Īrija

Šis raksts ir par valsti Britu salās. Par citām jēdziena Īrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Īrija Éire / Ireland
Karogs Ģerbonis
Himna: Amhrán na bhFiann Kareivju dziesma
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Dublina 273) 53°20′N 6°16′W
Valsts valodas		īru (gēlu) valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Maikls Higinss
-	Premjerministrs	Enda Kenijs
Neatkarība		no Apvienotās Karalistes
-	Deklarēta	1916. gada 24. aprīlī
-	Ratificēta	1921. gada 21. janvārī
-	Atzīta	1922. gada 6. decembrī
-	Pašreizējā konstitūcija	1937. gada 29. decembrī
Iestāšanās ES		1973. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	70 273 km² (120.)
-	Ūdens (%)	2,0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2010. g.	4470700 (120.)
-	Blīvums	63,4/km² (139.)
IKP (PPP)		2009. gada aprēķins
-	Kopā	$175,055 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$39 468
HDI (2010)		▲ 0,895 (ļoti augsts) (5.)
Valūta		Eiro (€) (EUR)
Laika josla		WET (UTC+0)
-	Vasarā (DST)	IST (WEST) (UTC+1)
Interneta domēns		.ie
ISO 3166-1 kods		372 / IRL / IE
Tālsarunu kods		+353

Īrija (īru: Éire, angļu: Ireland), oficiāli Īrijas Republika (Poblacht na hÉireann, Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no Īrijas salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar Ziemeļīriju jeb Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos to apskalo Īrijas jūra un Sentdžordža šaurums. Īrijas kopējā platība ir 70 273 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi. Īrija ar 4,609 miljoniem iedzīvotāju ir divdesmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Īrijas salas dalīšana notika 1921. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām ir sākuši zaudēt savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — īru valodu — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar katoļu baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Lielbritāniju un citas pasaules valstis.

Īrija ir parlamentāra republika, kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dublina. Īrija 1973. gadā pievienojās Eiropas Savienībai un kopš 1999. gada eiro ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir ANO dalībvalsts, kā arī OECD un PTO dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav viena no NATO dalībvalstīm.

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc tautas attīstības indeksa. Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa.

Vēsture

Viduslaiki

Agrajos viduslaikos būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā, līdz 1801. gadā tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē. Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Rezultātā īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.

Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (Poynings'Law, 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja. Rezultātā 18. gadsimta laikā Īrijā bada laiki sekoja cits pēc cita. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels.

Savienība ar Lielbritāniju

No 1845. līdz 1849. gadam Īrijā plosījās Kartupeļu bads, kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. 1841. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 30% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ. 1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca. 1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās teroristisku atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā. 1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja. 1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet 1. Pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.

Neatkarības karš

Lieldienu sacelšanās 1916. gadā beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām. 1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas noveda pie Īrijas Neatkarības kara. 1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti. 1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.

Īrija 20. gadsimtā

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības reformas (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Pēc ANO tautas attīstības indeksa, tā bija 4. vietā pasaulē (2006. gadā) aiz Norvēģijas, Islandes un Austrālijas, arī pēc IKP (PPP) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē (2005. gadā) aiz Luksemburgas, Norvēģijas un ASV, aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada Globālajai finanšu krīzei Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc Latvijas pievienošanās ES uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Īrijas sala no satalīta

Ģeogrāfija

Īrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no Īrijas salas. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā Britu salas. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir Ziemeļīriju ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala Ķeltu jūra.

Īrijas teritorija aizņem 70 273 km² un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir Karantūils, kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos.

Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz kūdras.

Īrijas lielākais ezers ir Koriba ezers, kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 km² liels. Nākošie lielākie ezeri ir Derga ezers un Māska ezers. Īrijas lielākā upe ir Šanonas upe, kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākošās lielākās upes ir Barovas upe un Šīras upe.

Administratīvais iedalījums

Īrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta divdesmit deviņās grāfistēs.

Klimats

Vietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā.

Skatīt arī

• Īrijas pilsētu uzskaitījums