vien vēlāku laiku – 19.gs. beigām, kad 1895.g. Smiltenes muižas īpašnieks firsts Līvens, sadalījis zemi atsevišķos gruntsgabalos, iznomāja tos mūža rentē. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē uzcēla kokapstrādes fabriku, hidroelektrostaciju (1901.g. pirmā Baltijā), 1911.g. atklāja Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa līniju. 2. pasaules kara laikā, vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944.g. 23. septembrī ugunsgrēkā gāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves, tostarp arī simboliskā pilsētas centrālā ass – Biedrības nams.

Smiltenē vērts pastaigāt gar Vidus ezera krastiem, kur saglabājies sens vēstures liecinieks – pilsdrupas, apmeklēt Veco un Jauno parku Abula krastos, kā arī uzkāpt Lazdu kalna skatu tornī un palūkoties uz nelielo Ziemeļvidzemes pilsētiņu no putna lidojuma. Pilsētas jaunākos viesus iepriecinās bērnu rotaļu laukums.

 

---

Smiltenes luterāņu baznīca

64773330, 29964899

 

Smiltenes draudzes baznīcas zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu. Tagadējā baznīcas ēka pārbūvēta 1859. gadā. Tā ir vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Logi ir gotu stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ērģeles būvējuši Racmanis un Rollers. Tām ir 20 balsu un izmaksājušas 3400 zelta rubļu. Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem to atjaunojis J. Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana. Baznīcas draudzē darbojušies mācītāji, kas bijuši ievērojamas personības, kalpodami Dievam un tautai. Svante Gustavs Dīcs pazīstams ar savām garīgajām dziesmām. Jēkabs Lange sarakstījis pirmo vācu – latviešu vārdnīcu. Kārlis Kundziņš savu dzīvi Smiltenē par tās iedzīvotājiem un draudzi apkopojis grāmatā “Mana mūža gājiens”. Šobrīd baznīcā ik svētdienu notiek dievkalpojumi, notiek dažādu mākslinieku un koru koncerti. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā iekārtota neliela baznīcas muzeja ekspozīcija, kuru iespējams aplūkot ikvienam interesentam tūrisma sezonas laikā, kad baznīca atvērta vai citā laikā, iepriekš piesakot.

Smiltenes pilsdrupas Kalnamuižā.

Pils celta 1370.g., tā piederējusi Rīgas arhibīskapam. Mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti stāvā Vidus ezera krasta nogāzes augšdaļā.

Smiltenes muižas komplekss un  Vācu ordeņa pilsdrupas

Smiltenes muižas komplekss atrodas Vidusezera krastā. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu. Muižas ēkas celtas no 1767.-1771.gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G.Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1895.gadā muižu iegādājās firsts P.Līvens, kura laikā Smiltene ļoti strauji attīstījās. Kalnamuižā ir saglabājušās vairākas ēkas: muižas pārvaldnieka māja, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, skābbarības tornis, klēts ar seniem vējrāžiem, Vācu ordeņa pilsdrupas ar siera namiņu – sierūzi (1763.g.). 1922.gadā Latvijas valsts pārņēma muižas īpašumus un ierīkoja lauksaimniecības mācību iestādi. Līdz pat šai dienai muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums, kurā izglītību iegūst jaunieši no visas Latvijas.

Lazdukalna skatu tornis
26391450

Kopš 1999. gada rudens smiltenieši un pilsētas viesi var pilsētu apskatīt no 19m augstumā esošās skatu platformas. Skaidrā laikā saskatāms Trikātas baznīcs tornis un ziemeļu pusē Valgas televīzijas tornis (Igaunijā).Torņa pakājē ierīkota atpūtas vieta gan lieliem, gan maziem. Ieeja pa maksu.

