Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas vēsture apstiprina, ka vakarskolu apmācības veids ir un būs nepieciešamība jebkuros politiskos un ekonomiskos apstākļos.

Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola kļuva par pirmo vakarskolu Pārdaugavā, tās nosaukums – Rīgas 1.papildus skola (1922. – 1932.).

Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas vēsture saistāma ar dažādām skolas ēku izvietošanu vietām, to nosaukumiem, tās atradušās:

Mārupes ielā 16, Dārtas ielā 4a, Liepu ielā 17, Mazā Nometņu ielā 24, Lavīzes ielā 2a, Margrietas ielā 4.

1932. gadā skolu pārdevēja par Rīgas pilsētas 3. vakara pamatskolu (1932. – 1940.). Tās atrašanās vieta mainījās, bet darbs netika pārtraukts pat Otrā pasaules kara apstākļos.

1933. gadā skola nosaukta par Rīgas pilsētas 51.pieaugušo vidusskolu, vēlāk – Rīgas 51.strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1946. – 1963.).

Ilgāku laiku skola atradās Lavīzes ielā 2a – vienā no 73.vidusskolu ēkām. 1963. gadā skola ieguva savu tagadējo nosaukumu – Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskola.

Tagadējā skolas ēka uzcelta 1937. gadā, tajā atradās E.Dārziņa 35.pamatskola, ēkas atklāšanā piedalījies Valsts prezidents K.Ulmanis un tā bijusi viena no modernākajām pamatskolas ēkām Rīgā.

Fotoattēlā – pie E.Dārziņa 35.pamatskolas, 20.gs.30.gadi.

Skolas zālē ar priekšlasījumiem uzstājusies rakstniece un publiciste Zenta Mauriņa, kuras dzīvesvieta 1938. līdz 1944. gadam atradās netālu – Kuldīgas ielā 50.

Otrā pasaules kara laikā mācības skolā tika pārtrauktas, ēka tika nodota vācu armijas vajadzībām, ēkā esot atradies armijas hospitālis

 

Rīgas 14. Vakara (maiņu) vidusskolas vadība no 1963. gada

Hone Bregmanis (1963. – 1984.)

Rūta Branka (1984. – 1995.)

Nora Smilga (1995. – šobrīd) izglītības iestādes vadītāja. Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola strādā no 1986. gada.