Salvadora

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti Centrālamerikā. Par pilsētu Brazīlijā skatīt rakstu Salvadora (pilsēta)
Salvadoras Republika
República de El Salvador
Salvadoras karogs Salvadoras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHimno Nacional de El Salvador
Location of El Salvador
Salvadoras atrašanās vieta Centrālamerikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sansalvadora
13°40′N 89°10′W / 13.667°N 89.167°W / 13.667; -89.167
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Mauricio Funes
Neatkarība
 -  no Spānijas 1821. gada 15. septembrī 
 -  no Pirmās Meksikas impērijas 1823. gadā 
 -  no Centrālamerikas federācijas 1842. gadā 
 -  Spānija atzinusi 1865. gada 24. jūnijā 
Platība
 -  Kopā 21 040 km² 
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gada jūlijā. g. 6 134 000 (99.)
 -  Blīvums 341,5/km² (47.)
IKP (PPP) 2009. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 43,641 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 7442 
HDI (2007)  (0,747 vidējs) (106.)
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC-6)
Interneta domēns .sv
ISO 3166-1 kods 222 / SLV / SV
Tālsarunu kods +503

Salvadora ir Centrālamerikas mazākā valsts, kas ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijas. Tā rezultātā nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi. Valstī ir vulkāni, no kuriem daudzi ir aktīvi, tā apdraudot iedzīvotājus. Arī meži, kas agrāk bija pilni ar kokiem - ciedriem, sarkankokiem un ozoliem, tagad ir izcirsti labas aramzemes vajadzībām.

Dabas resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salvadoras kalnaino daļu indiāņi ir apdzīvojuši jau daudzus tūkstošus gadu. Vulkānisko kalnu nogāzēs ir auglīgas augsnes. Tās ir piesaistījušas zemniekus jau kopš senseniem laikiem. Salvadorā ir maz tādu derīgo izrakteņu kā zelts, dzelzs rūda vai nafta. Tomēr kalnu upes ļauj saražot lielāko daļu elektroenerģijas. Krītošais ūdens darbina HES turbīnas — hidroenerģija nodrošina apmēram divas trešdaļas Salvadoras elektroenerģijas patēriņa. Vēl 10% saražo liela ģeotermālā spēkstacija, kas izmanto zemes dzīļu siltumu.