Cērtenes pilskalns
64774143, 29577078

Vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks, atrodas pilsētas D daļā, kalnainā priežu silā. Pilskalna dabiskā krauja bijusi tikai dienvidu nogāze pie Cērtenes upītes. Kalna augstums no upītes puses sasniedz gandrīz 25m augstumu. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām būvēm Latvijas pilskalnos. 100m augšup pa Cērtenes upīti redzams, ka senāk bijis ierīkots dambis, kura uzstādinātie ūdeņi novadīti uz grāvi ap pilskalnu. Pirmais Cērtenes pilskalnu 1794.gadā aprakstījis tā laika kartogrāfs L. Mellins. Latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem. Vīks bija pārliecināts, ka Cērtene senatnē bijusi ievērojams un nozīmīgs centrs plašai apkārtnei, kur vienlaikus varējis uzņemt daudzus tūkstošus cilvēkus. Tagad pilskalns ir jauka atpūtas vieta, kur iekārtotas dabas takas, izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Takas  izmantojamas kā  pastaigām, tā arī braukšanai ar velosipēdu, bet ziemā - slēpēm. Cērtenes pilskalns ir aizsargājams kultūrvēsturisks dabas objekts, kas sevī glabā senus un interesantus nostāstus. Tiem, kas  vēlas tos  atklāt, iespējams pieteikt ekskursijas pa  tālruni.

Mēru (Birzuļu) muiža
Mēru muiža Bilskas pag. Valkas raj.
64775167, 29421231

Rakstītos avotos muiža minēta jau 17.gs. Pašreizējais komplekss veidojies 19. gs. vidū. Tā centru veido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos, kas kopā veido stilistiski vienotu ansambli. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti. Pils celta ap 1903.-1906.g. neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts krāniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni interjeri; saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā.
Pašlaik Mēru muižā darbojas Birzuļu pamatskola.

Palsmanes luterāņu baznīca

Baznīca celta 1817.g., tās ērģeles būvētas 1860.g. Blakus baznīcai atrodas piemineklis, kas veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Palsmanes draudzes karavīriem.

Aumeistaru muiža

Mēru muiža Bilskas pag. Valkas raj.
64775167, 29421231

Sākotnējās muižas ēkas Ziemeļu kara laikā tiek nodedzinātas un pēc tam pirmo kungu māju koka konstrukcijā uzceļ ap 1715. g. 18. gs. beigās celta jauna mūra kungu māja vecās vietā un pagarināta 1793. g., iegūstot pašreizējos apmērus. Ēkā daļēji saglabājusies 19. gs. 2. puses interjeru apdare - ēdamzālē kasetēti koka griesti, vestibilā un zālē parkets, kā arī krāsnis. Kungu mājas priekšā ir parādes pagalms ar rundēli, bet aiz kungu mājas ainavu parks. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)

Smiltenes Romas katoļu draudzes nams

Jaunākā sakrālā celtne Smiltenē, atklāta 2002.gadā piedaloties Romas katoļu draudzes kardinālam J. Pujātam. Baznīcas tornī atrodas 100kg smags zvans, kas izliets Polijā, Krakovas pilsētā.

Tepera ezers

Tepera ezers izveidots aizsprostojot Abula upi . Sākumā ezeru sauca par Kalnezeru, jo lejpusē bija Vidus ezers. Ezera ūdeņi darbināja ūdens ratu, kas bija savienots ar āmura pacelšanas vārpstu. Lielā āmura dēļ ezeru sāka dēvēt par Ēmuru. Bankrotējot dzelzāmura īpašniekam to pārņēma igaunis Tepfers. Tā ezers nes sava pēdējā dzelzs āmura īpašnieka Tepfera vārdu. Tepera ezers un tā gleznainā apkārtne ir iecienīta smilteniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta, kur iekārtoti sporta laukumi un peldvietas, kā arī auto trase un kartingu trase. 

Smiltenes HES

Abula upes ūdens spēku pirmo reizi elektrībā pārvērta Līvens 1901.gadā, ierīkojot vecā muižas ēkā ūdens ratu ar ģeneratoru. Vecā ēka atradās Vidus ezera krastā, ko vēlāk nojauca. Tad 1913.gadā HES atradās blakus Līvena celtajai hidroelektrostacijai, kuru ekonomisku apsvērumu dēļ slēdza 1961.gadā un tagad pārbūvēta par dzīvojamo māju. Jaunā privātā HES uzcelta 1999.gadā.

Piemineklis „Sašķeltā ģimene“

Piemiņas akmens atklāts 1990.gada 11. novembrī, 1941.-1949.gadā uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās uz kura tēlnieks, Indulis Ranka, atveidojis mātes un bērna tēlus, parādot to, ka ģimene ir sašķelta gluži kā šis akmens.

Vecais parks un Vidusezers

Vecais parks izveidots Vidusezera krastā. Parkā aug dažādu koku un krūmu sugas, ir labiekārtotas atpūtas vietas ar soliņiem pie strūklakām. Cauri parkam ved asfaltēti celiņi, tāpēc parks ir jauka pastaigu un velotūristu atpūtas vieta. Vidusezera platība 3,5ha, dziļums 6m. Nav piemērots peldēšanai, bet ir laba slidošanas vieta ziemā. Vidusezeru iecienījušas mežapīles, dažkārt arī kāds gulbis, bebri, vāveres.

Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca

Ar slimnīcas ēkas būvi saistīts traģisks gadījums Smiltenes muižas īpašnieka firsta P.Līvena personīgajā dzīvē. 20.gs. sākumā no neārstējamas slimības nomira viņa dēls un firsts nolēma celt slimnīcu, lai cilvēkiem būtu iespējams saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību. Pats firsts zīmējis projektu, vadījis būvdarbus un sedzis visas izmaksas. Konkrēta summa nav zināma, bet tā ir viena no lielākajām dāvanām Smiltenei tās pastāvēšanas vēsturē. Slimnīca tika veidota kā ķirurģiskā  slimnīca ar modernu aprīkojumu, 25 gultas vietām, divām zālēm – vīriešiem un sievietēm. Paralēli slimnīcas būvei, tika veidots parks. 1903.g. 14.septembrī notika svinīga ēkas atklāšana. Pēc 1.Pasaules kara Latvijai iegūstot Brīvvalsts statusu valsts nacionalizēja Smiltenes muižu un slimnīca pārgāja Sarkanā Krusta paspārnē. Ar slimnīcas vēsturi saistīts kāds intriģējošs notikums. Firsts bija izbūvējis šaursliežu dzelzceļu un 1.Pasaules kara laikā, kopā ar Launkalnes muižas īpašnieku no Rīgas uz Smilteni transportējuši Latvijā pirmoreiz ievesto rentgena aparātu. Viņus apturējuši krievu militāristi un apsūdzējuši smagā noziegumā – dīvainā ierīce tikusi noturēta par smalku spiegošanas aparātu. Avantūristus izglābis tikai laimīgs gadījums, kopīgiem spēkiem pārliecinot militāristus par tā humāno darbu. Līdz pat šai dienai slimnīca veic savas funkcijas. Gultas vietu skaits ir vairākas reizes palielinājies. Slimnīca un poliklīnika savienotas ar gaisa tuneli. 2003. gadā slimnīcas simtgades jubilejā atklāja piemiņas plāksni firstam Paulam Līvenam.

Jāņu kalns

Viens no Smiltenes pakalniem, kura dabiskajā iedobē izveidotajā brīvdabas estrādē pulcējas smiltenieši un pilsētas viesi dažādu svinību reizēs, kopīgi dziedot, dejojot vai tirgojoties Līgo dienas tirdziņā. 1910.gadā Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens Jāņukalnu nodevis Smiltenes sabiedrībai beztermiņa lietošanā.

„Meteorīta krāteris“

Īpatnējs dabas veidojums, apaļa bedre ar nelielu valni ziemeļaustrumu daļā. Tas varētu būt veidojies tāpat kā visi citi Smiltenes smilšu pauguri un gravas ledus laikmetā, ūdenim skalojoties caur ledāja spraugām vai arī tam ir kosmiska izcelsme – meteorīta sprādziena rezultāts. Krāterveida bedres dziļums 11m un diametrs 85m, kas veido nogāžu slīpuma attiecību 1:7 – 1:8, kas ir raksturīgs lielums sprādziena tipa meteorītu krāteriem. Pēc ģeoloģiskiem pārbaudes urbumiem krātera centrālajā daļā ieži ir stipri sajaukti, bet pētījumu rezultātā noskaidrots, ka šī krāterveida bedre varējusi izveidoties, izkūstot kvartāra ledājiem, tāpēc kosmiskas izcelsmes hipotēze nav apstiprināta. Bet neskatoties uz šiem pētījuma rezultātiem, "Meteorīta krāteris" cilvēkos izraisa aizvien lielu interesi, jo šis objekts ir kā neatminēta mīkla - meteorīta sprādziena rezultāts vai dabas veidojums?

Piemiņas akmens Kr.Baronam

1985. gadā atklāja O. Feldberga veidoto pieminekli Krišjānim Baronam, uz kura atveidotas pēdas, jo 1859. gadā, ceļojot kājām, mūsu dainu tēvs - Krišjānis Barons no Tērbatas uz Dundagu, iegriezies pa ceļam arī Smiltenē. Piemiņas akmnes atrodas pie Smiltenes bērnu mūzikas skolas.