2022. gadā iegūta par 8 % lielāka graudu kopraža nekā gadu iepriekš
2022. gadā iegūts 3,2 milj. tonnu graudu, kas ir par 249,1 tūkst. tonnu jeb 8,3 % vairāk nekā 2021. gadā, bet par 253,4 tūkst. tonnu jeb 7,2 % mazāk nekā 2020. gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža (3,5 milj. tonnu), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.
Lai gan 2022. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, graudaugu ražību no viena hektāra ietekmēja ilgstošais karstums un sausums, tā pieauga no 38,6 centneriem 2021. gadā līdz 41,6 centneriem 2022. gadā.
Lauksaimniecības kultūraugu kopraža un vidējā ražība
| Kopraža, tūkst. t | Izmaiņas, % (2022./ 2021.g.) | Vidējā ražība no 1 ha, cnt | ||
2021. g. | 2022. g.1 | 2021. g. | 2022. g.1 | ||
Graudaugi | 2994,6 | 3243,7 | 8,3 | 38,6 | 41,6 |
ziemāji | 2323,2 | 2492,0 | 7,3 | 48,1 | 48,7 |
kvieši | 2098,0 | 2239,7 | 6,8 | 49,2 | 49,9 |
rudzi | 138,4 | 129,0 | -6,8 | 38,1 | 36,5 |
mieži | 64,3 | 99,5 | 54,9 | 49,3 | 48,2 |
tritikāle | 22,5 | 23,8 | 5,5 | 31,9 | 34,2 |
vasarāji | 671,4 | 751,7 | 12,0 | 22,9 | 28,0 |
kvieši | 309,7 | 299,7 | -3,2 | 27,3 | 33,3 |
mieži | 151,5 | 182,1 | 20,2 | 24,0 | 32,1 |
auzas | 182,9 | 224,5 | 22,7 | 20,3 | 26,9 |
griķi | 14,3 | 25,3 | 76,2 | 7,2 | 8,7 |
Rapsis | 425,0 | 354,9 | -16,5 | 28,9 | 22,1 |
Kartupeļi | 249,0 | 246,7 | -0,9 | 153 | 166 |
Dārzeņi | 128,5 | 113,6 | -10,7 | 154 | 154 |
Ziemāju graudaugu kopraža 2022. gadā sasniedza 2,5 milj. tonnu un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 168,8 tūkst. tonnu jeb 7,3 %, to vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties vien par 0,6 centneriem. Ziemāju kultūraugu ražas īpatsvars graudaugu kopražā samazinājies no 77,6 % 2021. gadā līdz 76,8 % 2022. gadā.
Ziemas kvieši veidoja 69,0 % no visas graudu kopražas (2021. gadā – 70,1 %). To vidējā ražība no viena hektāra pieauga nedaudz – no 49,2 centneriem 2021. gadā līdz 49,9 centneriem 2022. gadā. Pieaugot ziemas kviešu platībām par 22,5 tūkst. hektāru jeb 5,3 %, to kopraža sasniedza 2,2 milj. tonnu, kas ir par 141,7 tūkst. tonnu jeb 6,8 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2022. gadā samazinājās, to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,1 centneru, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tā bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā – 22,9 centneri no viena hektāra. Vasarāju graudaugu kopraža palielinājās par 80,3 tūkst. tonnu jeb 12,0 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko galvenokārt veidoja miežu kopražas pieaugums par 30,6 tūkst. tonnu jeb 20,2 % un auzu kopražas palielināšanās par 41,6 tūkst. tonnu jeb 22,7 %.
Vasarāju sējumu platība samazinājās par 25,2 tūkst. hektāru jeb 8,6 %. Vasaras kviešu – par 23,3 tūkst. hektāru jeb 20,6 %, vasaras miežu – par 6,5 tūkst. hektāru jeb 10,3 %. Ievērojami pieauga griķu sējumu platības – par 9,1 tūkst. hektāru jeb 45,6 %, to īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieauga no 2,6 % 2021. gadā līdz 3,7 % 2022. gadā. Palielinoties griķu sējumu platībām, to iegūtā kopraža pieauga par 11,0 tūkst. tonnu jeb 76,2 %.
Ar graudaugiem 2022. gadā apsēti 780,1 tūkst. hektāru, kas ir par 3,7 tūkst. hektāru jeb 0,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības
(tūkstošos hektāru)
| 2021. gads | 2022. gads1 | Izmaiņas, % (2022./2021.g.) |
Sējumu kopplatība | 1302,4 | 1302,4 | 0,0 |
graudaugi | 776,4 | 780,1 | 0,5 |
ziemāji | 482,9 | 511,8 | 6,0 |
kvieši | 426,4 | 448,9 | 5,3 |
rudzi | 36,3 | 35,3 | -2,8 |
mieži | 13,0 | 20,6 | 58,4 |
tritikāle | 7,1 | 7,0 | -1,4 |
vasarāji | 293,5 | 268,3 | -8,6 |
kvieši | 113,4 | 90,1 | -20,6 |
mieži | 63,1 | 56,6 | -10,3 |
auzas | 90,1 | 83,4 | -7,5 |
griķi | 19,9 | 29,0 | 45,6 |
rapsis | 146,9 | 160,3 | 9,2 |
kartupeļi | 16,3 | 14,9 | -8,9 |
dārzeņi (atklātā lauka) | 7,4 | 6,5 | -11,8 |
2022. gadā iepirkts par 9,7 % vairāk graudu nekā 2021. gadā, vidējā iepirkuma cena kāpusi par 41,3 %
Pērn kopumā iepirkts 2,8 milj. tonnu graudu, kas ir par 244,2 tūkst. tonnu jeb 9,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Ievērojami pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena – no 196,84 eiro par tonnu 2021. gadā līdz 278,19 eiro 2022. gadā jeb par 41,3 %.
85,0 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2021. gadā – 84,4 %), no kuriem 74,7 % bija pārtikas kvalitātes (2021. gadā – 65,4 %). Nedaudz pieaudzis pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā – no 77,4 % 2021. gadā līdz 77,7 % 2022. gadā.
Rapša sēklu kopievākums samazinājies par 16,5 %
2022. gadā rapša sējumu platība sasniedza 160,3 tūkst. hektāru, kas ir par 13,4 tūkst. hektāru jeb 9,2 % vairāk nekā 2021. gadā un bija lielākā rapša sējumu platība Latvijas vēsturē. Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē rapša sēklu kopievākums sasniedza tikai 354,9 tūkst. tonnu jeb 16,5 % mazāk nekā gadu iepriekš, pie tam tas bija mazākais sēklu kopievākums pēdējo četru gadu laikā, kā arī zemākā vidējā ražība no viena hektāra – 22,1 centners. Rapša sēklu kopievākuma samazinājumu galvenokārt noteica ziemas rapša vidējās ražības no viena hektāra samazinājums no 30,5 centneriem 2021. gadā līdz 23,1 centneram 2022. gadā. Ziemas rapša sējumi aizņēma 86,9 % no visas rapšu platības un 2022. gadā tie pieauga par 7,1 tūkst. hektāru jeb 5,4 %.
Turpina samazināties kartupeļu un atklātā lauka dārzeņu platības
2022. gadā kartupeļu kopraža bija 246,7 tūkst. tonnu, kas ir par 2,3 tūkst. tonnu jeb 0,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 13,4 centneriem jeb 8,8 % un sasniedza 166 centnerus no viena hektāra, kas ir otrā zemākā ražība kopš 2010. gada (2021. gadā – 153 centneri), kad kartupeļu vidējā ražība bija 161 centners. Kartupeļu stādījumu platība pēdējo 12 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes – no 30,1 tūkst. hektāru 2010. gadā līdz 14,9 tūkst. hektāru.
2022. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, laika apstākļi būtiski ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra 2022. gadā bija 154 centneri, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013. gada, kad tā bija vien 148 centneri. 2022. gadā kopumā tika izaudzēts 113,6 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 14,9 tūkst. tonnu jeb 10,7 % mazāk nekā 2021. gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājies par 0,6 tūkst. tonnu jeb 5,1 %.
Metodoloģskā informācija:
1 Provizoriskie dati
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366621, +371 27880666
Papildu informācija par datiem:
Guna Karlsone
Lauksaimniecības statistikas daļa
E-pasts: Guna.Karlsone@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366981
Ieteikt